Pēc teju četru gadu biznesa attīstības tepat Latvijā un eksporta tirgos, bērnu modes zīmola un veikala Lazy Francis īpašniece Olga Krūze atvērusi veikalu Londonā, kur tuvākajos divos gados cer atvērt vēl divus. Par to, kāpēc uzņēmējdarbību nolēmusi turpināt ārpus Latvijas, Krūze stāsta intervijā laikrakstam “Dienas Bizness”.
“Man kā nelielam uzņēmumam, vietējam ražotājam un zīmolam, kurš visu sāka no nulles, [Latvijā] nav nekādu atvieglojumu nodokļu ziņā. Piemēram, novembrī atvēru veikalu Londonā. Tur bērnu apģērbam un apaviem vispār netiek piemērots PVN. Man tas dod iespēju piedāvāt patīkamākas un konkurētspējīgākas cenas pircējiem. Tas savukārt nozīmē lielāku apgrozījumu, ātrāku atpazīstamību un, cerams, straujāku un kaut kādā ziņā vieglāku attīstību. Latvijā viss ir sarežģīti un kļūst vēl sarežģītāk. Jauni cilvēki brauc prom. Uz nopietnu valsts atbalstu un kaut vai nelielām izmaiņām nodokļu sistēmā vietējie ražotāji, kuriem nav “ko mazgāt”, sen vairs necer. Ja tuvākajā laikā pacels PVN likmi, es nopietni domāšu par mazumtirdzniecības likvidēšanu Latvijā”, teic uzņēmēja.
“Visādi citādi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra man līdzīgus uzņēmējus atbalsta. Piemēram, dodoties tirdzniecības misijās un piedaloties izstādēs. Tomēr vēl pirms gada, braucot uz starptautisko izstādi, man apmaksāja līdz 70% par stendu, lidojumu, viesnīcu un dienas naudu darbiniekiem. Taču tagad viesnīcu un dienas naudu vairs neapmaksā. Nesaprotu, kāpēc tā. Varbūt labāk varētu noteikt ierobežojumus. Piemēram, nevis simts eiro dienā par viesnīcu kā agrāk, bet 50. Vai arī turpināt noteiktu procentuālo daļu no summas. Kaut gan, piemēram, Ņujorkā par 50 eiro dienā atrast kaut ko piemērotu dzīvošanai nav iespējams,”- stāsta Krūze.
“Ražošana Latvijā ir diezgan primitīvā līmenī, – turpina uzņēmēja. “Salīdzinot, piemēram, ar Poliju, kur vizuāli cilvēki it kā izskatās nabadzīgāki, bet tur ir daudz dažādu rūpnīcu. Un, braucot cauri valstij, nepārtraukti var redzēt smagās mašīnas, kas liecina par sava veida kustību visādās jomās. Paskatieties un salīdziniet Polijas ekonomiskos radītājus – es biju pārsteigta, godīgi! Nečīkstot jāatzīst, ka diemžēl Latvijā pagaidām neiet tik spīdoši, kā gribētos. Jā, te ražot ir lētāk nekā citās attīstītajās Eiropas valstīs. Bet tas nenozīmē, ka ražošana Latvijā maksā kapeikas, tas arī nav mērķis. Mērķis ir biznesam draudzīga vide, kur mazs uzņēmums var attīstīties, kamēr tas sasniegs līmeni, kad lepni varēs skaļi pateikt: “Valsts, paldies tev par pacietību! Tagad es labprāt padalīšos!”
Visu interviju var izlasīt lasiet 20. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Avots: db.lv
Un fakts, ka Londonā bērnu apģērbu var pārdot bez PVN ? Arī Latvijā var pārdot bez PVN, ja esi mazs uzņēmums. Jo nez vai mazais uzņēmējs sašuj vairāk par tiem 50000 EUR, no kuriem jāreģistrējas PVN maksātājos…
VID ? Vai tiešām?
VID jau nu zinātu, ka ar 50 000 pietiek tikai 5 darbavietu pastāvīgajām izmaksām – darba algas + nodokļi, iekārtu amortizācijai un telpām, ja runa ir par ražošanu nevis amatniecību. Tam vēl jāpieskaita materiālu izmaksas un pārdošanas izdevumi. Ar 50 000 šādu biznesu nav vērts pat sākt, pie šāda apgrozījuma ir pēdējais laiks biznesu likvidēt.
Rakstā ar argumentiem tā pašvaki. Ar Poliju jau nu varēja nesalīdzināt – tā jau izsenis ir bijusi ar ļoti attīstītu rūpniecību, kas to neiznīcināja tik spēcīgi kā Latvija pēc iestāšanās ES. Arī par izstāžu apmaksāšanu – kādā sakarā? Ražošana esot primitīva Latvijā, tas tiesa, bet pati taču arī ir tas ražotājs. Tad lai nu pati modernizē savu ražošanu.
Ja grib paņaudēt, tad nu labāk būtu braukusi pa veco labo tēmu – birokrātiju un nodokļiem.