Latvijas banku skandāls ārvalstu presē: korupcija, krievu nauda, specdienesti

Rimšēvičs

Skandāliem, kas beidzamajā laikā satricinājuši Latvijas banku sistēmu, uzmanību pievērsuši daudzi ārvalstu mediji.

Lielākā daļa aprobežojas vien ar pasausu informācijas izklāstu un mūsu valsts amatpersonu citātiem, vēstot gan par Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča īslaicīgo aizturēšanu un aizdomām, ka viņš izspiedis kukuļus, gan par problēmām, ar kurām saskārusies banka AB.LV.

Taču ir arī izņēmumi, norāda nra.lv. Piemēram, ziņu aģentūra AP, kuras plašo rakstu par to, kā Ilmārs Rimšēvičs un viņa rokaspuiši gadiem ilgi terorizējuši banku Norvik, pārpublicējusi (ar vai bez saīsinājumiem) virkne ASV laikrakstu. Vai Financial Times, kas skaidri liek manīt, ka Latvijas banku problēmas ir saistāmas ar neskaidras izcelsmes krievu naudas klātbūtni.

“Latvijas banku sektoru satricina ASV pārbaude un centrālās bankas vadītāja arests,” vēsta ziņu aģentūras Reuters virsraksts.

Bet britu avīze The Daily Mail tipiskā dzeltenās preses stilā uzsver, ka “Eiropas Centrālā banka pieteikusi karu Latvijai”, ar to domājot ECB rekomendāciju noteikt AB.LV bankai maksājumu ierobežojumus.

Savukārt britu kreisi noskaņotais laikraksts The Guardian abus notikumus sapinis vienā. Izdevumā apgalvots, ka Ilmārs Rimšēvičs aizturēts par to, ka izspiedis kukuli no dažādus noteikumus un sankcijas pārkāpušās bankas AB.LV.

Gan Reuters, gan respektablā Financial Times raksta: vismaz pašlaik nav nekāda pamata uzskatīt, ka Latvijas centrālās bankas vadītāja un ECB padomes locekļa Ilmāra Rimšēviča aizturēšana un pret viņu uzsāktais kriminālprocess ir tieši saistīts ar AB.LV nedienām.

Tajā pašā laikā Financial Times uzsver, ka “skandāli, kas satricinājuši Latvijas banku sistēmu, ir tikai pēdējie vairāk nekā desmitgadi ilgušajā krīžu sērijā valstī, kas sevi pasludinājusi par finanšu tiltu starp Eiropas austrumiem un rietumiem”. Britu avīze publicējusi pagaru vēsturisku ekskursu, to uzsākot ar 1988. gadu, kad “divi Rīgas uzņēmēji nodibināja privātbanku Parex Bank, kas pēc diviem gadiem kļuva par pirmo PSRS, kas saņēma privāto licenci brīvi konvertējamās valūtas apmaiņā”. Uzsvars šajā rakstā (kurā, starp citu, nav pat pieminēts Bankas Baltija krahs) likts uz to, ka jau kopš Parex laikiem Latvijas bankas centušās piesaistīt Krievijas un citu bijušo padomju republiku naudu, īpaši nerūpējoties par to, cik tīra vai netīra tā ir.

Šis process pieņēmies spēkā pēc tam, kad 2012. gadā finanšu krīze piemeklēja Kipru, kas bija vēl viena Krievijas pilsoņu iecienīta ārzona, raksta Financial Times. Laikraksts atgādina par vairākiem gadījumiem, kad Latvijā reģistrētās bankas bijušas iesaistītas naudas atmazgāšanā un spiestas maksāt ievērojamus naudas sodus. Izdevums piebilst, ka Francija pat paudusi lielas šaubas, vai Latviju 2014. gadā ir vērts uzņemt eirozonā.

Tajā pašā laikā Financial Times atzīst, ka beidzamo gadu laikā banku regulēšana kļuvusi aizvien stingrāka, kas piespiedis kredītiestādes mainīt savus biznesa modeļus un mazāk paļauties uz nerezidentu noguldījumiem, kuru izcelsme bieži vien bijusi neskaidra.

Apvienotās Karalistes domnīcas Royal United Services Institute eksperts Toms Kītings intervijā laikrakstam  Financial Times paudis pārsteigumu par to, ka ASV finanšu ministrijas nodaļa pretenzijas pret AB.LV izvirzījusi tieši tagad.

“Ja tas būtu noticis pirms trim gadiem, es to varētu saprast. Taču pašlaik man tas šķiet dīvaini – vai nu pēkšņi kaut kas jauns nācis gaismā, vai arī tiek uzskatīts, ka Latvijā nav paveikts pietiekami daudz, lai novērstu naudas atmazgāšanu,” Kītings sacījis intervijā.

Bet citā rakstā Financial Times uzsver, ka abi Latvijas banku sektora skandāli ir saistāmi, jo “liek uzdot neērtus jautājumus Eiropas Centrālajai bankai”. Pirmkārt, tāpēc, ka Ilmārs Rimšēvičs ir ECB padomes loceklis un, kā uzsvērusi ziņu aģentūra Bloomberg, pirmais tik augsta ranga ECB darbinieks, pret kuru uzsākta krimināllieta. Bet otrkārt – nav skaidrs, kādēļ ECB vilcinājusies vairāk nekā nedēļu pēc amerikāņu ziņojuma, lai rosinātu maksājumu ierobežojumus AB.LV, pieļaujot, ka no bankas aizplūst ievērojamas naudas summas.

Attiecībā uz otro jautājumu atbilde ir Briseles domnīcas CEPS vadītājam Karelam Lannū, kurš sacījis: “Man šķiet, ka ECB zināja par notiekošo, taču tāpat kā citos līdzīgos gadījumos centās noklusēt problēmas.” Principā par tādu pašu attieksmi liecina arī fakts, ka ECB nekādi nekomentē savas padomes locekļa I. Rimšēviča aizturēšanu un smagos noziegumus, par kuriem viņš tiek turēts aizdomās.

Uz šo pašu aspektu norāda arī AP, rakstot – ja reiz I. Rimšēvičs bijis saistīts ar naudas (un, ja konkrēti, tad arī Krievijas naudas) atmazgāšanu, kur ir garantija, ka Eiropas varenākās finanšu institūcijas padomē strādājošais ierēdnis, kuram ir pieeja ne tikai Latvijas, bet arī ES un NATO noslēpumiem, jau nav uz Krievijas slepeno dienestu vai kriminālo grupējumu āķa?

 

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: nra.lv

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz