Vienotības neglītā virtuve nu izlikta visu apskatei

Vienotība

Vienotības valdes locekļa un Saeimas deputāta Alekseja Loskutova vēstule partijas biedriem, kas publicēta portālā Pietiek.com, ļauj ielūkoties pagaidām vēl valdošās partijas ķēķī:

“Vienotības biedri, savu domubiedru vārdā vēršos pie Jums, lai bez mediju starpniecības sniegtu īsu ieskatu norisēs, kā rezultātā Vienotība ir zaudējusi Ministra prezidenta amatu un tiesības vadīt valdību.

Partijas priekšsēdētāja S.Āboltiņa pagājušā gada 19. novembrī uzaicināja uz sarunu I.Viņķeli, lai iezīmētu, viņasprāt, nepieciešamās pārmaiņas valdībā. Kritiski vērtējot L.Straujumas un Ministru kabineta darbību, S.Āboltiņa darīja zināmu, ka nepieciešams valdības restarts un viņa ir gatava uzņemties valdības vadību. Paredzētās izmaiņas esot saskaņotas ar Valsts prezidentu, kurš esot solījis S.Āboltiņai nomināciju Ministru prezidenta amatam.

S.Āboltiņa vēlējās pārliecināties, vai šī plāna īstenošanu atbalstītu Ilze Viņķele, kā arī deputāti Lolita Čigāne, Ints Dālderis, Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs un Veiko Spolītis, jo Valsts prezidents vēloties apliecinājumu, ka S.Āboltiņas valdību atbalstītu visa Vienotības frakcija, arī tā sauktie opozicionāri.

S.Āboltiņa apliecināja, ka ar L.Straujumu šis plāns vēl nav pārrunāts, jo neesot izdevies satikties sarunai. Sarunā tika iezīmētas topošās valdības koalīcijas aprises, norādot, ka Nacionālā apvienība netiktu aicināta koalīcijā, bet partnerības ietvaros tikai atsevišķi tās pārstāvji tiktu uzaicināti valdībā (uz Kultūras ministriju un VARAM), savukārt balsu vairākuma nodrošināšanai piesaistītu Latvijas Reģionu Apvienību, D.Liepiņam piedāvājot vadīt Ekonomikas ministriju.

Izskaidrojot, ka šāds lēmums nav pieņemams un ka viņa nevar izlemt kolēģu vietā, I.Viņķele lūdza tikšanos kopā ar domubiedriem, kas arī notika 23.novembrī. Šajā tikšanas reizē S.Āboltiņa atkārtoti informēja par savu plānu. Deputāti norādīja, ka Nacionālās apvienības atstāšana ārpus koalīcijas būtu nesaprātīga pieaugušas labējās radikalizācijas apstākļos Eiropā, un uzsvēra, ka stabilu koalīciju bez Nacionālās apvienības izveidot nav iespējams. Tika uzsvērts, ka D.Liepiņš kā tiesājamais nedrīkst strādāt valdībā un ka Vienotības virzītajai izglītības ministrei M.Seilei vajadzētu piedāvāt iespēju turpināt darbu arī jaunajā Ministru kabinetā.

Deputāti vaicāja, vai S.Āboltiņa redz iespēju restartēto valdības vadīšanu uzticēt kādam citam Vienotības politiķim, kas bauda lielāku sabiedrības uzticību. Atbilde bija – nē.

Kad L.Straujuma atradās darba vizītē Ķīnā, notika mēģinājums viņu pierunāt atkāpties no amata, tomēr premjere nepakļāvās spiedienam. Deputāti informēja L.Straujumu par S.Āboltiņas plānu, vaicājot premjeres viedokli par gatavību demisionēt un to, vai ar viņu notiekošais tiek saskaņots. L.Straujuma pauda gatavību turpināt strādāt. Vēl viens mēģinājums panākt L.Straujumas atkāpšanos tieši partijas kongresā 4. decembrī notika pāris dienas pirms kongresa, Vienotības valdes sēdē. Kongress noritēja “mierīgā” gaisotnē, bet pēc dienas L.Straujuma paziņoja par demisiju.

Pēc L.Straujumas demisijas Vienotības valde vienojās izveidot sarunu grupu ar valsts prezidentu par Ministru prezidenta nomināciju, kurā iekļāva arī valdes locekli Saeimas deputātu Andreju Judinu.

Pirms tikšanās ar Valsts prezidentu A.Judins ģenerālsekretāram A.Kamparam jautāja, kāds ir vēlamais topošās valdības koalīcijas modelis, tomēr A.Kampars atteicās šo jautājumu komentēt, aizbildinoties, ka šādām diskusijām jānotiek partijas valde un dome. Tomēr pirms tikšanos ar Valsts prezidentu šāda diskusija nenotika.

Sarunā ar Valsts prezidentu A.Judins izteicās, ka jaunajā koalīcijā jāstrādā esošās koalīcijas partijām (arī Nacionālajai apvienībai) iepriekš  izklāstīto iemeslu dēļ. Arī Valsts prezidents uzsvēris, ka, viņaprāt, jaunas koalīcijas kodolam jābūt tādam pašam.

Ņemot vērā, ka A.Judinam nebija tiesību runāt Vienotības vārdā, viņš runāja mūsu grupas vārdā, norādot, ka visām trim partijām jābūt koalīcijā. Ja būtu iespējams šo jautājumu pirms tikšanās ar Valsts prezidentu izdiskutēt valdē, šī iespēja noteiktu tiktu izmantota.

Neilgi pēc tam Nacionālā apvienība publiski paziņoja, ka neatbalstīs S.Āboltiņu kā Ministru prezidenta amata kandidāti, pamatojot to ar sabiedrības kritiski zemo uzticību S.Āboltiņai. 15.decembrī Vienotības valde un frakcijas sēdē bez izvērstas diskusijas par iespējamiem valdības veidošanas sarežģījumu riskiem S.Āboltiņa tika nosaukta kā vienīgā Vienotības premjera kandidāte. Neraugoties uz A.Judina, L.Čigānes un I.Viņķeles aicinājumu izvirzīto kandidāti nekavējoties apstiprināt ar balsojumu,  valdes un frakcijas  lēmums tika atlikts līdz 28. decembrim, nosakot interneta un īsziņu balsošanas procedūru.

Šī balsojuma rezultāti Vienotības valdei tika atklāti  tikai 4. janvāra valdes sēdē – no kopumā 32 valdes un frakcijas pārstāvjiem S.Āboltiņu atbalstīja 24. Balsošanas rezultāti netika izmantoti, lai oficiāli pieteiktu S.Āboltiņu kā Ministru prezidenta amata kandidāti Valsts prezidentam. Nav izslēgts, ka S.Āboltiņa tika pieteikta, bet bija noraidīta, jo uz tikšanos ar Valsts prezidentu 30.decembrī netika aicināti sarunu grupas dalībnieki un līdz ar to nav zināms tikšanās saturs.

Valdes sēdē partijas priekšsēdētaja paziņoja, ka iniciatīvu Ministru prezidenta nominēšanā uzņemas Valsts prezidents un Vienotība pilnībā uzticas viņa izvēlei. Turpmākās nedēļas laikā Valsts prezidents Ministru prezidenta amatam uzrunāja Vienotības biedru finanšu ministru J.Reiru, kurš no piedāvājuma atteicās. Pēc tam Valsts prezidents aicināja uzņemties Ministru prezidenta amatu Vidzemes partijas biedru Valmieras mēru J.Baiku. S.Āboltiņa publiski pauda neizpratni par Valsts prezidenta izvēli Ministru prezidenta amatā aicināt J.Baiku, norādot uz viņa nepietiekamo kvalifikāciju augstajam amatam, un J.Baiks pēc vienas nakts pārdomām no Valsts prezidenta piedāvājuma laipni atteicās.

Lolita Čigāne sarunā ar K. Šadurski 8. janvārī savu domubiedru vārdā apliecināja atbalstu viņa izvirzīšanai premjera amatam, aicinot atbalstu nostiprināt ar valdes balsojumu. Diemžēl S. Āboltiņa atsauca 11. janvārī plānoto valdes sēdi, kurā K.Šadurski varētu oficiāli izvirzīt premjera amatam. Deputāti A.Judins un A.Loskutovs atkārtoti  lūdza sasaukt valdes sēdi un oficiāli nominēt K.Šadurski. Šādu aicinājumu I.Viņķele izteica gan K.Šadurskim, gan valdes loceklim A.Ašeradenam. Vēl 11. janvārī frakcijas deputāts A.Adamovičs aicināja sasaukt valdes un frakcijas sēdi, lai oficiāli apstiprinātu K.Šadurski kā Vienotības virzītu Ministru prezidenta amata kandidātu. Ne valdes, ne frakcijas sēde nenotika.

11. janvārī koalīcijas partneri, nesaprotot, vai Vienotībai ir oficiāli izvirzīts Ministru prezidenta amata kandidāts un kādēļ Vienotības partijas un frakcijas vadība ar potenciālajiem koalīcijas partneriem nenotur sarunas par atbalstu savam kandidātam,  tikās ar deputātiem Ilzi Viņķeli un Andreju Judinu (NA) un Ilzi Viņķeli un Lolitu Čigāni (ZZS). Šajās sarunās Vienotības deputāti apliecināja, ka noteikti atbalstīs K. Šadurski, ja Valsts prezidents viņu nominēs Ministru prezidenta amatam.

Uz vairākkārtīgiem kolēģu jautājumiem par to, vai par K.Šadurski ir arī valdes un frakcijas lēmums, diemžēl bija jāatzīst, ka valdes sēde ar oficiālu nomināciju nav plānota. Kolēģi informēja, ka ieilgušās neskaidrības un Vienotības pasivitātes dēļ viņi būs spiesti lemt par iespēju virzīt savu Ministru prezidenta amata kandidātu, ko apliecinās ar oficiālu balsojumu. Pirmdien, 11.janvārī ZZS valde izvirzīja Māri Kučinski kā apvienības kandidātu Ministru prezidenta amatam. Vienotības deputāti arī 12. janvārī Vienotības  sarakstē turpināja pieprasīt valdes sēdes sasaukšanu, tomēr nesekmīgi.

Aprakstīto notikumu rezultātā tika gāzta L.Straujumas valdība un Vienotība zaudēja Ministru prezidenta pozīciju.

Nešaubos, ka pēc divu Vienotības pārstāvju atteikšanās būt nominētiem Ministru prezidenta amatam Valsts prezidents nevarēja nosaukt Vienotības biedru kā kandidātu uz šo amatu, nepārliecinoties, ka tam ir partijas atbalsts, proti, ka partijas valde viņu ir izvirzījusi kā kandidātu Ministru prezidenta amatam.

Uzskatu, ka Vienotības valde neizvirzīja K.Šadurski Ministru prezidenta amatam tādēļ vien, ka S.Āboltiņa nebija gatava atsaukt savu kandidatūru vai piekrist tam, lai šādu lēmumu pieņemtu Vienotības valde, ” partijas biedriem pauž Aleksejs Loskutovs.

(Avots: Pietiek.com)

 

Vienotības līderes Solvitas Āboltiņas viedoklis par iepriekšminēto pausts viņas atbildes vēstulē:

“Labdien, kolēģi! Tā kā, rakstot šajā listē, ir skaidrs, ka informācija jau ir masu medijos, esmu spiesta mainīt savu taktiku, ka dažkārt gudrāk paklusēt!

Personīgs naids un nespēja iekļauties komandā un pieņemt vairākuma viedokli ir novedušas pie tā, ka nu jau ejam uz pilnu banku, lai iznīcinātu Vienotību!

Alekseja vēstījumā ir diezgan daudz patiesības, kas veiksmīgi sajaukta ar nepatiesībām, neprecizitātēm un interpretācijām! Precizēšu dažas vēstulē minētās interpretācijas:

1. Ilzi uz sarunu par iespējamām pārmaiņām uzaicināju, jo viņa jau vēlēšanu naktī pauda viedokli: ” Tu taču saproti, ka mums problēmas ar premjeri, Laimdota taču nav premjere….”

Socioloģija par atbalstu valdībai un premjerei liecina (joprojām) par lejupslīdošu atbalstu, pirmskongresa sarunās ar partijas reģionu pārstāvjiem (nesaprotamu iemeslu dēļ sešinieks ignorēja iespēju savu citādo viedokli argumentēt partijas biedriem) ļoti uzstājīgi tika izteikts viedoklis, ka nepieciešamas pārmaiņas valdībā (ētisku apsvērumu dēļ nedetalizēšu viedokli)!

Uzskatot, ka iespēja mēģināt kopējā darbā, nolikt pie malas nesaskaņas un Vienotības ārdīšanu, arī aicināju Ilzi!

Viņas attieksme bija pozitīva un atbalstoša, piekrītot, ka iekšējās cīņas ne pie kā nenoved!

Par koalīcijas modeli – vēlreiz precīzi! Koalīcijas līgums ar ZZS, ar NA un potenciāli RA atsevišķa vienošanās, jo NA koalīcijas līgumu regulāri pārkāpj un vēlēsies sabiedrību šķeļošos jautājumus par 16.martu, bēgļu neuzņemšanu, krievu skolu likvidāciju šajā līgumā iekļaut!

2. Par otro tikšanos – kaut kā nebija tur tās milzu aģitācijas par NA! Lolita uzstāja, ka tikai esošā koalīcija!

Tad turpinājās saruna par prioritātēm un manu redzējumu par īstermiņa un ilgtermiņa darbiem.

Sarunā piekritu par RA un D. Liepiņu, vienojāmies, ka šis jautājums diskutējams.

3. Par “spiedienu” Ķīnā – cik zinu, bija vairākas sarunas par šo tēmu, kur MP teica, ka ir nogurusi, bet nevēlas atkāpties kongresā!

Sešinieka pārstāvju sarunā ar MP piedalījās arī ģenerālsekretārs un domes priekšsēdētājs! Sešinieks aicināja uz aktīvu rīcību un solīja atbalstu, MP atbildēja, ka ir nogurusi un vēlas iet prom!

4. Par 4. decembra valdes sēdi????? Tajā tika apstiprināti kongresa dokumenti un nekādas diskusijas par demisiju jeb tml. nenotika. Valde ilga 20 minūtes!

5. Kongress noritēja saskaņā ar valdes apstiprināto darba kārtību, diskutējot par darāmajiem darbiem (piedalījās dažādu grupējumu pārstāvji). Debatēs varēja piedalīties ikviens, kuram bija tāda vēlme, un debates netika pārtrauktas līdz visi bija izteikušies!

6. Par sarunām ar VP! Sarunu grupa (Āboltiņa, Kozlovskis, Kampars, Judins, Baiks) satikās pirms došanās pie VP, lai pārrunātu par sarunu iespējamo gaitu! Vienojāmies runāt par darbiem, bija sagatavota tabula, ko iesniegt un izdalīt masu medijiem!

Sarunā pie VP runājām gan par darbiem, gan to, ka valdību jāveido esošajai koalīcijai un jārunā ar mazajiem, lai mazinātu NA  destrukciju. Sarunas beigās, pārējiem par pārsteigumu, Andrejs teica, ka vēlas informēt VP, ka sešiniekam ir ultimāts, ka bez NA viņi valdībā neies!

Pie preses visi vienojās sūtīt tikai mani! Savukārt vakarā TV 3 jau bija sagatavots sižets par sešinieka ultimātu par NA!

7. Par nomināciju un 15. decembra valdes sēdi – ja tur nebija diskusiju un argumentu???? Tur bija ļoti daudz cilvēku un šī jau vairs nav interpretācija, bet meli. Tā ir necieņas izrādīšana daudzajiem valdes un frakcijas locekļiem, kas tur piedalījās! Sēdē vairākkārt tika uzdots jautājums, vai vēl kāds vēlas izvirzīt kādu kandidātu? Kandidāti pat netika minēti!

Par balsošanas procedūru ir valdes lēmums, ar kuru var iepazīties, tāpēc netērēšu laiku šo interpretāciju atspēkošanai! Tas skaidri nosaka, ka nekāda papildus apstiprināšana vai sēde nav nepieciešama.

8.  Par 30.12.tikšanos pie VP – prezidents personīgi aicināja konkrētus cilvēkus – ģenerālsekretāru un partijas vadītāju, lai pārrunātu iespējamo tālāko rīcību! Pēc šīs sarunas arī ir publisks VP paziņojums, ka viņš uzņemas tālāko iniciatīvu, lai runātu ar dažādiem Vienotības potenciālajiem kandidātiem!

Pēc manā rīcībā esošās informācijas, kandidāti ir bijuši vairāk, bet citi ir atteikušies, izvairoties no publiskas “norakšanas”!

Par Reiru tiek izplatīta dezinformācija, ka esmu “piespiedusi” atteikties! Patiesībā jau 30.12., zvanot uz ASV, lūdzu neatteikties no nominācijas, VP zvanīja Jānim un informēja par piedāvājumu, atgriežoties vēlreiz lūdzu piekrist!

Par personīgajiem atteikuma iemesliem Jānis ir informējis VP.

Par Jāni Baiku – uzskatu par lielu veiksmi un man ir patiess prieks strādāt kopā ar mums pievienojušamies reģionu pārstāvjiem! Jāni ļoti augstu vērtēju gan kā profesionāli, gan kolēģi, ar kuru jautājumi tiek risināti, diskusijā un saskaņoti! Man patiešām bija pārsteigums, kad viņš mani informēja par sarunu ar prezidentu! Un patiešām uzskatu, jautājums par Jāni būtu diskutējams valdē un frakcijā, bet jau sestdienas rītā gan VP, gan Jānis informēja par atteikumu!

9. Sarunā ar VP viņš mani informēja, ka plāno otrdien runāt ar Kārli Šadurski un pēc tam iespējam uzticēt viņam nomināciju (VP nebija nepieciešama ne V valdes, ne frakcijas lēmums)

10. Pirmdien 12.30 pie ZZS frakcijas daudzi Saeimas pārstāvji ievēroja Ilzi un Lolitu! Pēc tam sekoja Māra Kučinska nominācija! Neizteikšu minējumus un atstāstus, par ko runāja un vienojās, bet sakritībām neticu!

Un nevaru atrast neviena argumenta, lai Vienotības pārstāvji izteiktu atbalstu citas partijas pārstāvim!

Kamēr rakstu šo atbildi, Alekseja vēstule jau ir pietiek.com. Paudīsim nu kopīgu izbrīnu, kā tā tur nonāca???

Es aicinu apstāties Vienotības iznīcināšanā! Neskaitāmie aicinājumi runāt pie sarunu galda un atcerēties par savu atbildību vēlētāju un savas valsts priekšā, diemžēl kaut kur izplēn!

Ir tikai viena situācija, kurā neko vairs nevar mainīt! Ar prieku piedalījos Rīgas nodaļas pilnsapulcē! Aicinājums no tās – saņematies taču, lai STRĀDĀTU plecu pie pleca uz rezultātu!

Atvainojos, ka gari un atvainojos, ka informācija, kurai nevajadzētu nonākt publiski, tagad tur nonāks!

Patiesā cieņā ikvienam savas Valsts un savas Vienotības patriotam Solvita Āboltiņa.”

 

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

 

Avots: Pietiek.com

 

 

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

4 Komentāri on "Vienotības neglītā virtuve nu izlikta visu apskatei"

avatar
Kārtot pēc:   jaunākie | vecākie | populārākie
piensaimnieks
piensaimnieks

Ap 90% teikumu beidzas ar izsaukuma zīmi. Vai tas neliecina par pārleku eksaltāciju? Tā gan nevajag…

Prieks par Loskutovu
Prieks par Loskutovu

Loskutovs ir patiesi godīgs.

Kārlis
Kārlis

Satriecoši tendenciozs viena saimnieka portāls, ķēzās tik uz vienu partiju :)

wpDiscuz