Latvijā piemin Otrā pasaules kara beigas

piemin-kara-beigas

Šodien ar piemiņas pasākumiem visā Latvijā tiks atzīmētas Otrā pasaules kara beigas un nacisma sagrāve.

Valsts prezidents Andris Bērziņš un Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu šodien pavadīs Rīgas Brāļu kapos, Rīgas Sv.Jāņa baznīcā, kā arī Salaspils memoriālā.

Valsts prezidents Andris Bērziņš ir iedibinājis tradīciju ik gadu 8.maijā – Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienā – aicināt kara veterānus tikties kopīgā kritušo un kara upuru piemiņas pasākumā.

Šis aicinājums tiek izteikts visiem, kam dārga kritušo piemiņa neatkarīgi no tā, kurā frontes pusē karavīri ir cīnījušies un krituši. Vainagu nolikšanas ceremonija Rīgas Brāļu kapos paredzēta plkst.11. Piemiņas pasākumā piedalīsies arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), Saeimas Prezidija locekļi un deputāti.

Lai godinātu Otrā pasaules kara cīnītājus, plkst.15 Mūrniece piedalīsies piemiņas pasākumā Lestenes Brāļu kapos, kur uzrunās klātesošos.

Tāpat Saeimas priekšsēdētāja piedalīsies Kurzemes cietokšņa 70.gadadienas atceres pasākumā Rīgas Latviešu biedrības namā Merķeļa ielā 13. Pasākums sāksies plkst.19, un ar Daugavas Vanadžu kora piemiņas koncertu tas būs veltīts Otrajā pasaules karā kritušajiem Latvijas karavīriem, brīvības cīnītājiem un kara upuriem.

Savukārt Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) plkst.12.30 apmeklēs Salaspils memoriālu, lai pieminētu traģiskos notikumus Latvijā totalitāro režīmu laikā Otrajā pasaules karā un visus, kuri bija ieslodzīti vai nomocīti šajā nometnē. Piemiņas brīdī aicinātas piedalīties Ārlietu un Aizsardzības ministrijas, ārvalstu vēstniecības, vēsturnieki, dažādas nacionālo minoritāšu biedrības un aktīvākās Salaspils novada biedrības, Salaspils draudzes, kā arī Salaspils un Rīgas skolas.

Tāpat prezidents un Straujuma plkst.14 apmeklēs Otrā pasaules kara upuriem veltītu ekumenisku aizlūgumu Rīgas Sv.Jāņa baznīcā.

Uzrunājot sabiedrību, Bērziņš vairākkārt ir uzsvēris, ka Otrais pasaules karš bija lielākā no civilizācijas traģēdijām, ko nedrīkst aizmirst un kas nedrīkst atkārtoties. Otrā pasaules kara 70.gadskārtas piemiņai Valsts prezidenta kanceleja sadarbībā ar Ārlietu ministriju rīko Otrā pasaules kara upuriem veltītu ekumenisku aizlūgumu, kam sekos Karla Dženkinsa mesa “The Armed Man: A Mass For Peace” pūtēju orķestra “Rīga” un Valsts akadēmiskā kora “Latvija” izpildījumā. Ieeja pasākumā būs tikai ar ielūgumiem.

Arī aizsardzības nozares vadība šodien piedalīsies svinīgajos Otrā pasaules kara upuru piemiņai veltītajos pasākumos Rīgas Brāļu kapos, Salaspils memoriālā, vācu un padomju armijas kapos Džūkstē, kā arī Lestenes Brāļu kapos.

Plkst.14.20 aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube, godinot kritušo karavīru piemiņu, apmeklēs Tukuma novada Džūkstes pagastu, lai noliktu vainagus Otrā pasaules kara vācu armijas karavīru kapos, kuros guldīti vācu un latviešu karavīri, un padomju armijas kapos, kuros apglabāti latviešu un krievu karavīri.

Savukārt pēcpusdienā aizsardzības ministrs un NBS komandieris apmeklēs piemiņas pasākumu Lestenes Brāļu kapos.

8.maijs ir nozīmīga diena Latvijas un pasaules vēsturē. Tā ir Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena. Tā ir diena, kad atceramies un izvērtējam Latvijas, zemes pasaules krustcelēs, skaudro vēsturi. 8.maijā, atceroties šo pasaules lielāko traģēdiju, pieminot šī milzīgā nozieguma – Otrā pasaules kara – neizmērojamos upurus, noliecam galvas visu aizgājušo, visu kritušo un traģiskā nāvē svešumā aizrauto priekšā. 8.maijā domājam par zudušo paaudzi – postošie kari un nedabisku ideju kundzība Latvijas tautai ir maksājusi dārgi. Miers un saticība ir tie veidojošie balsti, lai uz neatgriezeniskiem laikiem Latvija kļūtu par ziedošu un drošu zemi, uzsver Ārlietu ministrija.

1945.gada 8.maijā Eiropā beidzās karš un iestājās miers. Atšķirībā no Rietumeiropas, kur tautas atguva neatkarību, Latvijā un Baltijā tā nenotika. Latvija neatkarību atjaunoja tikai 1990.gada 4.maijā, ko ar Konstitucionālo likumu nostiprināja 1991.gada 21.augustā.

1950.gada 9.maijā Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans, apzinoties trešā pasaules kara draudus, aicināja apvienot valstu ogļu un tērauda ražošanu, lai nodrošinātu mieru, kā arī uzlabotu dzīves līmeni. Tā bija pārliecība, ka kontinenta valstu attīstību var nodrošināt tikai miers, nevis savstarpēji kari. Tika sperts pirmais solis ES izveidē.

1985.gadā tika pieņemts lēmums 9.maiju svinēt kā “Eiropas dienu”. Tā simbolizē vienotību dažādu valstu starpā, arī to valstu, kas kādreiz ir karojušas viena ar otru. Kopš 2004.gada 9.maiju arī Latvijā atzīmē kā Eiropas dienu.

 

Avots: LETA

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz