Britu laikraksts: Pēc eiro sabrukuma Krievija okupēs Baltijas valstis

krievu-armija

Britu laikraksts «Daily Mail», balstoties uz Vācijas kancleres Angelas Merkeles brīdinājumu par Eiropā pusgadsimtu ilgušā miera iespējamām beigām eiro sabrukuma gadījumā, ir publicējis hipotētisku scenāriju, kas paredz karu Eiropā un to, ka Krievija okupētu Baltijas valstis.

Merkele nāca klajā ar šo brīdinājumu trešdien, uzrunājot Vācijas parlamenta apakšpalātas Bundestāga deputātus pirms Eiropas Savienības un eiro zonas samitiem, kur trešdienas vakarā un ceturtdienas naktī tika pieņemti pasākumi parādu krīzes pārvarēšanai eiro zonas valstīs, pirmām kārtām Grieķijā.

«Nevienam nevajadzētu uzskatīt par pašsaprotamu vēl 50 miera un labklājības gadus Eiropā. Tas nav pašsaprotams. Tāpēc es saku: ja eiro sabruks, [arī] Eiropa sabruks,» sacīja Merkele.

«Mums ir vēsturisks pienākums: ar visiem līdzekļiem aizstāvēt Eiropas apvienošanās procesu, kuru uzsāka mūsu priekšteči pēc naida un asinsizliešanas gadsimtiem. Neviens no mums nevar paredzēt, kādas būtu sekas, ja mums tas neizdotos,» teica Merkele.

«Daily Mail» rakstā ar hipotētiskā scenārija izklāstu atzīts, ka šo Merkeles uzrunu daudzi uzskatījuši par absurdi melodramatisku. Tomēr viņa atšķirībā no daudziem citiem Eiropas valstu līderiem sapratusi, ka Eiropu apdraud vienlaikus eiro zonas valstu parādu palielināšanās, ekonomikas recesija, anarhisma pastiprināšanās un uzticības kapitālismam sabrukums.

Saskaņā ar laikraksta izklāstīto scenāriju 2012.gada februārī kļūs skaidrs, ka jaunie eiro zonas glābšanas pasākumi cietuši neveiksmi, un Grieķijā notiekošie protesti pret taupības pasākumiem izvērtīsies ikdienas ielu cīņās. 2012.gada martā pēc protestētāju iebrukuma parlamentā Grieķija paziņos par izstāšanos no eiro zonas.

Kad Atēnu ielās situācija kļūs nekontrolējama, Francija un Vācija nosūtīs 5000 miera uzturētājus atjaunot kārtību.

Citā parādu krīzes piemeklētā eiro zonas valstī Itālijā 2012.gada vasarā kapitālisma pretinieku demonstrācijas lielpilsētās pāraugs atklātos nemieros. Kad premjerministrs Silvio Berluskoni nosūtīs armiju uzturēt kārtību, tiks sarīkoti sprādzieni bankās Romā, Milānā un Turīnā, kā arī bankās citu Eiropas valstu pilsētās – Frankfurtē pie Mainas, Dublinā un Londonā.

Pastiprinoties nemieriem Itālijas pilsētās, Berluskoni lūgs citas ES valstis palīdzēt kārtības uzturēšanā. Jau 2012.gada beigās Itālijas ziemeļu pilsētu ielās patrulēs 15 tūkstoši Francijas karavīru, savukārt Atēnās un Salonikos patrulēs 14 tūkstoši Eiropas miera uzturētāju.

2013.gada martā ES samits Briselē izjuks, jo daudzas nelielās ES dalībvalstis noraidīs Vācijas prasības pastiprināt taupības pasākumus un ekonomisko integrāciju. Eiropas ekonomikai virzoties uz depresiju, aktivizēsies skinhedu un citu ekstrēmo nacionālistu grupējumi, uzbrūkot ārzemniekiem un imigrantiem. Spānijā 2014.gada pavasarī notiks nemieri, kuros ies bojā 63 cilvēki, un arī Madridē tiks ievesti Eiropas miera spēki.

Galvenie notikumi tomēr risināsies ES austrumos. Finanšu krīze vissmagāk skars Latviju, kur bezdarba līmenis 2014.gadā pārsniegs 35% un sāksies sadursmes starp krieviem un latviešiem. 2015.gada 12.augustā pēc vairāku dienu ilgām sadursmēm Rīgas ielās Krievijas armija ieies Latvijā un to okupēs.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņos pasaulei, ka Krievijas armija iegājusi Latvijā «atjaunot kārtību». Savukārt paziņojumā Krievijas tautai Putins pavēstīs, ka «Eiropas krīze ir Krievijas iespēja». «Pazemojuma dienas ir galā; mūsu impērija tiks atjaunota,» teikts Putina paziņojumā.

Scenārijs paredz, ka, neraugoties uz Latvijas dalību ES un NATO, pārējās dalībvalstis šajā brīdī nepalīdzēs Latvijai. ASV īstenos izolacionisma politiku, Francija atteiksies iejaukties, jo tās spēki jau būs Grieķijā un Itālijā, savukārt Lielbritānijas jaunais premjers Eds Milibends apliecinās tautai, ka viņš nesūtīs britu spēkus palīdzēt «nomaļai valstij, par kuru mēs [briti] neko nezinām».

Reaģējot uz šo neiejaukšanos, Krievijas tā sauktie miera uzturētāji 2016.gada februārī ieies Igaunijā, un 2016.gada martā Krievijas spēki okupēs Lietuvu, Baltkrieviju un Moldovu.

Kad ES paudīs neapmierinātību ar šo Krievijas rīcību, Putins uzsvērs, ka Eiropas miera spēki jau atrodas Atēnās, Romā un Madridē, un vaicās, kāpēc Austrumeiropā vajadzētu būt citiem spēles noteikumiem.

Sarkozī 2016.gada vasarā panāks grozījumu izdarīšanu Francijas konstitūcijā, lai varētu kandidēt uz trešo termiņu prezidenta amatā. 2016.gada augustā viņš paziņos, ka krīze esot «tapusi Londonā». «Tomēr Lielbritānijas dienas ir galā. Nākotne ir krieviskajos austrumos un eiropeiskajos – var teikt, franciskajos – rietumos,» paziņos Sarkozī.

Daži britu laikraksti uztvers Sarkozī teikto kā pierādījumu Krievijas un Francijas neoficiālai aliansei.

Piecas dienas pirms 2016.gada Ziemassvētkiem Sarkozī paziņos, ka visām ES dalībvalstīm, kas vēl nav pārgājušas uz eiro, tas ir jāizdara, «citādi tās maksās dārgu cenu». Lielbritānija paziņos par sarunu uzsākšanu, lai izstātos no ES, bet Francija un Vācija solīs bloķēt šo «nelikumīgo nacionālistisko pirātismu».

Kad Beļģijā izcelsies vardarbība starp flāmiem un valoņiem, Sarkozī 2017.gada 1.augustā nosūtīs Francijas desantniekus uz Beļģiju. Beļģijā pie Ģentes izcelsies kauja starp Francijas un Lielbritānijas miera spēkiem, kurā uzvarēs franči.

Britu laikraksta publicētais hipotētiskais scenārijs paredz, ka 2018.gadā Lielbritānija faktiski būs karastāvoklī ar kontinentālo Eiropu, kuras rietumos valdīs Francija, bet austrumos – Krievija.

Avots: BNS

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz