Kas vainīgs, ja esi resns?

resns

Cilvēki kļūst aizvien resnāki un resnāki. Tas ir fakts. Aptaukošanās rādītāji pieaug, viena trešdaļa iedzīvotāju ir aptaukojušies, un vairāk nekā pusei ir liekais svars. Kā vaina tā ir?

Atbildei uz šo jautājumu vajadzētu būt vienkāršai: tā ir tava vaina. Jo, ja esi resns, tu ēd pārāk daudz un kusties pārāk maz! Tas ir ļoti vienkārši, secina linkedin.com.

Taču pirms tam piekrist, aplūkosim dažas patiesības.

Neviens negrib būt resns. Liekais svars vai aptaukošanās sarežģī tik daudzus mūsu dzīves aspektus, un tas ir viens no galvenajiem nāves iemesliem pasaulē. Neapšaubāmi, ka tuklums kaitē mūsu veselībai, un tas bieži iedragā mūsu pašapziņu, samazina darbaspējas, pievilcību un apmierinātību ar dzīvi vispār. Ja mums būtu izvēle, vai tiešām kāds izvēlētos tuklumu? Visticamāk, nē.

Taču ikviens saprot šos principus: mēs pieņemamies svarā, ja apēdam vairāk kaloriju, nekā sadedzinām; mēs samazinām svaru, ja apēdam mazāk kaloriju nekā sadedzinām; mūsu svars paliek nemainīgs, ja apēdam tik pat daudz kaloriju, cik sadedzinām. Vidusmēra vīrietis sadedzina aptuveni 2500 kalorijas dienā, bet vidusmēra sieviete – aptuveni 2000 kalorijas.

Cilvēks ir aptaukojies, ja viņa ķermeņa masas indekss ir 30 vai vairāk, savukārt liekais svars ir, ja cilvēka ķermeņa masas indekss ir 25 vai vairāk. Ķermeņa masas indekss (ĶMI) atspoguļo svara attiecību pret augumu saskaņā ar zemāk doto formulu (jūs varat izmantot arī jebkuru internetā pieejamo ĶMI aprēķināšanas mājas lapu).

ĶMI = (Svars kilogramos : (Augums metros x Augums metros))

Tas nozīmē, ka svara palielināšanos izraisa neatbilstība starp uzņemtajām un sadedzinātajām kalorijām. Bet vai tā ir visa patiesība? Jā un nē. Ir arī citi faktori, kam ir noteikta loma un par kuriem bieži vien piemirst.

No cilvēku grupas, kas vienādi ēstu un vingrotu, daži pieņemtos (vai zaudētu) svarā vairāk nekā citi. Tas ir vienkāršs dzīves fakts, ka dažiem cilvēkiem ir vieglāk atbrīvoties no liekā svara un neatgūt to atpakaļ nekā citiem. Piemēram, ir daudzi cilvēki, kuru uzturs ir ļoti neveselīgs un trekns, kuri nekad nevingro, un tomēr viņi nav aptaukojušies. Viens no iemesliem tam ir atšķirīgais vielmaiņas ātrums – daži uzkrāj kalorijas un patērē tās lēnām; citi atkal tās ātri un efektīvi sadedzina.

Starp mūsu attālajiem senčiem cilvēki ar lēnāku vielmaiņu bija ieguvēji tādā nozīmē, ka viņi varēja ilgāk izturēt bez ēdiena. Mūsdienās, kad ēdiens ir pieejams visu laiku, lēna vielmaiņa nostāda mūs neizdevīgā stāvoklī, jo mēs vieglāk pieņemamies svarā.

Vēl kāda patiesība: mūsu ķermenis ir ieprogrammēts tiekties pēc trekniem un saldiem ēdieniem, jo senos laikos tas mums nāca par labu. Trekni un saldi ēdieni deva enerģiju, lai veiksmīgi medītu un zvejotu. Diemžēl evolūcija neturējās līdzi izmaiņu tempam. Mūsdienās mums vairs nav nepieciešams pārdozēt ar trekniem un saldiem ēdieniem, taču mūsu smadzenes joprojām liek to darīt. Daži cilvēki ir disciplinētāki un ar izteiktāku paškontroli; tas nozīmē, ka viņi var sevi apturēt, lai neļautos kārdinājumam. Citi, savukārt, nav tādi.

Cita patiesība: pārtikas uzņēmumi bieži slēpj faktu, ka to ražotie produkti nenāk mums par labu. Neskaidri uzraksti uz etiķetēm un pārlieku uzsvērtās produkta labās īpašības var apmulsināt patērētājus, liekot mums pirkt un ēst pārtiku ar „samazinātu kaloriju daudzumu” vai „bagātu ar šķiedrvielām”, lai gan faktiski tajā ir daudz tauku un cukura.

Mēs visi varētu žēloties, ka tas ir tik netaisni, vai arī pieņemt to. Dažiem cilvēkiem būs vieglāk saglabāt normālu svaru nekā citiem – tāpat kā dažiem vieglāk padodas matemātika, citi, savukārt, labāk dzied vai ātrāk skrien.

Tātad, kas no tā izriet? Lūk, divi galvenie secinājumi:
1. Mums visiem jāpieņem fakts, ka ir daudz tādu cilvēku, kuri cīnās, lai kļūtu slaidi. Vairumam no viņiem tā nav izvēle, bet gan nerimstoša cīņa ar tādām „lietām” kā lēna vielmaiņa, nespēja turēties pretī kārdinājumam, kā arī uzņēmumu un restorānu maldinošā informācija par pārtiku;

2. Taču galu galā neapšaubāmā patiesība ir tāda, ka, apēdot vairāk kaloriju nekā sadedzinot, kļūsiet resnāki. To var pateikt ļoti vienkārši: mazāk atrunu un kaloriju, vairāk kustību! Un jā, dažiem būs grūtāk nekā citiem, bet tā nu tas ir.

Bet varbūt jūs domājat, ka resni cilvēki ir slinki un nav pelnījuši līdzjūtību?

 

Avots: Linkendin

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz