Visi desmit būvnieku kartelī iesaistītie būvnieki ir izmantojuši savas tiesības un Konkurences padomes lēmumu pārsūdzējuši tiesā, ziņo Latvijas Radio.
Tas savā ziņā ir stratēģisks gājiens, jo, kamēr tiesvedība nebūs galā, kartelī apsūdzētie būvniekiem nav jāmaksā nedz sods, nedz tiem ir liegta iespēja piedalīties citos iepirkumos. Šo likuma nepilnību ir plānots koriģēt un, iespējams, šonedēļ grozījumi Iepirkumu likumā nonāks Saeimas sēdē uz otro lasījumu.
Administratīvajā apgabaltiesā ir saņemti 10 pieteikumi no būvnieku kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem par Konkurences padomes 30. jūlija lēmuma atcelšanu daļā par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu. Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja palīdze Līga Tumova stāsta, ka no šiem desmit pieteikumiem astoņi ir pieņemti izskatīšanai un ir ierosinātas administratīvās lietas.
“Tos [pieteikumus] iesniedza SIA “Skonto būve”, SIA “Latvijas energoceltnieks”, SIA “Rere būve” kopā ar SIA “Re&re grupa” SIA “Arčers”, AS “LNK industries”, SIA “Abora” kopā ar ”Tehnocentrs” un ”ReRe” un LNK (Latvijas novitātes komplekss),” pastāstīja Tumova.
Divi no desmit pieteikumiem neatbilstības dēļ vēl nav pieņemti. Iesniedzējiem jānovērš trūkumi un tos var iesniegt atkārtoti.
„Pieteicēji ir izteikuši lūgumu apvienot lietu vienā tiesvedībā. Tiesa, izlemjot šos lūgumus, vērtēs, vai apvienošana sekmēs ātrāku lietu ātrāku un pareizāku izskatīšanu, un attiecīgi pieņems lēmumu, vai ir iespējams pieteikumus izskatīt vienā tiesvedībā. Šobrīd lietas izskatīšanas datums nav noteikts,” sacīja Tumova. “Vienīgais, kas ir noteikts, ka Konkurences padomei (KP) mēneša laikā ir jāiesniedz rakstveida paskaidrojumi par iesniegtajiem pieteikumiem. Tiesā ir arī vairāki citi KP lēmumi apstrīdēti. Ņemot vērā, ka KP par konstatētajiem pārkāpumiem piemēro ievērojamus naudas sodus, tad uzņēmumi aktīvi izmanto tiesības pārsūdzēt sev nelabvēlīgos lēmumus.”
Konkurences padomes komunikācijas nodaļas vadītāja Zane Gorškova apliecināja, ka padome bija gatava, ka kartelī iesaistītie būvnieki pārsūdzēs Konkurences padomes lēmumu tiesā.
Izlīgums panākts tikai ar vienu no karteļa lietā iesaistītajiem uzņēmumiem – SIA “Velve”, kas piekrita konstatētajiem pārkāpumiem, apņēmās samaksāt piemēroto sodu un nepārsūdzēt KP lēmumu.
„Savukārt attiecībā uz pārējiem būvnieku karteļa lietas dalībniekiem, tie nesadarbojās līdzīgā apmērā kā “Velve”, neizlīga ar KP lietas izskatīšanas stadijā, un līdz ar to bija arī paredzams, ka šie uzņēmumi izmantos savas tiesības un lēmumu pārsūdzēs tiesā,” teica Gorškova. “Līdzīgi, kā tas notiek citos KP sodošajos lēmumos. Vienlaikus jāņem arī vērā, ka lēmuma pārsūdzēšanas gadījumā naudas soda samaksas pienākums valsts budžetā tiek apturēts. Tāpat nestājas spēkā publisko iepirkumu likumā paredzētais liegums vienu gadu piedalīties publiskajos iepirkumos. Tas, vai šiem uzņēmumiem būs jāmaksā sods un vai būs liegts vienu gadu piedalīties publiskajos iepirkumos, būs zināms pēc tiesvedībām.”
Tas no būvnieku puses ir stratēģisks gājiens.
Tā kā būvnieku karteļa lieta ir apjomīga, tad tiesvedība varētu ilgt gadu vai divus. Līdz tam kartelī iesaistītiem būvniekiem ir brīvas rokas piedalīties iepirkumos. Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš atklāja, ka šo likuma nepilnību ir plānots koriģēt un, iespējams, šonedēļ tas nonāks Saeimas sēdē uz otro lasījumu.
„Laba uzņēmējdarbības vide balstās uz spēlēs noteikumu ievērošanu. Ja uzņēmums ievēro spēles noteikumus, nepārkāpj normatīvos aktus, tad viņam nekādām bažām nevajadzētu būt, ka tas nevar startēt tālāk iepirkumos,” paskaidroja Lapiņš. “Savukārt tie, kas pārkāpj regulējumu, iesaistās šādos konkurences tiesību pārkāpumos, tad sekas un to neizbēgamība būtu daudz lielāka un attiecīgi viņi varētu tikt izslēgti no dalības nākamajos iepirkumos.”
Lapiņš arī akcentēja, ka pēc līguma noslēgšanas starp pasūtītāju un būvnieku savstarpējās attiecības regulē līgums. Principā līgumā var iekļaut nosacījumu par rīcību, ja atklājas, ka būvnieks ir kādu pārkāpumu izdarījis.
„Es gan atļaušos teikt, ka visdrīzāk, ka Latvijā noslēgtajos līgumos ļoti reti kaut ko tādu varēs atrast, bet principā šāda prakse Eiropā ir,” paskaidroja Lapiņš. “Tas ir veids, kā nedaudz izdarīt spiedienu pozitīvā ziņā uz uzņēmumiem, ka ir jāsaprot, ka ir pietiekoši daudz ko zaudēt arī līguma izpildes laikā, neiesaistīties pārkāpumos un būt atbildīgiem situācijā, ja tas atklājas.”
Tas nozīmē:
kamēr Saeima galīgajā lasījumā nepieņems grozījumus Iepirkuma likumā, kas kartelī iesaistītiem uzņēmumiem liegtu iespēju piedalīties iepirkumos, iesaldēta ir arī naudas atmaksa tajos objektos, kas būvēti ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu.
Kopumā karteļa lietā bija 25 šādi objekti. Centrālā finanšu un līgumu aģentūras aprēķini liecina, ka no pasūtītājiem jeb valsts struktūrām un pašvaldībām būs piedzenami vismaz 18 miljoni eiro.
Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktore Anita Krūmiņa pastāstīja, ka par piedziņu finansējuma saņēmējam aģentūra varēs lemt un piedziņu pieprasīt tikai brīdī, kad tiesas process būs jau beidzies un būs skaidrs, vai KP lēmums paliek spēkā vai tas ir atceļams, vai kaut kas mainās šajā kontekstā.
“Grūti prognozēt,” teica Krūmiņa. “Skatoties no iepriekšējās pieredzes, jārēķinās, ka tiesvedība ilgs gadu vai divus. Eiropas Komisija noteikti ļoti aktīvi seko līdzi, kas notiek šajā lietā nacionālā līmenī. Protams, ka viņi ir informēti gan par KP lēmumu, gan arī no Finanšu ministrijas puses tiek viņiem sniegta informācija, kādi ir mūsu tālākie soļi un darbības.”
Krūmiņa apliecina, ka karteļa gadījums liek arī Centrālai finanšu un līgumu aģentūrai rūpīgāk sekot līdzi iepirkumu procedūrām un pārbaudēm. Viņa gan atzīst, ka
aizliegto vienošanos ar ikdienas kontrolēm atklāt ir grūti.
Savukārt Ekonomikas ministrijas paspārnē izveidotajā darba grupā, kas jau mēnesi vētī karteļa ietekmi uz tautsaimniecību un meklē risinājumus, kā šādu pārkāpumu iespējamību izskaust nākotnē, pagaidām gala ziņojums vēl ir izstrādes stadijā.
Latvijas Radio noskaidroja Ekonomikas ministrijā, ka ziņojums, visticamāk, būs ierobežotas pieejamības un to plašāk ministrija varēs komentēt pēc tā izskatīšanas Ministru kabineta sēdē.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: Latvijas Radio
ar tiem KP amtniekiem pajoliņiem jebkurā pirmās instances tiedsā viss izčākstēs… atliks tikai mediju purkšķīši kā šodienn tu bajāriņš centās no sevis kaut ko zspiest ap tēmu pats gan sapinies soctīklu konspirācijas teorijās Smieklīgi viss tas ir līdz ar tiešiem pierādījumiem nebūs ciet vismaz čekisti skontu
Varbūt mazāk muldi par lietām, no kurām neko nesaproti… Neesmu skatījies pēdējo gadu lietas, bet pirms dažiem gadiem nebija neviena KP lēmuma, ko tiesa būtu atcēlusi.
Nu jā, Ostaps Benders te nobāl.