Skumjš sestdienas rīts Mežakapos. Pavadījām pēdējā gaitā brīnišķīgu kolēģi – vīru spēka gados, tikai 59 gadus vecu. Milzīgs zaudējums ģimenei un mums, darbabiedriem. Viņu NOGALINĀJA loterijveidīgā veselības aprūpes SISTĒMA. Viņam vienkārši nekrita laimīgā loze tikt ārstētam.
Ar sāpēm krūtīs pirms Ziemassvētkiem viņš bija vērsies pie ģimenes ārsta, kurš izrakstīja slimības lapu un iedeva norīkojumu uz rindu pie kardiologa. Kad mājās viņam kļuva ļoti slikti, neatliekamās medicīniskās palīdzības vienība viņu aizveda uz Stradiņiem, kur uzņemšanas nodaļas ārsti (?) neuzskatīja, ka šis pacients atbilstu priekšrakstiem nosūtīšanai uz kardioloģijas (vai kādu citu) nodaļu un atbilstošas ārstēšanas uzsākšanai.
Radinieki esot viņam braukuši pakaļ, lai paņemtu neatzīto slimnieku no koridora, kur viņš jau bijis izlikts no uzņemšanas nodaļas un sēdējis vienās zeķēs, bezspēkā sakņupis. Aizvests mājās, kolēģis nav atguvies, un ātrie saukti atkal. Šoreiz ceļš vedis uz Gaiļezeru, bet jau PAR VĒLU.
Cik cietsirdīgi un arī neekonomiski no valsts sistēmas puses. Tiek dzenātas ātrās palīdzības brigādes, bet viņu atzinums, ka cilvēkam ir jāsniedz profesionāla medicīniska palīdzība, tiek ignorēts. Tiek ietaupītas kaut kādas statistiskās slimnīcu gultasvietas, kuru skaits laikam tiek kaut kā ar priekšrakstiem ierobežots, bet reāli slimnīcu nodaļas ir pustukšas, un cilvēki pāragri mirst.
Mana kolēģa izglābšana valstij būtu izmaksājusi nesalīdzināmi lētāk nekā viņa nāve, jo viņš strādāja un godīgi maksāja visus nodokļus, kas valstij pienācās. Viņam bija arī ļoti laba darbavietas gādāta veselības apdrošināšanas polise.
Ja vien sērās un izmisumā slīgstošie tuvinieki neatteiksies no juridiskās palīdzības, valsts attiecīgajām institūcijām nāksies šo sistēmisko nāvi skaidrot un, cerams, arī maksāt.
Tā vienkārši nedrīkst būt, ka slimnīcu nodaļu durvis veras tikai kā īpaša privilēģija. Briesmīgi ir apzināties, ka mūsu mīļais kolēģis būtu dzīvs, ja vien viņu būtu no uzņemšanas pārveduši uz kardioloģijas nodaļu. BŪTU DZĪVS!
P.S. Kāds cits mans kolēģis šodien izstāstīja gadījumu, kad viņam uzņemšanas nodaļā ārsts teicis: “Nu labi, es paņemšu tevi savā nodaļā.” Teiktais izskanējis kā īpaša pretimnākšana, kaut kolēģim bija iestrēdzis žultsakmens un nav saprotams, kāda vēl alternatīva varētu būt bijusi, ja neskaita skuju taku.
Mums izveidota sistēma lai lobētu apbedīšanas birojus un iznīcinātu Latvijas iedzīvotājus, un mūsu impotentā veselīcas ministre to labi pieprot, tas notiek Rīgā bet ko teikt par reģionālajām slimnīcām, pt naktī izmet uz ielas
Tāda tā sistēma. Pirms gadiem desmit to pārdzīvoju 3 reizes pēc kārtas ar 2 dienu intervālu. Uznāca nepanesamas sāpes krūtīs, bet pēc laiciņa pārgāja. Ģimenes ārsts – nekāda vaina sirdij nav. Pēc divām dienām atkārtojas tas pats, tikai smagāk. Ātrajie – nekāda sirdij vaina nav. Pēc divām dienām tas pats. Nu jau jutu gandrīz vai smiltis birstam uz zārka vāka. Smagi. Izlūdzos kardiologa telefona numuru. Tad tikai nokļuvu slimnīcā. Ko varu ieteikt. Brīnumzāle tā nav, bet palīdz efektīvi. Ēdiet topinambūru bumbuļus zaļā veidā ar visu mizu. Tikai grūti nomazgāt no zemēm, neglabājas, kā kartupeļi. Līdz, pat novērš slimošanu infarktiem, insultiem,… lasīt vēl »
Nejēgai Viņķelei uzdots līdz 31 janvārim sakārtot medicīnu , gaidīsim !
Jeb tomēr pilnīgākais bardaks sistēmā, kur vienīgā rūpe ir nodrošināt dakteriem algas kā Rietumeiropā. Piemirstas, ka šī zeme ir otrā nabadzīgākā ES… un adekvāti spēj samaksāt Un tad te parādās lidojošie mutes bajāri un taurētāju trompetisti, kā arī nevadāmā alkatība