Vien desmit no 72 prokurora amata pretendentiem spējuši nokārtot vispārējo zināšanu testu

Vispārējo un juridisko zināšanu pārbaudījumu spējuši nokārtot vien desmit no 72 prokurora amata pretendentiem.

Vispārējo un juridisko pārbaudījumu pirmajai kārtai bija pieteikušies 89, bet ieradās 72 pretendenti. No atnākušajiem pārbaudījumu spēja nokārtot vien desmit pretendenti.

Vispārējo un juridisko zināšanu pārbaudījuma otrā kārta notiks jūnija vidū.

Pirmajā kārtā pretendentiem uzdotie jautājumi netiek atklāti, taču iepriekšējos gados vispārējo un juridisko zināšanu pārbaudījuma pirmajās kārtās bez juridiskas dabas jautājumiem piedāvāti atbilžu varianti uz tādiem jautājumiem kā, piemēram, kurš ir dziesmas “Saule, Pērkons, Daugava” mūzikas autors un kurā datumā ir Brīvības cīnītāju piemiņas diena. Tāpat testā bijuši tādi jautājumi kā, piemēram, kurš ir Brīvības pieminekļa autors, kura ir Latvijas garākā upe, cik Latvijā ir novadu.

Otrajā kārtā padziļināti tiek pārbaudītas juridiskās zināšanas, bet pēc tam abas kārtas izturējušos pretendentus izvērtē komisija. Sekmīgi aizvadot minētās kārtas, prokurora amata pretendentam sešus mēnešus būs jāstažējas prokuratūrā, bet pēc tam jākārto prokurora eksāmens.

Iepriekšējos gados vispārējo un juridisko pārbaudījuma pirmās kārtas rezultāti bijuši mainīgi. Pērn 12.augustā vispārējo un juridisko pārbaudījuma pirmajai kārtai bija pieteikušies 88 pretendenti, no tiem 13 testu nekārtoja. Līdz ar to testu pildīja 75 jurista kvalifikāciju ieguvušas personas, no kurām to nenokārtoja vien divi pretendenti.

2019.gada gada augustā vispārējo un juridisko pārbaudījuma pirmajai kārtai bija pieteikušies 97 pretendenti, no tiem 15 testu nekārtoja. Līdz ar to testu pildīja 82 jurista kvalifikāciju ieguvušas personas, no kurām to nenokārtoja 56 pretendenti.

2019.gada martā pārbaudījuma pirmajai kārtai bija pieteikušies 90 pretendenti, no kuriem 18 neieradās. Līdz ar to testu pildīja 72 jurista kvalifikāciju ieguvušas personas, no kurām to nenokārtoja 50 pretendenti.

2018.gada augustā vispārējo un juridisko zināšanu pārbaudījuma otro kārtu nav nokārtojusi aptuveni puse prokurora amata pretendentu.

2018.gada jūlijā pirmajai kārtai bija pieteikušies 74 pretendenti, no kuriem astoņi neieradās. Līdz ar to testu pildīja 66 juristi, no kuriem to nenokārtoja 33 pretendenti.

2015.gadā pārbaudījuma pirmo kārtu no 102 pretendentiem spēja nokārtot vien 24 cilvēki, kuri attiecīgi tika otrajā kārtā.

Pārbaudījuma otrajai kārtai tiek virzīti tie pretendenti, kuru zināšanas līmenis nav zemāks par 30 punktiem.

Pirmajā kārtā pretendentiem uzdotie jautājumi netiek atklāti, taču iepriekšējos gados vispārējo un juridisko zināšanu pārbaudījuma pirmajās kārtās bez juridiskas dabas jautājumiem piedāvāti atbilžu varianti uz tādiem jautājumiem kā, piemēram, kurš ir dziesmas “Saule, Pērkons, Daugava” mūzikas autors un kurā datumā ir Brīvības cīnītāju piemiņas diena. Tāpat testā bijuši tādi jautājumi kā, piemēram, kurš ir Brīvības pieminekļa autors, kura ir Latvijas garākā upe, cik Latvijā ir novadu, raksta K. Seržants portālā Jauns.lv.

Alga šīs iestādes darbiniekiem ir visai pieklājīga. Rajona ierindas prokuroram tā kopā ar izdienas piemaksu pārsniedz 3 tūkstošus eiro “uz papīra”, savukārt virsprokurori saņem vairāk nekā 4 tūkstošus eiro. Šī iemesla dēļ juridiskajā nozarē, prokurora amats ir visai iekārojams, tādēļ uz darbu iestādē tradicionāli pretendē ne tikai juridisko augstskolu absolventi, bet arī jau strādājoši dažādu tiesībsargājošo iestāžu darbinieki.

Šī iemesla dēļ Jauns.lv vēlējās noskaidrot, no kurām tieši valsts tiesībsargājošajām iestādēm ir bijuši prokurora amata pretendenti ar tik vājām zināšanām, taču tas nav iespējams. Pirmajā pieteikuma anketā pretendentam netiek prasīts uzrādīt savu kvalifikāciju un pašreizējo nodarbošanos. Tikai tad, ja pirmais pārbaudījums ir sekmīgi nokārtots, vai pretendents no tā ir bijis atbrīvots, tālākai virzībai jāiesniedz pilna dokumentu pakete. Tajā ietilpst dzīves apraksts, izglītības dokumenti, atsauksmes no iepriekšējās darbavietas, kā arī ziņas par valsts valodas prasmi. Pēc tam jau prokuratūra pieprasa ziņas par pretendenta iespējamām sodāmībām un Totalitārisma seku dokumentēšanas centra izziņu.

Prokuratūras mājaslapā ir publicēti vispārējo un juridisko zināšanu pārbaudījuma biļešu jautājumi prokurora amata pretendentiem. Jautājumu ir aptuveni 140 un tie pārsvarā attiecas uz krimināltiesību kriminālprocesa tiesību jomām – respektīvi, vairumam tiesībsargājošajās iestādēs strādājošiem tie būtu jāzina.

Atgādināsim, ka jau pēc stāšanās amatā ģenerālprokurors Juris Stukāns bija spiests konstatēt sekojošo: “Latvijas prokuroru zināšanu līmenis ir vērtējams kā vidējs, tāpēc valstij jārisina jautājums par prokuroru apmācības sistēmas pilnveidošanu.” (vairāk ŠEIT)

Jāatgādina gan, ka visai nesen prokuratūru skāra pamatīgs skandāls saistībā ar prokurora Ulda Cinkmaņa bakalaura darba atzīšanu par plaģiātu, ko konstatēja speciāli šim nolūkam izveidota Latvijas Universitātes komisija un apstiprināja arī LU Senāts. 

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: lsm.lv un jauns.lv