Vai tiesa pasaudzē prokuroru Cinkmani? Plaģiātisms bakalaura darbā tiek atzīts, bet diploms paliek spēkā

KĀRLIS SERŽANTS, Kas Jauns Avīze

Administratīvā apgabaltiesa pasludinājusi spriedumu prokurora Ulda Cinkmaņa skandalozajā plaģiāta lietā – īsumā var teikt, ja pagājis gana ilgs laiks, diploms, kaut iegūts prettiesiski, atņemams nav.

Cinkmanis vērsās tiesā pret Latvijas Universitātes lēmumu par viņa bakalaura darba anulēšanu, atzīstot to par plaģiātu. Spriedumā teikts: “Tiesa atzīst, ka Cinkmanis, pieļaujot plaģiātu savā bakalaura darbā, ir veicis prettiesiskas darbības, kā rezultātā ir saņēmis labvēlīgu administratīvo aktu – bakalaura darbu, proti, Cinkmanis bakalaura grāda piešķiršanu panācis ar prettiesiskām darbībām.”

Pagājuši jau 13 gadi

Iepriekš arī pirmās instances tiesa lēma, ka, plaģiāts ir bijis, taču atklāts pārāk vēlu, tādēļ augstskolas lēmums ir atceļams, un šo spriedumu Cinkmanis pārsūdzēja.

Nu līdzīgi lēmusi  arī apgabaltiesa, atzīstot: “Bakalaura grāds Cinkmanim tika anulēts 13 gadus pēc tā iegūšanas, viņa bakalaura darba ietekme uz zinātnes attīstību nevar tikt uzskatīta par vērā ņemamu, kā arī pārsūdzētā lēmuma pieņemšana neesot ietekmējusi prokurora piešķirto maģistra grādu un jurista kvalifikāciju. LU kopumā spēj nodrošināt akadēmisko godīgumu, turklāt būtiska nozīme ir pašam plaģiātisma konstatēšanas faktam – pārsūdzētais lēmums nav pieņemts saprātīgā termiņā, tāpēc tas ir atceļams.”

Tiesa nekonstatē pamatu pieteicēja atbrīvošanai no ieņemamā amata tā iemesla dēļ, ka viņš neatbilstu Prokuratūras likuma 33. pantā noteiktajām prasībām par maģistra grādu.

Reputācijas jautājums

Te gan jāatzīmē, ka šī nav vienīgā prasība prokurora amata kandidātam, un šā paša panta 5. punktā minēta arī “nevainojama reputācija” – grūti saprast, kā tas saskan ar prettiesisku darbību veikšanu. Tiesvedības materiālos redzams, ka Cinkmanis arī šā procesa laikā tiesai ir melojis, apgalvojot, ka tas nemaz neesot viņa bakalaura darbs, un to pašu viņš vairākkārt paudis presei.

Ņemot vērā, ka akadēmiskā godīguma pārkāpumiem nav noilguma un Eiropas valstīs zinātniskos grādus pat ministriem bez šaubīšanas atņem arī par 30 līdz 40 gadus seniem pārkāpumiem, Latvijas Universitātes vadība ir vieglā šokā.

Augstskolas prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā, profesore Ina Druviete šo spriedumu komentē ļoti īsi: “Tas ir pilnīgs ārprāts, un tam var būt ļoti tālejošas sekas!” Rektors Indriķis Muižnieks “Kas Jauns Avīzei”” saka: “Tas ir zināms pārsteigums, un domāju, ka mēs šo spriedumu, visticamāk, pārsūdzēsim.”

Šaubas arī par maģistra darbu

Kā vienu no argumentiem Cinkmanim pozitīvajā lēmumā tiesa min: “Bakalaura diploma kā administratīvā prettiesiskuma pakāpe būtiski samazinās ar to brīdi, kad persona ir ieguvusi maģistra diplomu.”

Tolaik vēl Augstākās tiesas senatores Jautrītes Briedes vadītā Cinkmaņa darbu vērtēšanas komisija bakalaura darbu par plaģiātu atzina visai ātri un vienprātīgi. Maģistra darba vērtēšanu pavadīja dažādas dīvainības, proti, daļa nopietnu materiālu, kas nepārprotami norādīja uz plaģiātu, vispār netika izskatīti.

To intervijā Jauns.lv minēja arī Briede, atzīstot, ka šādi materiāli patiešām saņemti, taču, tā kā komisija savu vērtējumu jau bija pabeigusi, šie dokumenti nav vērtēti.

Jāpiezīmē, ka “neizskatītie materiāli” bija Latvijas Zinātnes padomes ekspertes, profesores Ingrīdas Veikšas, kura ir tieši specializējusies autortiesību nozarē, ekspertīze, kurā teikts, ka Cinkmaņa darbā ir saskatāms neapstrīdams plaģiāts un tāda ir visa 4.7 nodaļa, jo satur pārkopētu tulkojumu identiskā secībā no Pievienotās vērtības nodokļa asociācijas pētījuma.

Ekspertīzē norādīti vēl seši avoti, kurus Cinkmanis iekopējis maģistra darbā bez atsaucēm. Vēl vairāk, grāmatas “Nodokļi Latvijā” autore Ieva Kodoliņa-Miglāne pat vērsās Latvijas Universitātē ar iesniegumu, norādot konkrētus nozagtos citātus, taču bez rezultāta.

Zaļā gaisma līdzīgām situācijām?

Ja Latvijas Universitāte šo spriedumu pārsūdzēs, tas būs jāskata Augstākajā tiesā, kas nonāks pamatīgas dilemmas priekšā. Tiesu praksē pastāv judikatūras princips, proti, uz konkrētiem Augstākās tiesas spriedumiem ir pieņemts atsaukties līdzīgās lietās.

Ja tā administratīvās apgabaltiesas spriedumu atstās spēkā, tas var dot zaļo gaismu līdzīgu lēmumu pārsūdzēšanai arī citiem pagātnes un nākotnes plaģiatoriem. Vēl vairāk – var ietekmēt arī lietas par cita veida plaģiātismu, piemēram, radošo profesiju jomā.

Stradiņa universitātes profesore Ilga Kreituse “Rīga TV” ēterā paudusi: “Sauksim lietas īstajos vārdos – prokurors Cinkmanis ir nozadzis bakalaura darbu. Plaģiātisms ir intelektuālā īpašuma zādzība, un par zagšanu ir jāsoda. Eiropā to klasificē kā akadēmisko zagšanu. Paņemt cita darbu, tas ir tāpat kā paņemt cita mašīnu un aizbraukt. Vai tā būs aizņemšanās? Nē – tiks izsaukta policija.” 

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!