Tieslietu padome Stukānam “pakrata ar pirkstu” un nolemj nerosināt pārbaudi par viņa atbilstību amatam

Tieslietu padome piektdien nolēma, ka nav pietiekama pamata veikt pārbaudi par ģenerālprokurora Jura Stukāna atbilstību amatam pēc viņa publiskajiem izteikumiem saistībā ar Jēkabpils novadā notikušo traģēdiju.

Vienlaikus Tieslietu padome atzina Stukāna izteikumus par nepieņemamiem un aicināja ģenerālprokuroru ievērot profesionālo ētiku un rūpīgi izvērtēt turpmākās publiskās runas saturu un formu.

Tieslietu padome šodienas sēdē pēc Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP) lūguma izskatīja jautājumu par ģenerālprokurora Stukāna žurnālā “Ieva” izteiktajiem pārmetumiem Jēkabpils novadā nogalinātās sievietes juristei. LZAP priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs sēdē aicināja izvērtēt, vai pastāv pamats pārbaudes sākšanai.

Pēc Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Aigars Strupiša vārdiem, savā darbībā ģenerālprokurors ir neatkarīgs no citu valsts varas institūciju ietekmes un viņa pienākums ir arī paust savu viedokli situācijās, kad ir nepieciešams stiprināt tiesiskumu valstī.

“Tieslietu padome atzīst, ka ģenerālprokurora publiskais vēstījums vardarbībā cietušajām sievietēm neklusēt ir vērtējams pozitīvi, tomēr izteikumi saistībā ar Jēkabpils novadā notikušo slepkavību, pasakot, ka cietušās personas advokāte viennozīmīgi varēja darīt vairāk, konkrētajā kontekstā ir bijis emocionāls un nekorekts, tas var arī aizskart gan cietušās pārstāvi, gan advokatūru kopumā, tāpēc tas ir raisījis sabiedrībā plašu rezonansi un nosodījumu,” sacīja Strupišs.

Rozenbergs norādīja, ka tiesu sistēma, prokuratūra velta ievērojamu uzmanību publiskajai komunikācijai, sava tēla veidošanai, uzticības stiprināšanai sabiedrības acīs. Prokuratūra pēdējā laikā esot veikusi labus un vērā ņemamus darbus, bet Rozenberga ieskatā šādas neveiksmīgas komunikācijas piemēri labos darbus sabiedrības apziņā noliek otrajā plānā. Kārtējo reizi sabiedrībā virmo negatīvs viedoklis par tiesas sistēmu kopumā, uzsvēra LZAP priekšsēdētājs.

Ģenerālprokurors Stukāns sēdē pauda uzskatu, ka advokātu padomes vēstulē ir apzināti sagrozīti viņa vārdi, ietverot vārdu “cietušais”, lai sabiedrība raisītu iespaidu, ka viņš kādā veidā vēršas pret cietušo sievieti.

“Es nepārmetu un nekādā veidā šajā rakstā neesmu vērsies pret cietušo. Žurnālā ir rakstīts, ka mana pārliecība pašreizējā izpratnē, ka sieviete, kura tika nogalināta, izdarīja visu,” uzsvēra Stukāns. Kad iznāca žurnāls, Stukāns saņēmis arī nenosodošus komentārus, bet tad advokātu publiski izplatītā vēstule raisīja sabiedrības “šūmēšanos”, sacīja ģenerālprokurors.

Stukāns uzsvēra, ka stingri nosoda jebkādu vardarbību, un intervijas mērķis bija aicināt jebkuru personu, pret kuru vērš vardarbību, neklusēt un vērsties attiecīgās iestādēs, norādot, ka tiesību aizsardzības iestādes un tieslietu sistēma ir vienlīdz atbildīgas par to, ka tiek nodrošināta efektīva cilvēka tiesību aizsardzība.

Ģenerālprokuratūrā turpinās pārbaudes par visiem materiāliem, kriminālprocesiem, kuros kā iespējamā vainīgā persona norādīts Rusiņš.

Tāpat Stukāns nepiekrita advokātu vēstulē paustajam, ka viņš esot izteicis pārmetumus Jēkabpils novadā nogalinātās sievietes advokātei.

Ģenerālprokurora ieskatā, viņš ir advokāti aicinājis uz sadarbību un meklējis kopīgus risinājumus, lai saprastu, kāpēc sistēma “bremzē”.

“Aspektam “vai advokāte izdarīja visu” rakstā neesmu pieskāries, vienīgais aicināju atnākt un sadarboties, nevienā intervijas vārdā neesmu to minējis, tas ir jūsu izdomājums, kas pēc tam tika pārpublicēts masu medijos,” apgalvoja Stukāns.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) sēdē uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi, kā tiesu vara gan konkrētā Jēkabpils nozieguma kontekstā, gan citos, komunicē ar sabiedrību tādā valodā, lai tā to saprot, jo tiesu sistēmas profesionāļu un sabiedrības izpratne un zināšanas par to atšķiras.

Lībiņas ieskatā, žurnāls “Ieva” ir ļoti labs veids, kā komunicēt ar sabiedrību. Ģenerālprokurora intervija par vardarbību ģimenē sieviešu žurnālam ir lielisks piemēram tam, kā tiek sasniegta vajadzīgā auditorija, sacīja ministre.

Prokuratūras likumā teikts, ka ģenerālprokuroru var atlaist no amata, ja konstatēts, ka viņš pieļāvis apkaunojošu rīcību, kas nav savienojama ar viņa amatu. Saeima ģenerālprokuroru no amata var atlaist, ja Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis, veicot pārbaudi, konstatējis kādu no Prokuratūras likumā minētajiem atlaišanas pamatiem un par to atzinumu devis Augstākās tiesas plēnums.

Šādu pārbaudi var ierosināt Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas, pēc vienas trešdaļas Saeimas deputātu vai Tieslietu padomes pieprasījuma.

Ja Augstākās tiesas priekšsēdētājs, ierosinot pārbaudi, nonāk pie secinājuma, ka ģenerālprokurora atrašanās amatā var traucēt jautājuma objektīvu izskatīšanu, viņš var atstādināt ģenerālprokuroru no amata līdz galīgā lēmuma pieņemšanai, teikts likumā.

Stukāna intervija piesaistījusi arī Valsts prezidenta amatā ievēlētā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča uzmanību. “Traģēdija Jēkabpilī ir daudzu valsts institūciju nolaidība un atbildība, nav pieņemams jebkāds mēģinājums novelt vainu uz cietušo vai viņas advokāti par valsts neizdarīto, tas attiecas arī uz prokuratūru,” sociālajā tīklā “Twitter” norādījis politiķis.

Stukāns žurnālam “Ieva” tika izteicies, ka nav lasījis tobrīd vēl dzīvās sievietes vēstuli, kurā viņa lūgusi ģenerālprokurora palīdzību, jo visu viņam atsūtīto vēstuļu izlasīšanai nepietiekot laika. Tā vietā vēstule nonākusi izvērtēšanai atbildīgajā prokuratūras struktūrā.

“Sievietes advokāte rīkojās ļoti nekorekti, sacīdama, ka ģenerālprokurors nereaģēja,” tika izteicies Stukāns. Viņš intervijā kritizēja advokātes darbību, kura vēstules rakstīšanas vietā esot varējusi nokļūt klātienes audiencē pie ģenerālprokurora.

“Ja advokāte redzēja, ka attiecīgajā struktūrvienībā ir vienaldzība, vajadzēja pieteikties un pie manis atbraukt! Es viņu pieņemtu, runātu un zibenīgi reaģētu – būtu iedziļinājies, izlasījis sievietes vēstuli, tiktu iesaistīti trīs līmeņu prokurori, mēs būtu atraduši atbildes jautājumiem,” klāstījis Stukāns.

Ģenerālprokurors atzinis, ka sievietēm, kurām šķiet, ka viņu problēma netiek risināta, neesot īpašas jēgas rakstīt tieši viņam, “jo diemžēl nevarēšot visas vēstules izlasīt, turklāt šie iesniegumi tāpat nokļūs konkrētajā struktūrvienībā”.

Stukāns norādījis, ka nav izpētījis visus lietas materiālus, bet viņa pašreizējā izpratnē Jēkabpils gadījumā sieviete izdarījusi visu. Pats galvenais ir tas, ka viņa aizgājusi pie advokātes, taču advokāta pienākums gan bija sniegt kvalitatīvu juridisku palīdzību.

Kā zināms, 16.aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nogalināta 1983.gadā dzimsi sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs Rusiņš, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja, par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika. Konkrētajā situācijā personai bija 19 kriminālprocesi, no kuriem 18 – par nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu.

Portāls “Delfi” vēsta, ka letālais uzbrukums aprīlī nebija pirmā reize, kad Rusiņš uzbruka sievietei ar nazi. Viņas radi stāstījuši, ka uzbrukums noticis arī 2022.gada 18.februārī pie iepirkšanās centra “Sēlija”. Rusiņš tur sievietei uzbrucis ar nazi, no kā palikušas skrambas no naža griezieniem uz sejas un rokām. Par to Rusiņam piemēroja 500 eiro sodu.

Līdzīgas problēmas radušās arī citai Rusiņa bijušajai dzīvesbiedrei, kuru arī viņš pēc izšķiršanās sācis terorizēt. Arī šī sieviete uzsvērusi, ka no tiesībsargiem gaidīto palīdzību īsti nav saņēmusi – viņa rakstījusi iesniegumus policijai, vēstules Valsts prezidentam un tiesībsargam, taču “tas neko nedeva”. Sieviete pašlaik cenšas neatklāt savu dzīvesvietu, jo baidās, ka “viens nepareizs solis, un viss būs pagalam”, proti, ka viņa var būt nākamais upuris.

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks ir uzdevis sākt dienesta pārbaudi, lai “pārliecinātos, ka policisti ir rīkojušies atbilstoši normatīvajam regulējumam, pietiekoši aktīvi un profesionāli”. Pārbaudi veic arī prokuratūra.

Rusiņu pēc slepkavības policijai nav līdz šim izdevies aizturēt.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!