Tā kā Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolētās AS Baltijas ekspresis valdes priekšsēdētājs Māris Bremze mēģinājis „ietaupīt” uz valsts nodevas rēķina un ieekonomēt nedaudz vairāk nekā četrus tūkstošus eiro, tiesa pagaidām nav pieņēmusi viņa un uzņēmuma kopīgo apelācijas sūdzību par Latgales priekšpilsētas tiesas spriedumu, ar kuru viņam par krāpšanos, nepildot noslēgtu nekonkurēšanas vienošanos, piespriests samaksāt uzņēmumam LDz Cargo gandrīz 70 tūkstošus eiro.
Pirms trim gadiem – 2016. gada 10. jūnijā LDz Cargo ārkārtas dalībnieku sapulce pieņēma lēmumu par Bremzes atsaukšanu no Prasītāja valdes priekšsēdētāja amata, un LDz Cargo un Māris Bremze noslēdza vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu – “Nekonkurēšanas vienošanos”.
Atbilstoši parakstītajam dokumentam Bremze cita starpā apņēmās ievērot divu gadu ilgu konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās, kā arī nosolījās neveikt apmaksātus vai neapmaksātus darbus, ieņemt amatus vai kā citādi darboties „personas, kura darbojas kravu pārvadājumu un/vai kravu ekspedēšanas un loģistikas jomā, interesēs un labā”.
Bremzes parakstītais dokuments arī paredzēja viņam aizliegumu nodibināt darba tiesiskās attiecības ar LDz Cargo konkurentiem, un par to viņam tika paredzēta iespaidīga atlīdzība: „Noteikt Mārim Bremzem atlīdzību 4 086 EUR mēnesī (pirms piemērojamo nodokļu ieturējuma), attiecīgi kopsummā par 24 mēnešiem 98 064 EUR (pirms piemērojamo nodokļu ieturējuma), par nekonkurēšanas ierobežojuma ievērošanu.”
Taču jau četrus mēnešus pēc „Nekonkurēšanas vienošanās” noslēgšanas – 2016. gada 30. septembrī Bremze paša parakstīto dokumentu un tajā izteiktos solījumus nolēma neievērot un tika reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā kā Meroni kontrolētās AS Baltijas Ekspresis valdes priekšsēdētājs.
Šā gada 10. jūnijā Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa nolēma piedzīt no „Meroni menedžera” kopumā 69 545 eiro, taču Bremze kopā ar Baltijas ekspresi nolēmuši izmēģināt veiksmi apelācijas instancē. Pagaidām gan tas nav izdevies, jo tiesa uzskatījusi – nomaksājamo valsts nodevu aprēķināšanā viņi mēģinājuši „ietaupīt” 4047 eiro.
Tiesa konstatējusi, ka šā gada 1. jūlijā tiesā saņemta Bremzes un AS Baltijas Ekspresis pilnvaroto pārstāvju parakstīta apelācijas sūdzība par minēto spriedumu un šim dokumentam pievienots maksājuma uzdevums par valsts nodevas samaksu par apelācijas sūdzības iesniegšanu 70 eiro apmērā, taču apelācijas sūdzības iesniedzēji nav samaksājuši valsts nodevu par tās iesniegšanu daļā par vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu Civilprocesa likumā noteiktā apmērā.
„Ar apelācijas sūdzībai pievienoto maksājuma uzdevumu par valsts nodevas samaksu par apelācijas sūdzības iesniegšanu 70,00 EUR apmērā konkrētajā gadījumā nav pietiekami, līdz ar ko apelācijas sūdzības iesniedzējiem jāpiemaksā iztrūkstošā valsts nodevas daļa – par prasījumu par vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu 2 315,99 EUR apmērā un par prasījumu par atlīdzības par konkurences ierobežojuma ievērošanu 57 256,00 EUR piedziņu un likumisko nokavējuma procentu 8 807,76 EUR piedziņu 1 731,71 EUR (1801,71 – 70,00),” konstatējusi tiesa.
Šie 4047 eiro Bremzem un Meroni kontrolētajam Baltijas ekspresim jāiemaksā līdz 3. augustam, un, ja tas tiks izdarīts, apelācijas sūdzība tiks pieņemta izskatīšanai.
Lursoft datu bāze rāda, ka Bremzes vadītais AS Baltijas ekspresis ir viens no Meroni kontrolētajiem uzņēmumiem, kuri, ignorējot Latvijas normatīvo aktu prasības naudas atmazgāšanas apkarošanas jomā, vēl joprojām nav atklājuši savu patieso labuma guvēju sarakstu.
Par to, ka Baltijas ekspresi kontrolē tieši Meroni, nekādu šaubu nav, – Šveices advokāts ieņem uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amatu, bet padomē vēl ir viņa tuvā paziņa Lidija Hitričenko un rīkojumu izpildītājs Aivars Gobiņš.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook ,Twitter, Youtube un Instagram!