Tabakas industrija cīņā pret Latvijas iedzīvotāju dzīvību un saprātu vērsusies Satversmes tiesā

PĒTERIS APINIS, ārsts, Veselības ministrijas galvenais speciālists sabiedrības veselībā

Nav legāla un nelegāla smēķēšanas biznesa, ir tikai tabakas industrijas vēlme nopelnīt, slepkavojot cilvēkus. Katrs tabakas un elektronisko cigarešu tirgotājs ir slepkava, jo viņu produkti nes nāvi. Nav labas vai sliktas smēķēšanas – jebkura smēķēšana bendē veselību un saīsina dzīvildzi. Smēķēšana ir galvenais iemesls vēzim, sirds slimībām, insultam, aizsērējušām artērijām un amputētām kājām. Smēķēšana saīsina dzīvi par 10 (citi literatūras avoti saka, ka pat par 20) gadiem, tātad – slepkavo cilvēkus. Ir pilnīgi vienalga vai slepkavība notiek ar legālu vai nelegālu ieroci (melnajā tirgū vai pie oficiāla tirgoņa pirktu mauzeri, cigareti vai elektronisko cigareti). Ir pilnīgi vienalga vai slepkavība notiek ar cigareti, karsējamo tabaku vai elektronisko cigareti. 

Satversmes tiesā ierosināta lieta par aizliegumu laist tirgū elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus

Tabakas industrijai ir milzu nauda un milzu iespējas. Savu peļņu tā sargā ar juridiskām, politiskām un publicistiskām metodēm. Ar “Salt” zīmolu strādājošais elektronisko cigarešu ražotājs “Pro Vape” Satversmes tiesā ir apstrīdējis no nākamā gada paredzētos aromātu ierobežojumus elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm. Lieta tāda, ka Saeima ar 2024. gada 11. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” pielēma kaut nedaudz mazināt smēķēšanas postu.

Atgādināšu – šis pats tabakas izstrādājumu vairumtirgotājs “Pro Vape” (kapitālsabiedrība, kuras saimnieciskā darbība ir elektronisko smēķēšanas ierīču, to uzpildes tvertņu un šķidrumu, kā arī tabakas aizstājējproduktu, tai skaitā nikotīna spilventiņu, ražošana un izplatīšana) pirms kāda laika vēlējās piedzīt no profesora Alvila Krama naudu par savas reputācijas krīzi. Nopirka dārgus advokātus, tiesā zaudēja, samaksāja tiesas izdevumus un turpināja tirgot nāvi. Tas, ka tika tērēti profesora dzīves un laika resursi, ka daudzi pacienti tiesvedības laikā nesaņēma Latvijas prominentākā plaušu ārsta konsultāciju, tas “Pro Vape” – nospļauties. “Firmas.lv” informācija liecina, ka “Pro Vape” 2022. gadā strādāja ar 76,285 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 93,1% vairāk nekā 2021. gadā, bet kompānijas peļņa bija 6,452 miljoni eiro. 2023. gada darbības rezultāti vēl nav pieejami. Tā ir peļņa, kas gūta, izplatot nāvi. Uzņēmums “Pro Vape” katram Latvijas iedzīvotājam pārdod savus izstrādājumus par 38 eiro, zīdaiņus, grūtnieces un paliatīvās nodaļas pacientus ieskaitot.

Tagad šis uzņēmums vēlas patramdīt Satversmes tiesas tiesnešus un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātus. Satversmes tiesā apstrīdētajās normās noteiktais aizliegums laist tirgū elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kuru sastāvā ir tādas piedevas kā mentols, tā analogi un geraniols stāsies spēkā 2024. gada 1. augustā, savukārt aizliegums laist tirgū minētos produktus, kas satur jebkādus aromatizētājus (izņemot aromatizētājus, kas rada tabakas smaržu vai garšu), stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī. “Pro Vape” iesniegumā Satversmes tiesai raud, ka viņu legālais bizness ir briesmās. Mana piebilde – nav legālas un nelegālas tabakas tirdzniecības – ir visaptveroša cilvēku slepkavošanu, ko veic tabakas ražotāji un tirgotāji. Katru dienu Latvijā 20–30 smēķētāju pāragri kļūst par patologanatoma klientiem. Mēs mēdzam satraukties par viena cilvēka nāvi avārijā, bet izliekamies neredzam, ka katru nedēļu tabakas dēļ Latvijā mirst tikpat, cik mirtu, ja nokristu divas “AirBaltic” lidmašīnas. Citēšu profesoru Alvilu Kramu: “Toksiskas vielas tirgotājs iesūdz tiesā ārstu, kurš publiski ir aicinājis tirgotājus un valsts institūcijas ievērot likumu! Tas ir bīstams signāls visai medicīnas nozarei un sabiedrībai, ka ārstam mēģina aizliegt izteikt viedokli un brīdināt sabiedrību”.

Bezdūmu tabaka, elektroniskās cigaretes – lielākais ļaunums bērnu veselībai

Pasaulē aptuveni 37 miljoni bērnu vecumā no 13 līdz 15 gadiem lieto tabaku, un daudzās valstīs (arī Latvijā) e-cigarešu lietošanas rādītāji pusaudžu vidū pārsniedz pieaugušo rādītājus. PVO Eiropas reģionā 20 % no aptaujātajiem 15 gadus vecajiem jauniešiem atzinuši, ka pēdējo 30 dienu laikā lietojuši elektroniskās cigaretes.

Pēdējos desmit gados pasaules skaidrais saprāts bija guvis ievērojamu progresu tabakas lietošanas mazināšanā, taču elektronisko cigarešu un citu jaunu tabakas un nikotīna izstrādājumu parādīšanās tirgū radījušas daudz nopietnākus draudus jauniešiem un tabakas kontrolei. Pasaules Veselības organizācijas uzrādītie pētījumi liecina, ka bezdūmu tabakas produktu lietošana trīskāršojusi parasto cigarešu lietošanu līdz tam nesmēķējošo jauniešu vidū. Bezdūmu tabakas izstrādājumi nekādā veidā nemazina smēķēšanu, elektroniskās cigaretes ir vārti uz bērnu un pusaudžu ievešanu tabakas atkarībā. 

Elektroniskās cigaretes nav mazāk kaitīgas par parastām cigaretēm 

Diskusijā ar tiem, kas apgalvo, ka tās ir mazāk kaitīgas, varu ieteikt izmantot salīdzinājumu – cik nozīmīga ir atšķirība tikt izmestam no 10 vai 9 stāva loga? Iespējas izdzīvot garu mūžu un nesaslimt ar vēzi, sirds asinsvadu slimībām nav ne parasto cigarešu, ne elektronisko cigarešu lietotājiem. 

Tabakas industrija turpina tirgot savus produktus jauniešiem ar vilinošām garšām (tieši likumdošanā paredzētais aizliegums tirgot elektroniskās cigaretes ar garšas piemaisījumu spiedusi ražotājus traukties uz Satversmes tiesu). Amerikas Savienotajās valstīs veiktā pētījumā konstatēts, ka vairums jauniešu, kas lieto elektroniskās cigaretes, itin viegli atteicās no smēķēšanas, tiklīdz šie produkti bija pieejami tikai ar tabakas aromātu.

Noziedzīgā tabakas nozare savā slepkavnieciskajā darbībā iet tālāk. Tā izstrādā produktus un izmanto mārketinga stratēģijas, kas tieši uzrunā bērnus, piemēram, tabakas produktus apvienojumā ar glītu un krāsainu dizainu, kas atgādina rotaļlietas. Tas ir klajš mēģinājums radīt atkarību jauniešiem no šiem kaitīgajiem produktiem. No tabakas izstrādājumiem vai dūmiem atkarīgie jaunieši nozarei nes peļņu visa mūža garumā. Tāpēc tabakas indistrija nodarbojas ar agresīvu lobismu, lai radītu vidi, kas jauniešiem ļauj lēti, pievilcīgi un viegli pieķerties atkarībai. 

Pasaules veselības organizācija uzsver, ka steidzami ir nepieciešami daudz stingrāki noteikumi, lai pasargātu jauniešus no kaitīgas atkarības visa mūža garumā. PVO aicina valdības aizsargāt jauniešus no tabakas, elektronisko cigarešu un citu nikotīna izstrādājumu lietošanas, aizliedzot vai stingri regulējot šo izstrādājumu lietošanu. PVO ir aicinājusi arī Latviju nekavējoties pastiprināt kontroli un aizliegt dažādu šādu bērniem pievilcīgu tabakas produktu tirdzniecību. 

Šā gada PVO ieteikumi valstīm ietver arī ierobežojumus, ko vairāk vai mazāk Latvija jau ir realizējusi, kas ir 100 % no tabakas dūmiem brīvas iekštelpas sabiedriskās vietās, aromatizēto elektronisko cigarešu aizliegumu, mārketinga, reklāmas un veicināšanas aizliegumu. Tas, ko Latvija Finanšu ministrijas vadības un ierēdņu noziedzīgās attieksmes (ja ne korumpētības) dēļ nav veikusi – tie ir ievērojami augstāki nodokļi tabakas izstrādājumiem (Latvijai akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem vajadzētu palielināt pieckārt), sabiedrības informētības palielināšana par nozares izmantotajām maldinošajām taktikām un atbalstu jauniešu vadītām izglītošanas un informēšanas iniciatīvām.

Pasaules Veselības organizācija aicina šogad vairāk domāt par jauniešu veselību, iespējām jauniešus atturēt no pirmās elektroniskās cigaretes vai pirmā nikotīna spilventiņa. 

Kā tabakas industrija paplašina smēķētāju skaitu, vienlaikus veicinot saslimstību un mirstību?

Tabakas industrija turpina attīstīt un pielāgot savas stratēģijas, lai palielinātu smēķētāju skaitu un saglabātu esošos lietotājus. Šīs stratēģijas ietver mērķauditorijas atlasi jauniešiem, jaunu produktu inovācijas, politisko lobēšanu, maldinošas informācijas izplatīšanu, globālo ekspansiju attīstības valstīs un ilgtspējas iniciatīvas. Šo stratēģiju apzināšana un regulēšana ir būtiska, lai samazinātu smēķēšanas izplatību un aizsargātu sabiedrības veselību.

Tabakas uzņēmumi arvien vairāk izmanto sociālos medijus un ietekmētājus (influencerus), lai reklamētu savus produktus jauniešiem. Šie reklāmas veidi bieži vien ir maskēti kā dzīvesveida reklāmas, lai pievilinātu jaunāku auditoriju. 

Dažādu garšu elektroniskās cigaretes un tabakas produkti tiek īpaši izstrādāti, lai piesaistītu jauniešus. Šokolādes, piparmētru, augļu un citu garšu produkti padara smēķēšanu pievilcīgāku jauniešu vidū. Daudzviet pasaulē, kur bezdūmu tabakas produkti ar garšām ir aizliegti, elektronisko cigarešu ražotāji pamanās izstrādāt jaunas molekulas, kas patīkami iedarbojas uz garšas kārpiņām. 

Bez tam tabakas industrija attīsta jaunus produktus, piemēram, karsējamo tabaku un nikotīna spilventiņus, kas tiek tirgoti kā “mazāk kaitīgas” alternatīvas tradicionālajām cigaretēm. Šie produkti bieži vien tiek pozicionēti kā moderni un inovatīvi, lai piesaistītu jaunus lietotājus. Kaut pētījumu apjoms par šiem jaunajiem produktiem ir mazāks nekā par klasiskajām cigaretēm, šis pētījumu skaits ir pietiekams, lai varētu apgalvot, ka arī šie izstrādājumi ir ceļš uz atkarībām, sirds slimībām, vēzi un pāragru nāvi.

Tabakas industrija bieži izplata informāciju, kas liek domāt, ka jaunie produkti, piemēram, elektroniskās cigaretes vai karsējamā tabaka, ir mazāk kaitīgi vai drošāki par tradicionālajām cigaretēm, lai pārliecinātu patērētājus par šo produktu lietošanu. Diemžēl Latvijas portālos un mēdijos šāda informācija bieži tiek izplatīta. 

Pēkšņas nāves gadījumu skaits no elektroniskām cigaretēm ir daudzkārt lielāks nekā no parastajām

Tieši tā – no elektroniskajām cigaretēm un karsējamās tabakas pēkšņas nāves gadījumi ir regulāri, arī mūsu Bērnu klīniskajā slimnīcā ārsti bijuši spiesti cīnīties par sasmēķējušos bērnu dzīvībām. 

Sabiedrībai un jauniešiem bīstamāks ir tabakas industrijas aktīvais lobēšanas darbs. Slēpjoties aiz dažādām nevalstiskām tirdzniecības, attīstības vai rūpniecības organizācijām un kamerām tabakas uzņēmumi aktīvi lobē valdības un politikas veidotājus, lai novērstu stingrāku regulāciju ieviešanu. Šie uzņēmumi, kas pelna miljardus, bez bažām izmanto tiesvedības, lai apstrīdētu jaunus tiesību aktus un regulējumus, kas varētu ierobežot to produktu pārdošanu vai reklāmu. 

Latvijas politiķiem un juristiem būtu jādara viss iespējamais lai skolā neielaistu elektroniskās cigaretes, lai nepieļautu bērnu pirmo saskarsmi ar tabakas izstrādājumiem – vārtiem uz atkarībām, slimībām un pāragru nāvi.

Par bezdūmu tabaku, tās izraisīto postu

Tabakas izstrādājumus vienkāršoti iedala divās kategorijās – smēķējamā un bezdūmu tabaka. PVO Pamatkonvencijā par tabakas kontroli bezdūmu tabaka ir definēta kā “tabaka, kas tiek lietota nededzinātā veidā iekšķīgi vai caur degunu”.

Pasaulē tiek ražots plašs bezdūmu tabakas izstrādājumu klāsts. Bezdūmu tabakas izstrādājumi satur vairāk nekā 30 kancerogēnu, kam ir nelabvēlīga ietekme uz veselību un kas izraisa mutes dobuma un elpceļu vēzi.

Bezdūmu tabaku pasaulē lieto vairāk nekā 300 miljoni cilvēku, un tā izraisa ievērojamu saslimstību un mirstību. Tiek lēsts, ka bezdūmu tabaka katru gadu izraisa vairāk nekā 650 000 nāves gadījumu. 

Atšķirībā no cigaretēm bezdūmu tabakas lietošanas izplatība globāli nemazinās, un bezdūmu tabakas lietošanas izraisīto slimību slogs pieaug. Bezdūmu tabaka, salīdzinot ar smēķējamo tabaku, ir globāli izrādījusies pieņemama un populāra sieviešu vidū, un šī paradigma visvairāk izplatījusies Dienvidāzijā. Bezdūmu tabakas lietošana grūtniecēm trīs reizes palielina nedzīvu bērnu dzemdību risku, kā arī mazu bērnu ar mazu svaru piedzimšanas risku.

Visā pasaulē bezdūmu tabakas izraisītais posts un saslimstības pieaugums radījis bažas un veicinājis likumdošanas iniciatīvas šī posta mazināšanai. 

Šeit vietā pieminēt PVO Pamatkonvencija par tabakas kontroli, kuru 2005. gadā ratificēja 168 valstis, kas ir parakstījušas konvenciju. Šobrīd 182 valstīm, Latviju ieskaitot, šī pamatkonvencija ir juridiski saistoša, un tās mērķis ir īstenot efektīvus tabakas kontroles pasākumus. Gandrīz 5 miljardi cilvēku ir iekļauti MPOWER pasākumos lai risinātu globālās tabakas epidēmijas problēmu. Pamatkonvencijas par tabakas kontroli īstenošana ir ievērojami samazinājusi smēķēšanas izplatību un ar to saistītās bīstamās sekas. 

Globālā literatūra par PVO Pamatkonvencijas par tabakas kontroles politikas īstenošanu attiecībā uz bezdūmu tabakas lietošanu ir ierobežota, tāpēc joprojām pastāv nepieciešamība sistemātiski novērtēt un izprast visu politiku ietekmi uz bezdūmu tabakas lietošanu. Pieejamie pierādījumi apstiprina nodokļu politikas un citu pasākumu iespējamo bezdūmu tabakas lietošanas mazināšanu. Globāli politikas iniciatīvas, kas balstītas uz Pamatkonvenciju par tabakas kontroli, veicinājušas bezdūmu tabakas izplatības samazināšanos par 4,4 % līdz 30,3 % nodokļu gadījumā un par 22,2 % līdz 70,9 % daudzpusīgas politikas gadījumā (šajā un citos skaitļos atsauce ir uz žurnālā The Lancet publicētiem rakstiem).

Daudzas valstis jau ir īstenojušas bezdūmu tabakas kontroles politiku, tostarp tādu, kas pārsniedz Tabakas kontroles pamatkonvenciju. Pieejamie pierādījumi liecina, ka nodokļu uzlikšana un daudzpusīgas politikas iniciatīvas ir saistītas ar nozīmīgu bezdūmu tabakas lietošanas samazināšanos. Latvijas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas centieni mazināt bezdūmu tabakas lietošanu ir nozīmīgi virzienā, taču kusli un nepietiekami apjomā. 

Visu pieejamo pierādījumu ietekme uz bezdūmu tabakas lietošanu

Mēģināšu apkopot pieejamo informāciju par metodēm un rezultātiem dažādās pasaules valstīs cīņā ar bezdūmu tabakas sērgu (pandēmiju). Uzreiz norādīšu, ka sākotnēji bezdūmu tabaka kā ugunsgrēks pārņēma Dienvidaustrumāziju, tad Indiju, Pakistānu, Ķīnu. Tādēļ pētījumu, ierobežojumu, vairāk vai mazāk rezultatīvu intervenču izmantošanas pieredzes biežāk nāk no Āzijas.

Visefektīvākā bezdūmu tabakas lietošanas samazināšanā ir augstu nodokļu uzlikšana tabakas produktiem un cita daudzpusīga politika.

PVO Pamatkonvencijas par tabakas kontroli politiku pētījumi parasti ir balstīti uz pierādījumiem, kas iegūti no pētījumiem par cigaretēm, un šie pētījumi vairumā gadījumu veikti valstīs ar augstiem ienākumiem. 

Pieaugot bezdūmu tabakas lietošanas izplatībai un neskaitāmiem jauniem izstrādājumiem ienākot tirgū, daudzas valstis pielikušas ievērojamas pūles, lai kontrolētu bezdūmu tabakas lietošanu, pie kam vairākas valstis ir īstenojušas pasākumus, kas pārsniedz Tabakas kontroles pamatkonvencijā paredzētos politikas pasākumus. 

Piemēram, Butāna, Šrilanka, Singapūra un vairākas citas valstis ir noteikušas pilnīgu aizliegumu bezdūmu tabakas izstrādājumu ražošanai, pārdošanai un importam. Taizeme ir noteikusi bezdūmu tabakas izstrādājumu pārdošanas un importa aizliegumu, arī Indija ir aizliegusi dažus bezdūmu tabakas izstrādājumus. 

Bezdūmu tabakas politika pēc manā rīcībā esošiem datiem šobrīd ir veikta 57 pasaules valstīs. Es šeit neieskaitīju ASV, jo neatradu valsts regulējumu, kas attiektos tieši uz bezdūmu tabaku ASV, bet regulējums saistībā ar bezdūmu tabaku ir noteikts daudzos štatos un pilsētās.

Lielākajā daļā šo valstu ir integrēta politika attiecībā uz visiem tabakas izstrādājumiem, tostarp bezdūmu tabaku. 

Augsti nodokļi un strikti cenu noteikšanas pasākumi bezdūmu tabakai ir noteikti Bahreinā, Bangladešā, Guamā, Indijā, Kuveitā, Omānā, Katarā, Saūda Arābijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Zviedrijā un ASV. Tomēr bezdūmu tabakas izstrādājumiem uzlikto nodokļu apmērs un veids dažādās valstīs un valstu iekšienē ir atšķirīgs. Tas liecina par tabakas industrijas centieniem nepieļaut kopēju globālu stratēģiju cīņā ar nāvējošo produktu ražošanu un izplatību. Strikts piedevu aizliegums bezdūmu tabakai ir Kanādā, bet Bangladešā, Brazīlijā, Kanādā, Ekvadorā, Indijā, Malaizijā, Malaizijā, Apvienotajā Karalistē, ASV, Urugvajā, Kanādā un Ekvadorā ir ierobežojumi bezdūmu tabakas izstrādājumu saturam, kas ietver šo garšvielu aizliegumu. Obligāta darvas, nikotīna un citu sastāvdaļu satura norādīšana uz bezdūmu tabakas iepakojuma ieviesta Indijā, Apvienotā Karalistē un ASV.

Tabakas izstrādājumu direktīva (2014/40/ES), kas stājusies spēkā 2014. gada 19. maijā, ko ES valstīs sāka piemērot 2016. gada 20. maijā, paredz, ka tabakas nozarei ir jāziņo visām ES valstīm par sastāvdaļām, kas izmantotas visos tabakas izstrādājumos. 

Bezdūmu tabakas izstrādājumu marķēšanas un iepakošanas pasākumi ir īstenoti 36 pasaules valstīs visā pasaulē. 

Attēlu brīdinājumi par ietekmi uz veselību uz bezdūmu tabakas izstrādājumiem ir īpašs stāsts. Kaut arī šo paziņojumu ietekme uz pircēju ir salīdzinoši neliela, likumdošanas iniciatīvas rāda tabakas industrijas ietekmi valstīs gan uz politiķiem, gan sabiedrību. Šādi brīdinoši uzraksti, kas aizņem 30 % vai vairāk iepakojuma platības bezdūmu tabakas izstrādājumiem paredzētu Gruzijā, Zviedrijā un ASV, 50 % vai vairāk  likumdevēji noteikuši Argentīnā, Bangladešā, Ēģiptē, Seišelu salās, Čīlē, Kostarikā, Ekvadorā, Salvadorā, Hondurasā, Irākā, Irānā, Kuveitā, Marokā, Omānā, Katarā, AAE, Nikaragvā, Mongolijā, Trinidādā un Tobāgo, Turcijā un Vjetnamā, vairāk par 60 % – Gajānā un Brazīlijā, vairāk par 75% Kanādā, vairāk par 80% – Indijā, bet vairāk par 90% – Nepālā. 

Austrālija, Saūda Arābija, Taizeme, Urugvaja un citas valstis pieprasa bezdūmu tabakas vienkāršu un vienveidīgu iepakojumu (nekāda Salt nosaukuma!). Pilnīgs tiešās un netiešās bezdūmu tabakas reklāmas aizliegums un strikti tirdzniecības ierobežojumi (izstrādājumi nav redzami pircējam) ieviesti Bangladešā, Kanādā, Indijā un Mjanmā.

Tekstuāli brīdinājumi par bezdūmu tabakas ietekmi uz veselību ir obligāti Kanādā, Dominikānas Republikā, Mjanmā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē un ASV.

ES Tabakas izstrādājumu direktīvā uzsvērts, ka Eiropas valstis pieprasa brīdinājumus par ietekmi uz veselību uz tabaku un ar nikotīnu saistītajiem izstrādājumiem.

Manuprāt, Indija ir vienīgā Tabakas kontroles pamatkonvenciju akceptējusī valsts, kas ir īstenojusi visaptverošu plašsaziņas līdzekļu kampaņu pret bezdūmu tabakas lietošanu. Indija ir arī vienīgā valsts pasaulē, kas ir ieviesusi noteikumus par filmām un televīziju bez tabakas, tostarp attiecībā uz bezdūmu tabaku, nosakot, ka ir obligāti jānorāda brīdinājumi par ietekmi uz veselību un Centrālajai filmu sertifikācijas padomei jāiesniedz pamatojums tabakas izstrādājumu demonstrēšanai.

Vairums pasaules valstu – konvencijas dalībnieku, ieviesuši ierobežojumus bezdūmu tabakas iegādei nepilngadīgajiem. Indijā un Mjanmā ieviests arī aizliegums pārdot tabakas izstrādājumus 100 metru rādiusā no izglītības iestādēm, bet Pakistānā aizliegta jebkāda cigarešu vai elektronisko cigarešu esamība (te nav runas pat par tirdzniecību) – 50 metru attālumā no izglītības iestādēm.

Kā jau iepriekš minēju – pilnīgs bezdūmu tabakas aizliegums, tostarp visaptverošs aizliegums audzēt, ražot, izplatīt un pārdot bezdūmu tabakas izstrādājumus, noteikts Butānā, Singapūrā un Šrilankā.

Austrālija, Bahreina, Brazīlija, Indija, Irāna, Tanzānija, Taizeme, Jaunzēlande un Apvienotā Karaliste noteikušas daļēju importa un pārdošanas aizliegumu dažiem bezdūmu tabakas izstrādājumu veidiem. Aizliegums lietot bezdūmu tabaku sabiedriskās vietās ieviests Guamā, Indijā, Mjanmā, Nepālā, Pakistānā un atsevišķos ASV štatos. Mjanma arī noteikusi aizliegumu lietot bezdūmu tabaku lielpilsētu teritorijās, bet Nepāla – aizliegumu lietot bezdūmu tabaku darba vietās un sabiedriskās vietās. ASV pilsētās Čikāgā, Ņujorkā, Sanfrancisko, Bostonā un Losandželosā noteikts bezdūmu tabakas aizliegums sporta spēļu vietās (Bostonā, kur spēlē arī Porziņģis, strikts bezdūmu tabakas aizliegums ir plašā teritorijā ap arēnu) un pilsētu parkos.

PVO Pamatkonvencija par tabakas kontroli ir nozīmīgs globāls līgums, kas nodrošina sistēmu cīņai pret visu veidu tabakas lietošanu; tomēr līdz šim regulatīvie pasākumi vairāk ir vērsti uz smēķēšanu, nevis uz bezdūmu tabaku. Lai gan globālā tabakas kontroles politika darbojas gan attiecībā uz smēķējamo, gan bezdūmu tabakas izstrādājumu veidiem, bezdūmu tabakas izstrādājumiem būtu jāpievērš īpaša uzmanība, piemēram, ceļot nodokļus. Daudzās valstīs bezdūmu tabakas izstrādājumiem uzliktie nodokļi ir zemāki nekā smēķēšanas izstrādājumiem. Šīs atšķirības potenciāli ir iemesls neplānotam bezdūmu tabakas izplatības pieaugumam, jo cilvēki pāriet no cigaretēm uz lētākiem tabakas veidiem.

PVO 2019. gada ziņojumā par globālo tabakas epidēmiju daļa svarīgas informācijas par bezdūmu tabakas ierobežošanas politiku iekļautas galvenokārt tehniskajās piezīmēs un pielikumos, bet ne pamatziņojumā. 

Ir ļoti svarīgi īstenot politiku, kas attiecas uz bezdūmu tabaku, un pētīt šādas politikas ietekmi, lai izprastu bezdūmu tabakas radīto slogu. Atšķirības starp politikas ietekmes novērtējumiem attiecībā uz bezdūmu tabaku salīdzinājumā ar citiem tabakas veidiem ir lielas. Tikai dažās valstīs ir publicēti dokumenti par ietekmes novērtējumu, kas uzsver nepieciešamību pastiprināt bezdūmu tabakas pētniecību un finansējumu. Finansējums pētniecībai būtu veids kā atbalstīt bezdūmu tabakas profilakses un kontroles pasākumus gan atsevišķās valstīs, gan visā pasaulē. 

Ļoti svarīgi būtu globāli izstrādāt kopīgus rezultātu mērījumus (piemēram, nelabvēlīgu ietekmi uz veselību), lai reģistrētu, ziņotu un novērtētu bezdūmu tabakas politikas ietekmi un uzraudzītu bezdūmu tabakas epidēmijas izplatību dažādās valstīs.

PVO Pamatkonvencija par tabakas kontroli ir palīdzējusi izveidot pētniecības, politikas un interešu aizstāvības ekosistēmu tabakas kontroles jomā, kas ir ļāvusi valstīm ieviest inovācijas politikas pasākumos ārpus Pamatkonvencijas, lai novērstu bezdūmu tabakas slogu. Turpmākajās tabakas kontroles politikas un pamatnostādņu atkārtojumos būtu jāapsver iespēja paplašināt pasākumu klāstu, iekļaujot ne tikai no tabakas dūmiem brīvu vidi, bet arī no tabakas brīvu vidi, kā arī saskaņošanu ar vides aizsardzības likumiem, lai novērstu bezdūmu tabakas izstrādājumu plastmasas iepakojumus. Bezdūmu tabakas kontroles politiku un programmas būtu iekļaujamas valsts daudznozaru sistēmās un saistītajās pamatnostādnēs. Īpaša uzmanība jāpievērš tabakas kontroles politikā izmantotajai terminoloģijai, lai tā būtu visaptverošāka, saprotama gan politiķiem, gan ārstiem, gan pacientiem, un tajā būtu skaidri jāizceļ un jādefinē bezdūmu tabakas izstrādājumi, lai aprakstot bezdūmu tabaku un ar to saistītos pasākumus lietotu vienus un tos pašus vārdus gan politikā, gan pētniecībā.

Ņemot vērā bezdūmu tabakas patēriņa īpašo kontekstu, mums ir jāstiprina centieni to vairāk atspoguļot esošajās tabakas kontroles valsts pamatnostādnēs. 

Cīņa pret elektroniskajām cigaretēm un karsējamo tabaku notiek visā pasaulē, taču literatūra par šo cīņu tiek slāpēta, netiek izplatīta vai tiek publicēta negatīvā gaismā. Pasaules Veselības organizācijas speciālisti norāda, ka tabakas industrija iegulda līdzekļus šādas informācijas klusināšanā. 

Pārskatot pēdējā laikā publicētu informāciju Latvijas portālos, redzams, ka vairums informācijas ir tieša vai netieša tabakas industrijas lobēšana. Latvijas likumdevēju cīņa pret tabakas garšas bagātinātājiem izrādījusies cīņa ar bagātiem globāliem slepkavām. 

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


5
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
ccVV
ccVV

labs raksts, tikai, Apini, iemācies īsāk un konkrētāk izteikties, šito neviens līdz galam neizlasa

naudas maiss
naudas maiss

Sūds ar cilvēku veselību un labklājību, ka tik man vairāk naudas maisos.

Puksis
Puksis

Atkal te sākās par bērniem. Nu tak sakārtojat sistēmu lai bērni nevar nopirkt. Un tās pēkšņās rupes cīņā pret ecigaretēm izskatās dīvaini, rēķinot ka šie paši bļāvēji iepriekš nav mēģinājuši cīnīties pret parastām cigaretēm. Tāpat kur ir cīņa pret alkoholu un ātrajiem ogļhidrātiem. Arī tie ir kaitīgi, pat nāvējoši kaitīgi. Es gan uzskatu ka vairāk jāiegulda izglītībā lai cilvēki apzinās riskus, un tad kurš nu vēlas indēties lai lieto ko vien vēlas.

Gada glezna
Gada glezna

Kā parasti šāda tipa komentāros ir ielikti meli: ir cīnījušies pret parastām cigaretēm.

ccVV
ccVV

Puksi, kur irtava cīņa???kapec viss jādara citiem, gudriniek???