Ģenerālprokurora Stukāna darbs iekšējā aptaujā novērtēts kā neapmierinošs

Nesen notikušajā iekšējā aptaujā esošā ģenerālprokurora Jura Stukāna darbs vērtēts kā neapmierinošs, ziņo TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Darbu atstājuši arī vairāki skaļu un sarežģītu korupcijas lietu prokurori. Stukāns neapmierinātību saista ar viņa īstenotajām reformām.

Šopavasar jāpārvēl ģenerālprokurors. Tieslietu padomes izsludinātajā konkursā uz ģenerālprokurora amatu pieteikušies trīs kandidāti – Juris Stukāns, kurš šo amatu ieņem patlaban, virsprokurors Aivars Ostapko un prokurors Uvis Kozlovskis. 25. aprīļa sēdē notiks visu triju iztaujāšana, un uz Saeimu apstiprināšanai tiks virzīts viens balsu vairākumu saņēmušais  kandidāts.

Prokurors Uvis Kozlovskis piedalījās arī pirms pieciem gadiem notikušajā konkursā. Tajā sacentās astoņi pretendenti,  un Kozlovskis labāko trijniekā neizvirzījās. Tāpēc juristu aprindās uzskata, ka reāla sacensība šoreiz notiks starp iestādes pašreizējo vadītāju Juri Stukānu un Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta vadītāju Aivaru Ostapko.

VID datu bāzē pieejamā informācija liecina, ka prokuratūrā Ostapko strādā no 2001. gada, viņa darbība pēdējos 20 gados pamatā  bijusi saistīta ar metodiskajiem jautājumiem.

Stukāns uzskata, ka īstenojis visu pirms pieciem gadiem solīto, tai skaitā uzlabojis pirmstiesas kriminālprocesa darba organizāciju. Stukāns esot panācis, ka prokurori uzņemas daudz aktīvāku lomu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā. Un bijuši gadījumi, kad lietu izdevies pabeigt 48 stundās, piemēram, par sīkajām zādzībām vai braukšanu reibumā.

Uz jautājumu, cik ir izdevies no iepriekš solītā izdarīt, Stukāns atbild pārliecinoši: “100 procentīgi. 100 procentīgi ir realizētas visas idejas.”

Stukānam pirmā dzirdēšana par kolēģu izdegšanu

Kriminālprocess par ekspremjera lidojumiem jau nepilnu gadu iestrēdzis KNAB. Un biroja vadītājs šonedēļ raidījumā “Krustpunktā” izteicās, ka izmeklēšanas darbs jau sen pabeigts, taču tiesībsargu starpā esot atsevišķas domstarpības par likuma piemērošanu. Tiesības uz aizstāvību ir bijušajam Valsts kancelejas vadītājam Jānim Citskovskim, bet Stukāns vēl rudenī pauda viedokli, ka izmeklēšana notiekot gan pret ierēdņiem, gan politiskām personām. Čarterreisu organizēšanā savulaik bija iesaistīts arī pašreizējais Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks no Jaunās Vienotības,  kurš tobrīd pildīja arī premjera biroja vadītāja pienākumus.

“Nekā personīga” zināms, ka janvārī darba nespējā devusies Kariņa lidojumu lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena. Viņai ārsts konstatējis izdegšanu un lietā no 22. janvāra nozīmēts jauns prokurors. Stukāns noliedz, ka būtu  iepriekš ietekmējis prokuroru rīcību. Jirgena ir pieredzējusi un augsti kvalificēta juriste, kura panākusi notiesājošu pirmās instances spriedumu korupcijas lietās, kā arī īstenojusi valsts apsūdzību tiesā daudzos smagos un sarežģītos kriminālprocesos.

Stukānam par kolēģes izdegšanu nekas neesot zināms, viņš norāda, ka Jirgenas pārstāvētajā  Ģenerālprokuratūras Korupcijas koordinācijas nodaļā esot zema noslodze un neesot jaunu lietu. Tomēr pērn  darbu šai nodaļā atstāja vēl divi citi  pieredzējuši Jirgenas kolēģi.

Pavisam pagājušajā gadā darbu pārtrauca rekordliels skaits prokuroru – 57. Tas ir trīs reizes vairāk nekā gadu iepriekš, kad aizgāja 19 prokurori.

Iestāde savās atbildēs “Nekā personīga” raksta, ka, izņemot dažus gadījumus, prokurori  atbrīvoti pēc paša vēlēšanās, jo devušies izdienas pensijā.

Tomēr  satraucošu tendenci uzrāda kāda nesen notikusi iekšējā aptauja, kuras rezultāti publicēti janvārī. Prokuratūras vajadzībām tika izstrādāta speciāla anketa, lai pārbaudītu strādājošo apmierinātību ar darbu un lojalitāti organizācijai. Izpēti veica sertificēts organizāciju psihologs.

Anonīmajā aptaujā konstatēts augsts izdegšanas risks 9% prokuroru, bet 33% ir uz izdegšanas robežas.

“Interesanta informācija. Tā ir vadītāja atbildība. Ja tā būtu valsts kaut kādas lielās sistēmas problēmaVadītājam savā dienestā jādomā, kā to novērst. Nevar būt tā, ka iestāde ir novesta līdz kliņķim un iestāde sāk buksēt. Tad kaut kas nav kārtībā, likumā, praksē, attiecībās,” raidījumam norāda Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (ZZS).

Raidījumam zināms, ka

anonīmajā aptaujā ir dots vērtējums arī ģenerālprokurora darbam. Skalā no 1. kas vērtējams kā slikti, līdz 5, kas ir teicami, Stukāns saņēmis 3,4 balles.

“Es uzskatu, ka viss ir adekvāti. Ir veiktas milzīgas reformas. Tā bija mana iniciatīva. Es tiešām gribēju izmērīt vidējo temperatūru. Es varēju to nedarīt. Es tiešām gribēju apskatīties un cerēju uz godīgu attieksmi,” pauž Stukāns.

Ģenerālprokurora kandidātu atlases kārtība ir jauna. Tāpēc nav zināms, kas sagaidāms, ja parlaments nozares atbalstīto  pretendentu noraida. Iepriekš ir bijuši piemēri, kad Saeima nav apstiprinājusi amatā tiesnesi, ko virza tiesu vara.

Stukāna pieminētās reformas vēl turpināsies. “Nekā personīga” zināms, ka drīzumā uz Augstāko tiesu varētu pāriet virsprokurors Māris Leja, un Stukāns izvērtējot gan viņa vadītās, gan tā dēvētās naudas atmazgāšanas koordinācijas nodaļas apvienošanu.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!