Neraugoties uz Krievijas ieilgušo karu Ukrainā un saspīlējumu NATO iekšienē, lielākajā daļā aptaujāto alianses dalībvalstu sabiedrības attieksme pret NATO joprojām ir pozitīva.
Visaugstākais atbalsts aliansei reģistrēts Polijā, savukārt Grieķijā un Turcijā vairākums iedzīvotāju NATO vērtē negatīvi, liecina Pew Research Center pētījums, par kuru vēsta Euronews.
Aptaujātajās 13 NATO dalībvalstīs vidēji 65% respondentu pauduši labvēlīgu attieksmi pret Ziemeļatlantijas aliansi, bet 30% to vērtējuši negatīvi.
Vispozitīvāk NATO vērtē Polijā, kur labvēlīgu attieksmi pauduši 78% aptaujāto. Augsts atbalsts aliansei ir arī Zviedrijā – 74%, Vācijā – 73% un Ungārijā – 72%.
NATO pozitīvi vērtē arī 67% Kanādas un 57% ASV iedzīvotāju. Vairākums aliansi atbalsta arī Lielbritānijā, Nīderlandē un Itālijā.
Tomēr aina visās valstīs nav vienāda. Spānijā sabiedrības domas sadalījušās gandrīz vienādi – 44% aptaujāto NATO vērtējuši pozitīvi, bet 48% negatīvi. Savukārt Grieķijā un Turcijā negatīvu attieksmi pret aliansi pauduši 59% respondentu.
Salīdzinājumā ar 2025. gadu NATO pozitīvais vērtējums Francijā samazinājies par septiņiem procentpunktiem, Itālijā – par sešiem, bet ASV – par trim procentpunktiem. Tikmēr Grieķijā labvēlīga attieksme pret aliansi pieaugusi par astoņiem procentpunktiem.
ASV sabiedrību šķeļ politiskā piederība
Īpaši izteiktas atšķirības vērojamas ASV, kur attieksme pret NATO lielā mērā atkarīga no respondentu politiskās piederības. Aliansi pozitīvi vērtē 75% demokrātu un Demokrātu partijai simpatizējošo neatkarīgo vēlētāju, bet republikāņu un viņu atbalstītāju vidū tādu ir tikai 42%.
Atšķirības vērojamas arī dažādās vecuma grupās. Ungārijā pozitīva attieksme pret NATO ir 87% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 34 gadiem, salīdzinot ar 64% aptaujāto, kuri sasnieguši vismaz 50 gadu vecumu. Līdzīga tendence konstatēta Vācijā, Itālijā, Nīderlandē un ASV.
Eiropā Krieviju vērtē pārsvarā negatīvi
Pētījumā noskaidrota arī iedzīvotāju attieksme pret Krieviju. Visās aptaujātajās Eiropas valstīs vismaz 60% respondentu par Krieviju pauduši negatīvu viedokli.
Visizteiktākā noraidošā attieksme reģistrēta Zviedrijā, kur Krieviju negatīvi vērtē 94% aptaujāto. Polijā šādu nostāju pauduši 86%, bet Nīderlandē – 85% respondentu.
Atšķirīga situācija ir Turcijā, kur sabiedrības domas sadalījušās teju līdzīgi: 49% aptaujāto Krieviju vērtē negatīvi, bet 47% – pozitīvi.
Plašākajā pētījuma daļā, kas aptvēra 37 valstis, Krieviju negatīvi vērtēja vidēji 59% respondentu, savukārt labvēlīgu attieksmi pauda 34%. Vispozitīvāk Krieviju vērtēja vairāku Dienvidāzijas un Dienvidaustrumāzijas valstu iedzīvotāji.
Pew Research Center aptaujāja 45 658 pieaugušos 37 valstīs. Intervijas tika veiktas no 2026. gada 8. februāra līdz 13. maijam. Latvija pētījumā nebija iekļauta.
Avoti: Euronews , Pew Research Center
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!