Nav tur ko slēpt, arī es lasīju Koziola, Šlesera un kompānijas „Rīdzenes sarunu” ierakstus ar lielu interesi un kaut kādu ļaunpriecīgu tīksmināšanos. Sarunu saturs nepārprotami ir līdz šim lielākā KNAB operatīvo darbību veiksme. Pašas intīmākās un slepenākās šo kungu dzīves detaļas te atklājas visā košumā un tā ir gana interesanta lasāmviela no daudziem viedokļiem.Šīs sarunas liek domāt arī par to, ka beidzot noteiktu aprindu rozā sapnis par kādu oligarhu aiz restēm varētu piepildīties. Atšķirībā no daudzām KNAB lietām, kuras ir bijušas, maigi izsakoties, pievilktas aiz matiem vai vispār mākslīgi saorganizētas, kā piemēram daudzās Vilkastes lietas, šeit patiešām likumpārkāpums ir redzams ar neapbruņotu aci.Tas viss ir lieliski, taču “Rīdzenes sarunu” sakarā tikpat acīmredzami noticis vēl kāds noziegums, proti, kāds no trijiem – izmeklēšanas tiesnesis, KNAB darbinieki vai SAB darbinieki, ir izpauduši un nopludinājuši ar likumu aizsargātu informāciju, tādējādi kaitējot gan izmeklēšanas interesēm, gan likumībai kopumā, kā arī pārkāpjot atsevišķu personu cilvēktiesības.
Arī šī nozieguma atklāšanai nevajadzētu būt pārāk sarežģītai. Šīs sarunas nebija pieejamas nedz advokātiem, nedz kādam citam „no malas”. Gan teorētiski, gan praktiski tās bija pieejamas tikai trijās vietās – KNAB darbiniekiem, kas izmeklē šo lietu, SAB darbiniekiem, kuri tehniski veica noklausīšanos un izmeklēšanas tiesnesim, kas deva sankcijas tai vai citai operatīvajai darbībai.Kāds no šiem tiesiskuma balstiem ir pārkāpis likumu. Ņemot vērā, ka mūsu valstī sākot no brīža, kad Strīķes kundze uzsāka darbu KNAB, šādas noplūdes ir nevis izņēmums, bet gan gluži kā likums pavada katru skaļāku lietu, ar ko nodarbojas KNAB, dabiski, ka aizdomas arī šoreiz krīt uz KNAB, taču, iespējams, tās ir nepamatotas.Prokuratūrai tas būtu jānoskaidro. Ja prokuratūra to nedara, tad visai tai cīnītāju armādai par tiesiskumu būtu jāiejaucas, jo kāds gan tiesiskums var būt valstī, kur likumus neievēro tiesībsargi un par tiesiskumu nerūpējas prokuratūra. Ja viņi to nedara, mēs katram no viņiem pavaicāsim, kāpēc neiejaucas un nopublicēsim to. Vienreiz taču ir jāizbeidz tā muldēšana par tiesiskumu un jāsāk kaut kas darīt. Vai arī jāpaklusē.Autors: Jurģis Liepnieks