Rebenoks pamet darbu Rīgas brīvostas valdē

Rebenoks

Advokāts un bijušā ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) padomnieks Pāvels Rebenoks ir nolēmis pamest darbu Rīgas brīvostas valdē, tādējādi saglabājot savu advokāta statusu, paziņojumā presei norādījis advokāts.

Šādu lēmumu Rebenoks bija spiests pieņemt, jo Latvijas Zvērinātu advokātu padome (LZAP) bija viņam uzdevusi līdz aprīļa beigām izšķirties par to, vai viņš saglabā amatpersonas statusu un aptur darbu advokatūrā, vai atsakās no amatpersonas statusa un turpina praktizēt advokatūrā.

Par savu lēmumu Rebenoks ir informējis arī Ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu (KPV LV) un Rīgas brīvostas pārvaldnieku Ansi Zeltiņu.

Paziņojumā presei Rebenoks norāda, ka

2019.gads nav bijis viegls nedz Latvijas ostām, nedz citiem tranzīta nozares uzņēmumiem. Šajās grūtībās advokāts vaino “Jauno konservatīvo partiju” (JKP), pārmetot tai neprofesionālu tranzīta politiku. 

Tāpat Rebenoks norādījis, ka ir spējis noturēt Rīgas brīvostas konkurētspēju, ielikt pamatus tās nākamo desmit gadu attīstības virzienam, kā arī uzsākt darbu pie vairākiem nozīmīgiem ostas infrastruktūras projektiem, kas palīdzēs Rīgas ostai un tajā strādājošajiem uzņēmumiem augt un uzlabot kravu apgrozījuma rādītājus Baltijas jūras reģiona ostu konkurencē arī nākotnē.

Iepriekš izskanējis, ka Rebenoks varētu būt nonācis interešu konfliktā saistībā ar ieņemamajiem amatiem.

Valdība pērn 26.februārī pēc Nemiro ieteikuma iecēla Rebenoku Rīgas brīvostas valdes locekļa amatā, tādējādi viņam saskaņā ar likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” kļūstot par valsts amatpersonu. Savukārt LZAP 2017.gada lēmums “Par advokātu blakus nodarbošanos un statusu” nosaka, ka praktizējošs advokāts nevar būt valsts amatpersona, izņemot sertificētu maksātnespējas procesa administratoru un pašvaldības deputātu.

Rozenbergs iepriekš atzīmēja, ka Rebenoks kopš kļūšanas par valsts amatpersonu nav vērsies padomē ar lūgumu par advokāta darbības apturēšanu. 

Savukārt Rebenoks apgalvoja, ka advokāta un Rīgas brīvostas valdes locekļa amatu savienošana nav pretrunā ar Advokatūras likumu, kurā noteikts, ka advokatūras prakse ir jāizbeidz personai, kura strādā valsts dienestā.

Advokatūras likumā teikts, ka par zvērinātiem advokātiem nevar uzņemt personas, kuras tostarp ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes, atvasinātas publiskas personas, citas valsts iestādes vai valsts (pašvaldības) kapitālsabiedrības dienestā, izņemot mācībspēkus izglītības iestādēs un personas, kas veic juriskonsulta pienākumus saskaņā ar līgumu.

“Advokāta amats nav savienojams ar amatu valsts dienestā, bet es neesmu valsts dienestā. Es varu savienot amatu [Rīgas brīvostas valdē un advokāta praksi],” teica Rebenoks.

Viņš pērn martā esot informējis LZAP, ka turpmāk savienos advokāta amatu ar ekonomikas ministra ārštata padomnieka amatu un Rīgas brīvostas valdes locekļa amatu. Rebenoks arī norādīja, ka viņš patlaban ir apturējis advokāta praksi “de facto”, nevis “de iure”, proti, vairs nepieņem jaunus klientus, bet joprojām kā aizstāvis ir iesaistīts “vienā garā kriminālprocesā”.

Savukārt Rozenbergs norādīja, ka Advokatūras likums neparedz darbības de facto apturēšanu. 

Savukārt Rebenoks apgalvoja, ka svarīgāks jautājums par advokāta prakses savienošanu ar minētajiem amatiem ir viņa darbības atbilstība likumam “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. KNAB esot secinājis, ka Rebenoka profesionālā darbība nav pretrunā ar minēto likumu.Saturs turpināsies pēc reklāmas

Tāpat arī Rebenoks pērn saņēma KNAB mutisku brīdinājumu par amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. KNAB norādīja, ka Rebenoks no 2019.gada 26.februāra līdz pat novembrim savienoja Rīgas brīvostas valdes locekļa amatu ar ekonomikas ministra ārštata padomnieka amatu pretēji tam, kā noteikts interešu konflikta novēršanas likumā, proti, bez tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļaujas, kura attiecīgo personu iecēlusi amatā.

KNAB secinājis, ka tādējādi Rebenoks kā valsts amatpersona nav ievērojis likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus, par ko ir piemērojama administratīvā atbildība.

Tomēr, izvērtējot informāciju par Rebenoka izdarīto administratīvo pārkāpumu, KNAB konstatēja, ka pārkāpums ir maznozīmīgs. Rezultātā KNAB lēma neuzsākt lietvedību Rebenoka administratīvā pārkāpuma lietā par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu un atbrīvot viņu no administratīvās atbildības, izsakot mutvārdu aizrādījumu.

Lai labotu kļūdu par amata savienošanu, valdība pagājušā gada novembrī atļāva Rebenokam savienot Rīgas brīvostas valdes locekļa amatu ar ekonomikas ministra ārštata padomnieka amatu.

Rebenoka vārds pēdējā laikā plaši izskanējis saistībā ar viņa kandidatūru darbam VAS “Latvenergo” padomē. 

Nemiro atstādināja no amata Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Ēriku Eglīti, kā iemeslu tam norādot iespējamus pārkāpumus obligātā iepirkuma komponentes uzraudzībā. Tomēr pats Eglītis minējis, ka patiesais viņa atstādināšanas iemesls esot bijusi nevēlēšanās “Latvenergo” padomē iecelt Rebenoku.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (V) pēc koalīcijas sadarbības padomes sēdes paziņoja, ka Rebenoks netiks virzīts uz “Latvenergo” padomi. Kariņš atgādināja, ka, veidojot valdību, tika panākta vienošanās atteikties no prakses darbam uzņēmumu padomēs virzīt politiski pietuvinātas personas.

Savukārt Rebenoks paziņoja, ka atsaucis savu kandidatūru darbam padomē.

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


1
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Gini
Gini

Nu un ko tagad? Būs laikam jāiet pie vienkāršākuem darbiem