Rīgas rajona tiesa piespriedusi piecu gadu cietumsodu kādai sievietei, kura apsūdzēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā lielā apmērā, jo pēc ielidošanas Latvijā likumsargiem nespēja paskaidrot deklarēto 272 145 eiro izcelsmi.
Tiesa atzina sievieti par vainīgu minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un piesprieda viņai reālu brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem ar probācijas uzraudzību uz vienu gadu.
2019. gada aprīlī lidostas “Rīga” pasažieru terminālī tika veikta kāda ielidojošā reisa pasažieru un reģistrētās bagāžas muitas pārbaude. Pārbaudīta tika arī kāda sieviete, kura deklarēja sev līdzi esošo skaidru naudu – 243 000 ASV dolāru (235 922 eiro) un 36 223 eiro. Viņa nespēja tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem ticami izskaidrot skaidras naudas līdzekļu izcelsmi.
Izvērtējot tiesībsargājošo iestāžu rīcībā esošās ziņas par personu un pastāvot pamatotām aizdomām par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tika nolemts sākt kriminālprocesu, lai pārbaudītu naudas līdzekļu, ar kuriem tika veiktas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas darbības, izcelsmi.
Atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajam, ja kriminālprocesā iesaistītā persona apgalvo, ka manta nav uzskatāma par noziedzīgi iegūtu, pienākums pierādīt attiecīgās mantas izcelsmes likumību ir šai personai.
Ņemot vērā minēto, tiesa, izvērtējot apsūdzības puses iesniegto pierādījumu kopumu un aizstāvības puses iesniegtās ziņas par līdzekļu iespējamo izcelsmi, konstatēja, ka apsūdzētā persona nespēj sniegt ticamas un pārbaudāmas ziņas par viņas ievesto skaidras naudas līdzekļu izcelsmes likumību, līdz ar to sieviete tika atzīta par vainīgu viņai celtajā apsūdzībā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.
Tiesas ieskatā, prokurors ir veicis visu par apsūdzētās ienākumiem noskaidroto ziņu analīzi un ir aprēķināts hipotētiskais naudas līdzekļu daudzums, kas varēja būt apsūdzētās rīcībā. Ņemot vērā, ka šos aprēķinus aizstāvība nav apstrīdējusi, iesniedzot citus savos pierādījumos vai ziņās balstītus aprēķinus par apsūdzētās ienākumu apmēru, un nav arī atspēkojusi tos ar citiem ticamiem pierādījumiem, tad tiesa atzina, ka šie aprēķini ir pieļaujami un analizējami saistībā ar lietas pierādīšanas priekšmetu.
Tiesa atzina, ka krimināllietā nav konstatēts konkrēts predikatīvs noziegums, tādējādi ir pamats runāt par autonomās legalizēšanas jeb “stand alone” gadījumu, proti, kad tiešā mantas izcelsme nav zināma.
Tiesas ieskatā, gadījumā, ja skaidras naudas līdzekļu izcelsme nav saistīta ar zināmu legālu avotu, ir pamats secināt, ka tad tai jābūt saistītai ar noziedzīgu avotu.
Sieviete spriedumu varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Kā tur bija ar VID darbiniekiem kam māte skolotāja arī dāvināja līdzīgas summas? Vidā strādājošie jau drīkst? Kādreiz lasīju par mēra laikiem, laikam sakrita ar laiku kad klimats kļuva vēsāks un bija sliktāka raža, attiecīgi bads. Tajā laikā sākās raganu dedzināšana. Parasti tās bija turīgas atraitnes, kuras nespēja pierādīt ka nav raganas. Dedzinātāji, raganu ķērāji, tiesneši, vietējās varas sadalīja nelaimīgās mantu. Un pūlis to atbalstīja, jo baznīcā bija saklausījušies tam laikam atbilstošo TV un panorāmu. Vara svinēja raganas dedzināšanu, un mantas dalīšanu, tā radās teiciens dzīres mēra laikā. Kaut kas rakstā atgādināja raganu dedzināšanu.
Aivaram galā apmēram vēl 000, bet gadiņš mazāk. Kur loģika?