Latvijā ar komercnoslēpumu pārkāpumiem saistīto tiesvedību skaits pēdējo piecu gadu laikā bijis nesamērīgi augsts, norāda Patentu valdē.
Lai gan tiesvedību skaits, salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, nav mērāms desmitos, šis līmenis ir nesamērīgi augsts, ņemot vērā ar ekonomisko aktivitāti saistītos kritērijus, secinājuši ES Intelektuālā īpašuma biroja eksperti.
Ekspertu veiktajā pētījumā visās ES dalībvalstīs kopumā apskatītas gandrīz 700 tiesvedības, kas saistītas ar komercnoslēpuma pārkāpumiem laika periodā no 2017. gada janvāra līdz 2022. gada oktobrim.
Nosakot, vai konkrētajā valstī ir nesamērīgi augsts vai zems šādu tiesvedību skaits, kā kritēriji izmantoti katras valsts iekšzemes kopprodukta rādītāji un aktivitātes līmenis patentu jomā.
Lai gan Latvijā bijušas astoņas tiesvedības, kas ir saistītas ar komercnoslēpuma izpaušanu, šis skaits, ņemot vērā noteiktos kritērijus, skaitās nesamērīgi augsts. Ņemot vērā definētos kritērijus, Latvijā šajā periodā vajadzēja būt tikai vienam tiesvedības gadījumam, kas saistīts ar komercnoslēpumu izpaušanu.
Nesamērīgi augsts tiesvedību skaits konstatēts arī Bulgārijā, Igaunijā, Horvātijā, Lietuvā, Ungārijā, Rumānijā, Slovākijā un Slovēnijā. Tikmēr Francijā, Vācijā un Austrijā tieši pretēji – pēdējo piecu gadu laikā ir bijis viszemākais komercnoslēpumu tiesvedību skaits.
Visbiežāk pārkāpumi ES dalībvalstīs konstatēti ražošanā (32%), tirdzniecībā (11%), finanšu un apdrošināšanas sektorā (7%), kā arī zinātnes sektorā (7).
Apskatot konkrētu valstu piemērus, eksperti secinājuši, ka lielākajā daļā gadījumu sūdzības saņemtas par komercinformācijas, finanšu informācijas, kā arī ražošanas informācijas neatļautu izmantošanu. Galvenie aizstāvības argumenti šajās tiesvedībās bijuši: informācija ir plaši zināma, informācijai nav vērtības, kā arī tas bijis neatkarīgs atklājums.
Pētījumā secināts, ka ES dalībvalstis, kurās ir nesamērīgi liels tiesvedību apjoms, ir valstis, kuras arī kopumā uzrāda zemākus iekšzemes kopprodukta rādītājus uz vienu iedzīvotāju, kā arī zemākus rādītājus globālajā inovāciju indeksā. Valstīs ar zemāku tiesvedību skaitu šie rādītāji ir augstāki.
Eksperti arī secinājuši, ka tiesvedībām, kas ir saistītas ar komercnoslēpumu, ir izteikti nacionāli teritoriāls raksturs, bet pārrobežu strīdi joprojām ir salīdzinoši reti. Visbiežāk tiesvedībā ir iesaistīts darba devējs un esošie vai bijušie darbinieki. Dažkārt kā komercnoslēpuma pārkāpums tiek piesaukta arī negodīga konkurence.
Avots: lsm.lv
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Lielākais noslēpums ir komersanta muļķība.