Pēc Meroni atcelšanas no arestētās mantas glabāšanas prokurors Juriss turpina apgalvot, ka viss esot bijis un joprojām esot kārtībā

Juris Juriss

Prokurors Juris Juriss (attēlā), kurš bija viens no finālistiem uz ģenerālprokurora amatu un kurš vairāk nekā 10 gadu garumā sadarbojās ar atcelto Ventspils kriminālprocesos arestētās mantas glabātāju Rūdolfu Meroni, turpina uzskatīt — viss ticis darīts pareizi.

Tā izriet no prokurora intervijas ziņu aģentūrai LETA. Tajā tiek atzīts, ka vismaz pēdējos piecus gadus Ģenerālprokuratūra saņēma informāciju par R. Meroni, visticamāk, negodprātīgu rīcību ar arestēto mantu. Visa šī informācija tika nodota dažādām tiesībsargājošām iestādēm, kuru kompetencē ir izvērtēt iespējamos likumpārkāpumus. Valsts apsūdzības uzturētājiem konkrētajā kriminālprocesā, kurā manta tikusi arestēta jau kopš 2007. gada decembra, neesot bijušas tiesības uzraudzīt tiesībsargājošo iestāžu veiktās pārbaudes, skaidrojis J. Juriss.

Pretrunā Rietumu preses vēl kopš deviņdesmitajiem gadiem ziņotajiem gadījumiem par R. Meroni saistību ar finanšu piramīdas piesegšanu un arestu Itālijā ieroču kontrabandas izmeklēšanas lietā Rietumāfrikas pilsoņu karu apgādei ar ieročiem, munīciju un kara materiāliem, prokurors uzskata, ka “Meroni tobrīd nekādu reputācijas problēmu neesot bijis”.

R. Meroni “netika izvēlēts nejauši, jo viņš atsevišķos Ventspils uzņēmumu mātes struktūrās bija amatpersona, kuras pienākumos ietilpa rūpēties par mantu kā gādīgam saimniekam,” skaidroja J. Juriss.

“Meroni netika tā vienkārši izvēlēts no ielas. Viņš jau pirms 2007.gada atbilstoši komerctiesiskajām un civiltiesiskajām attiecībām bija ļoti lielas daļas, tostarp šobrīd apsūdzētā mantas uzraudzītājs. 2007.gadā prokuratūras un tiesas uzticībā viņš tika akceptēts kā mantas glabātājs minētajā kriminālprocesā,” norādīja J. Juriss.

Tiesa, mediji jau neskaitāmas reizes detalizēti aprakstījuši, kā J. Juriss pats e-pastos saskaņojis arestiem pakļauto uzņēmumu lielākās vērtības — AS Ventspils nafta akciju — pārdošanu, kā rezultātā aptuveni 126 miljonus eiro pazaudēja R. Meroni pakļautie uzņēmumi AS Latvijas Naftas tranzīts un AS Ventbunkers, kurus R. Meroni ar saviem sabiedrotajiem vada, pateicoties prokuroru iepriekš piešķirtajam statusam. Viena Ventspils naftas akcija tika pārdota par 1,77 eiro, kamēr faktiskā to vērtība jau drīz izrādījās 4,56 eiro gabalā. Tā kā Ventspils Naftas statūtkapitālu tolaik veidoja vairāk nekā 104 miljoni akciju, veidojās minētā milzu starpība.

Vēlāk atklājās, ka arestiem apliktās AS Kālija parks un AS Ventspils Tirdzniecības osta akcijas paklusām ieķīlātas (kaut arī likums skaidri un gaiši aizliedz arestētu mantu atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt), bet no Ventbunkera miljoni aizskaitīti R. Meroni iegribu īstenošanai — no šīs naudas simttūkstoši noēsti un nodzerti dažādos restorānos un dzertuvēs, par naudu no arestētajiem aktīviem pirkta jahta Grieķijā un pils Krētā, finansēts izgāzies mūzikas festivāls R. Meroni īpašumā Francijā utt.

Vēl labāku ainu par R. Meroni aktivitātēm var iegūt no internetā nokļuvušā e-pastu arhīva, kas pieejams www.meronigeita.pw.

Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: Pietiek

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Lasītāju viedokļi

avatar