Parodija par pārbaudi

Diena.lv

Pagājušajā ceturtdienā Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne tikai nenomierināja un neatjaunoja uzticību, bet radīja šaubas vēl arī pati par sevi un mūsu specdienestiem, ka tiem primārais bijusi uz āru izlīdušā skandāla ātra iebāšana atpakaļ politiskās elites grēciņu Pandoras lādē.

Ko tad pavēstīja prokuratūra, ja to uzliek uz papīra cilvēkiem saprotamā valodā tā, lai rastos kaut nojausma, par kādu lietas būtību vispār ir runa. Prokuratūra esot pabeigusi pārbaudi par skandālu, ka 2014. gada vēlēšanu rezultātu apkopošanas laikā valdošās partijas Vienotība toreiz ģenerālsekretārs Artis Kampars mēģinājis ietekmēt 12. Saeimas vēlēšanu rezultātus tā, lai mandātu iegūtu vēlētāju izsvītrotā toreiz partijas līdere Solvita Āboltiņa.

Ticiet vai ne, prokuratūra paziņojumā bijusi tik bijīga pret politiķu interesēm, ka spējusi apiet ne tikai iespējami iesaistīto un vēlēšanu rezultātu ietekmēšanā ieinteresēto politiķu vārdus, bet pat nepieminēt Vienotību. Partiju, kura aizvien ir valdošā arī desmit gadus pēc notikumiem, kuri tā kā ir bijuši, tā kā nav bijuši, – prokuratūras paziņojums uz šo sabiedrībai un demokrātiskajam procesam svarīgo jautājumu neatbild!

Tas sastāv no divām daļām, no kurām vissvarīgākā ir otrā – ka pārbaudē neesot iegūtas ziņas, ka 2014. gada Saeimas vēlēšanu rezultātus būtu bijis iespējams ietekmēt, iejaucoties informācijas sistēmu darbībā, kā arī, ka šāda ietekmēšana būtu iespējama šobrīd. Tā teikt, domājiet paši, vai vēlēšanu rezultātus ietekmēt nav iespējams vai pārbaudes veicējiem vienkārši nav izdevies par to iegūt ziņas.

Paziņojuma pirmā daļa ne pirmo reizi rada iespaidu par mūsu specdienestiem kā par “putekļu sūcēju”, kas vāc visu iespējamo informāciju, bet to, kurai ir potenciāls iztraucēt politiskā dīķa mieru, cieši aizvāko mapītēs un ieslēdz seifā. Likuma valodā, uz kuru atsaucas arī prokuratūra, tas izklausās kā “informācijas vākšana, uzkrāšana, analīze un izvērtēšana”.

Proti, informācija par augstāk izklāstīto gadījumu līdz Satversmes aizsardzības birojam nonākusi 2022. gadā, bet, kas ar to iesākts, slēpjas zem valsts noslēpuma zīmoga. Visticamāk, nekāda izmeklēšana nav notikusi.

Bet visabsurdākais ir tas, kā ģenerālprokurors Juris Stukāns pēc sarunas ar valsts prezidentu sapratis šīs pārbaudes uzdevumu, kas izklāstīts paziņojuma ievadā – “pārbaude par to, vai valsts drošības iestādes un tiesībaizsardzības iestādes ir saņēmušas jebkādas ziņas vai informāciju par mēģinājumiem ietekmēt Saeimas vēlēšanu rezultātus 2014. gadā”.