Tieslietu padomes izveidotā ekspertu komisija secinājusi, ka Rīgas rajona tiesas tiesnesis Raimonds Buls, kādreizējā Siguldas tiesas, tagad Rīgas rajona tiesas tiesnese Valija Grebežniece un Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Jolanta Zaškina maksātnespējas procesos vairākkārtīgi ir pieņēmuši lēmumus, kas ir klajā pretrunā ar tiesu normām un godaprātu.
Ekspertu komisijas publicētajā ziņojumā skaidrots, ka ir vairāki apstākļi, kas liecina, ka maksātnespējas procesu pieteicēji varētu būt mērķtiecīgi mēģinājuši panākt lietas skatīšanu pie šiem tiesnešiem, savukārt šie tiesneši ir konsekventi lēmuši par labu pieteicējiem situācijās gan atklāti pārkāpjot likumu, gan izvēloties pieteicējam labvēlīgu interpretāciju strīdīgos jautājumos.
Ziņojumā arī norādīts, ka lietu izpētes gaitā apstiprinājušās aizdomas, ka atsevišķās lietās pieteicēji ir apzināti mainījuši juridiskās adreses, lai panāktu sev vēlamo tiesu piekritību.
“Sistemātiskums, lielais gadījumu skaits salīdzinoši īsā laika periodā, kā arī vienas un tās pašas iesaistītās personas nedod iespēju rast nevienu citu kaut cik racionālu skaidrojumu,” skaidrots ziņojumā.
Par tiesneša Raimonda Bula skatītajiem maksātnespējas procesiem ekspertu atzinumā rezumēts, ka viņš konsekventi ir paļāvies uz administratoru sniegtajiem atzinumiem. Ekspertu ieskatā no 12 lietām četros gadījumos atceltajos nolēmumos un vienā nolēmumā, kas nav skatīts Augstākajā tiesā, saskatāmas nopietnas kļūdas, ko neizskaidro normatīvā regulējuma nepilnības. Kopumā Buls no 2008.-2014.gada izskatījis 1970 lietas, no tām 1419 – civillietas.
Viens no ekspertiem, Helmuts Jauja, savā secinājumā norādījis, ka Bula gadījumā trīs gadījumos var runāt par klajiem likumpārkāpumiem – atceļot kriminālprocesuālu drošības līdzekli civilprocesa ietvaros SIA “Dzimtā Sēta” maksātnespējas procesā, neargumentēti noraidot kreditora sūdzību par acīmredzami nepamatotu administratora lēmumu neatzīt prasījumu SIA “Troja Immobilien” maksātnespējas procesā un nenosakot termiņu prasības celšanai, kā arī pasludinot fiziskās personas maksātnespējas procesu personai, kura bija nobēdzinājusi mantu pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas.
Jauja arī piezīmējis, ka “[..] analizētie nolēmumi drīzāk apstiprina nekā atspēko aizdomas par tiesneša Bula īpašo saikni ar Māra Sprūda grupējuma administratoriem. Četrās no analizētajām lietām maksātnespējas administratora statusā bija pats Māris Sprūds vai ar viņu saistīts administrators Aigars Lūsis, Ilze Gulbe”.
Eksperts piebilda, ka turklāt trijās no šīm četrām lietām parādniekam tika īsi pirms pieteikuma iesniegšanas mainīta juridiskā adrese uz Rīgas Centra rajonu. Ņemot vērā to, ka visas lietas, kurās tika mainīta adrese, bija ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa (ĀTAP) lietas, kurās administratoru izvēlas pats parādnieks, vienīgais loģiskais izskaidrojums šādai sistemātiskai adrešu maiņai ir tikai vajadzīgās tiesas piekritības iegūšana.
Par Valiju Grebežnieci ekspertu secinājumā norādīts, ka viņa 2008.-2014.gadā izskatījusi 1680 lietu, no tām 1360 civillietas. No desmit lietām, kas apskatītas – četrās konstatējamas nopietnas kļūdas, tajā skaitā trīs sistemātiski viena veida pārkāpumi.
Savukārt Jauja norādījis, ka “[..] uzkrītoša ir tiesneses Grebežnieces saikne ar maksātnespējas administratoru Andri Bērziņu. Tiesnese ir skatījusi kopā 13 ĀTAP un TAP lietas, kurās administrators bija Bērziņš, vēl vienā lietā administrators bija Lūsis, kurš praktizēja vienā birojā ar Bērziņu.”
Jauja arī uzsver, ka nevar vērtēt kā nejaušību apstākli, ka septiņās no 14 lietām TAP/ĀTAP parādnieks pirms pieteikuma sniegšanas bija mainījis juridisko adresi uz tādu, kas ir piekritīga Siguldas tiesai.
Eksperts arī uzsvēris, ka “[..] vairākas lietās pieteicējam labvēlīgi nolēmumi ir pieņemti par katru cenu, pārkāpjot veselā saprāta robežas”.
Kā piemēru viņš minējis ZS “Zemzari” maksātnespējas procesu, kurā Jauja uzskata, ka apstākļi ļauj izvirzīt ticamu versiju, ka Grebežniecei un Bērziņam ir bijusi kāda neatļauta vienošanās par sadarbību, kurā Grebežniece ir nodrošinājusi Bērziņam labvēlīgus lēmumus.
Turpretim par Jolantu Zaškinu eksperti norādījuši, ka viņa 2008.-2014.gadā izskatījusi 2742 lietas, no tām 2156 maksātnespējas lietas. Abās ekspertu vērtētajās lietās tiesnese ir pieļāvusi nopietnas kļūdas.
Savukārt Jauja secinājumos norādījis, ka abās ekspertu apskatītajās lietās tiesnese izvēlējusies tādu risinājumu, kas formāli atbilst likuma burtam, bet pēc būtības noved pie netaisnīga risinājuma, ko ir apstiprinājis Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments, atceļot tiesneses nolēmumus.
Jauja arī izcēla faktu, ka apstākļi, kādos pie Zaškinas nonāca “Winergy” lieta, rada pamatotas aizdomas par to, ka tiesnesei varētu būt bijusi kāda neatļauta vienošanās ar šīm personām par lietu labvēlīgu izspriešanu.
Zaškina arī bija saistīta ar SIA “Peltes īpašumi” maksātnespējas procesu.
Eksperts skaidro, ka abos gadījumos praktiski visi nolēmumi, kas ir pieņemti strīdīgā situācijā, ir bijuši par labu personām, kuras ir ļaunprātīgi izmantojušas maksātnespējas procesu, pamatojot to ar likuma burtu, lai gan likuma gars pieļāva un pieprasīja diametrāli pretēja lēmuma pieņemšanu.
Eksperti arī aplūkoja tiesnešu Ilmāra Dzeņa, Daiņa Plauža un Ivetas Krēvicas pārraudzībā bijušos maksātnespējas procesus, kuros tika atrasti mazāki pārkāpumi, kurus eksperti, izņemot Kalvi Torgānu, neraksturoja kā nopietnus.
No 44 maksātnespējas procesiem, kurus pārbaudīja Tieslietu padomes izveidota ekspertu komisija, 12 gadījumos tika atklāti būtiski pārkāpumi, šī iemesla dēļ komisijas ziņojums tiks nodots Ģenerālprokuratūrai. To pirmdien notikušajā Tieslietu padomes sēdē pauda AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.