Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 28.augustā nolēma piedzīt no valsts morālā kaitējuma kompensāciju 90 000 eiro apmērā par labu Mārtiņam Raudevam par nepamatotu rīcībspējas atņemšanu un ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā.
Kā norāda Raudeva pārstāve, zvērināta advokāta palīdze Laura Skrīvere-Zvejsalniece, šī ir viena no pirmajām lietām Latvijā, kad tiesa piedzen kompensāciju par nepamatotu ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā un rīcībspējas atņemšanu.
Raudevs sākotnēji bija lūdzis no valsts piedzīt kompensāciju 18 miljonu eiro apmērā, tiesa šo lūgumu apmierinājusi daļēji, piedzenot no valsts 90 000 eiro.
Pēc juristes sniegtās informācijas, 2000.gada 10.decembrī pret Raudevu sākts kriminālprocess par Augstākās tiesas tiesneša goda aizskaršanu. Raudevs bija rakstījis vairākus iesniegumus policijai, prokuratūrai un citām valsts iestādēm, kuros izteicis savu viedokli par tiesnešu darbību viņa civillietā, tai skaitā, norādot, ka viņa ieskatā tiesa ir korumpēta.
2001.gada oktobrī ar tiesas lēmumu Raudevs piespiedu kārtā tika ievietots Rīgas psihoneiroloģiskajā slimnīcā stacionārās tiesu psihiatriskās ekspertīzes veikšanai. 2002.gada septembrī tiesa atzina, ka Raudevs izdarījis Krimināllikuma 271.pantā paredzēto noziegumu – valsts amatpersonas goda un cieņas aizskaršana, un nolēma viņu ievietot ārstēšanai specializētā psihiatriskajā slimnīcā ar apsardzi.
Pirms lēmuma izpildes, 2003.gada oktobrī Satversmes tiesa pasludināja spriedumu, atzīstot Krimināllikuma 271.pantu par neatbilstošu Satversmei. Neskatoties uz to, ka šī Krimināllikuma norma vairs nebija spēkā, lēmuma izpilde tika uzsākta un Raudevs 2004.gada jūlijā piespiedu kārtā tika ievietots psihiatriskajā slimnīcā ar apsardzi. Raudevs ar lūgumiem par nekavējošu atbrīvošanu no psihiatriskās slimnīcas bija vērsies gan tiesā, gan prokuratūrā, tomēr tās uz iesniegumiem nereaģēja. Kopumā psihiatriskajā slimnīcā Raudevs pavadīja vairāk kā piecus mēnešus.
Pēc prokuratūras pieteikuma 2006.gada maijā ar tiesas lēmumu Raudevam tikusi pilnībā atņemta rīcībspēja. Prokuratūra bija vērsusies ar pieteikumu tiesā, jo Raudevs bija turpinājis rakstīt iesniegumus par tiesas un prokuratūras darbu, paužot visai radikālu viedokli par korupciju šajās iestādēs, klāstīja juriste. Rīcībspēja tika atjaunota vienīgi 2010.gada jūnijā, kad tiesa atzina iepriekšējo tiesas lēmumu par rīcībspējas atņemšanu par nepamatotu un atcēla pilnībā.
Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) palāta 2013.gadā pasludināja spriedumu lietā «Raudevs pret Latviju», atzīstot par pamatotām Mārtiņa Raudeva iesniegtās sūdzības par vairākiem Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pārkāpumiem saistībā ar viņa ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā un liekot Latvijai maksāt atlīdzību par morālo kaitējumu 10 000 eiro (ap 7000 latu) apmērā.
Iesniedzējs sūdzējās par nelikumīgu ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā, kurā viņš atradās no 2004.gada 30.jūlija līdz 24.septembrim uz 2002.gada 16.septembra Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas lēmuma pamata. Iesniedzējs īpaši uzsvēra, ka ievietošana psihiatriskajā slimnīcā bija pretlikumīga, jo Krimināllikuma normu, kas paredzēja kriminālatbildību par amatpersonas goda un cieņas aizskaršanu un kas kalpoja par pamatu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanai iesniedzējam, Satversmes tiesa atzina par neatbilstošu Satversmei.