Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) paudusi neuzticību Latvijas Radio (LR) valdes loceklei Sigitai Roķei.
Neuzticības izteikta saistībā ar virkni nesakārtotu jautājumu Latvijas Radio un atklāto satura tirgošanu. Tā vēlāk preses konferencē paskaidroja NEPLP loceklis Ivars Āboliņš. Radio vadība tikmēr uzticēta finanšu direktoram Jurim Gavaram.
Iepriekš padome izteica neuzticību Radio valdes priekšsēdētājam Aldim Pauliņam un valdes loceklim Uldim Lavrinovičam. Šobrīd turpinās konkurss uz viņu vietām. Kopumā palikuši pieci pretendenti, no kuriem padome pirmdien izraudzīsies divus. „Diemžēl likums mums liedz publiskot šo kandidātu vārdus arī konkursa fināla posmā. Taču varu teikt, ka visiem izvirzītajiem kandidātiem ir atbilstošas prasmes un pieredzes kā vadības, tā finanšu jomā. Manuprāt, būtisks ir arī fakts, ka visiem kandidātiem ir arī pieredze mediju vadībā,” saka Grīva.
NEPLP norāda, ka, pārbaudot Latvijs Radio valdes parakstītos līgumus, ir atklāta satura tirgošana un nevienlīdzīga atalgojuma sistēma radio. NEPLP loceklis Ivars Āboliņš paskaidroja, ka katra pārbaude novedusi “pie jauniem satraucošiem un šokējošiem atklājumiem”.
Āboliņš akcentēja, ka Roķe visus septiņus mēnešus, kopš bijusi vienīgā valdes locekle, ir imitējusi darbu un neko nav darījusi, lai izjauktu nevienlīdzīgo atalgojuma sistēmu.
Attiecībā uz, iespējams, pārdotu saturu, Āboliņš minēja vairākus piemērus. “Pirmais līgums – Sigitas Roķes parakstīts – noslēgts 2016. gadā 30. maijā – raidījuma “Kā labāk dzīvot?” partnerim ir bijusi līgumā paredzēta iespēja noteikt, par ko būs šis raidījums, precīzi par ko tas tiks veidots. Raidījums “Greizie rati” – atkal sadarbības partneris ir varējis nopirkt saturu, par ko žurnālisti veidos šo jautājumus. Un kas pats sāpīgākais – es tagad citēšu – reģionālo ziņu sleja programmā LR 1 izskan laika posmā no 16.40 – 16.45 un tajā tiek raidīti reģionālo korespondentu sagatavoti sižeti. Par partnera izvēlētu saturu,” pārmetumus uzskaita Āboliņš.
„No Sigitas Roķes ir bijuši solījumi un kosmētiskas darbības imitācija visus šos septiņus mēnešus, ko viņa ir amatā viena pati,” kritiku turpināja Āboliņš. “Nav bijuši ne reāli risinājumi netaisnīgās atalgojuma sistēmas problēmas risināšanā, lai visi Latvijas Radio darbinieki saņemtu taisnīgu atalgojumu un šī piemaksu sistēma tiktu sakārtota, lai nebūtu vairs tādas situācijas, ka cilvēki saņem par papilddarbu regulāras piemaksas pusotra gada garumā, kuras pārsniedz viņu algu atsevišķos gadījumos pat divas reizes,” pauda Āboliņš.
Padome norāda, ka līgumi slēgti arī par Pieci.lv, kas oficiāli nedrīkst piedalīties reklāmas tirgū.
Āboliņš pastāstīja, ka, ņemot vērā satura tirgošanu Latvijas Radio un citas lietas, kas radio nav sakārtotas, padome vienbalsīgi nolēma izteikt Roķei neuzticību.
Āboliņš uzsvēra, ka par šiem līgumiem nevarēja nezināt arī Latvijas Radio 2 kanāla direktors Armins Ronis, Latvijas Radio 1 vadītāja Inese Matjušonoka, Radio 5 faktiskā vadītāja Anna Platpīre, radio Juridiskā dienesta vadītāja Sandra Ķirse un Mārketinga un pārdošanas daļas vadītājs Andris Morkāns.
Ja arī vidējā līmeņa vadītāji par satura pārdošanas līgumiem nezināja, “tā bija viņu atbildība zināt”, sacīja Āboliņš. Viņš gan sarunā ar Latvijas Radio raidījumu “Pēcpusdiena” atzina, ka nevar zināt, vai žurnālisti savu darbu ir darījuši nekorekti.
NEPLP vadītāja Dace Ķezbere sacīja, ka padomei nav tiesību iejaukties Latvijas Radio darbībā, tā ir valdes atbildība, un jaunā valde ar to strādās.
Savukārt Āboliņš atgādināja, ka darbu joprojām nav uzsākusi 200 000 eiro izmaksājusī Multimediju studija, un visu atbildību par to nevar novelt uz bijušo valdes locekli tehniskajos jautājumos Uldi Lavrinoviču.
Visbeidzot, attiecībā uz nevienlīdzīgu atalgojuma sistēmu Āboliņš Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” sacīja, ka radio ir aptuveni 20 cilvēku grupa, kas aptuveni pusotru gadu ir saņēmusi piemaksas algas apmērā.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!