Satraucošu ziņu savā sociālā tīkla Facebook lapā Lielās Piektdienas rītā publicējis Rīgas Lutera draudzes mācītājs Indulis Paičs.
“Šorīt, Lielajā Piektdienā, es ieraudzīju Facebook gaumīgu, melnbaltā stilā ieturētu fotogrāfiju. Divi Rīgas mācītāji baltās drānās mazgā kājas dažiem samulsušiem vīriem… Vēstījums skaidrs: te kādi parāda savu pazemību un mīlestību “līdz galam”.
Kāds mīlestības dziļums! Kāda pazemība! Kāda patiesa Kristus klātbūtne!
Kāpēc tāds rūgtums un ironija?
Tāpēc, ka šīs nedēļas sākumā Rīgas prāvesta iecirkņa “galva” Krists Kalniņš steidzamā kārtā sarīkoja vēl iespaidīgāku izrādi – Lieldienu Mistēriju savā gaumē. Kā īstens sev uzticēto mācītāju vienotības un sadraudzības sargs, viņš radīja skatuvi varenam iestudējumam – nē, nevis ar ākstu pāvestiem, kā parasti to darīja Viduslaiku karnevālos, bet šoreiz ar ākstu augstajiem priesteriem, kajafām, annām, viltus lieciniekiem, hērodiem, pilātiem un “ticīgo tautu” fonā, kas izpilda Lieldienu mistēriju: tautas mīlēta “pravieša” notiesāšanas un krustā sišanas ainu. Juris Rubenis jāizlēdz no baznīcas par viņa “maldu mācībām un praksēm”.
Kā jau evaņģēlijos sacīts, Augstā Sinedrija sapulce tika sasaukta steidzamā kārtā, pirmsvētku dienās. Neatceros, ka iepriekš Rīgas konventi būtu notikuši Klusajā nedēļā, bet šoreiz prāvests vēlējās savu nodarīt “vēl līdz Lieldienām”. Varbūt jāpaspēj “noņemt no krusta mirušā miesas”, pirms tīrām rokām ēst Pashas Jēru (vai, piemēram, “mīlestības pilnībā” mazgāt kājas fotogrāfu priekšā Zaļajā ceturtdienā)?
Ākstu Sinedrijs (šo vārdu lietoju tehniskā nozīmē – kā “ākstu pāvests” utt) – pašpasludinātu tiesnešu sapulce – iesāka ar kopīgu svēt(?)brīdi, kurā dramatisma pilnā veidā atgādināja sev, ka “runa nav par cilvēkiem un personībām”. Smaga diena priekšā esot. Bet, kas jādara, tas jādara. Tā visi sagatavojās un kāpa pagraba dziļumos lemt par krustā sitamā likteni. Dzīvot vai mirt? Smagi, ka tāda lieta jālemj, bet ko padarīsi…
Kāds mīļš brālis bija aicināts izteikties par ticības pamatiem – par to, cik nesajaucama ir mūsu ticība ar visām pārējām. Viņš gan izrādījās pārāk akadēmiski ievirzīts, un gandrīz vai iztraucēja izrādes dramatisko gaisotni. Akadēmiskai teoloģijai nav vietas šādās mistēriju spēlēs. Jo lielāka ir nekompetence un aklums, jo vieglāk ir pieņemt kompetentus un tālredzīgus lēmumus, vai tad ne?
Bet tās jau ir detaļas.
Augstā priestera lomas nesējs, mācītājs Aleksandrs Bite, bija sagatavojis kārtējo runu. Šoreiz uz apsūdzēto sola jau atkal Juris Rubenis. Izvilcis astoņus gadus vecas grāmatas (un vēl vecākus argumentus), viņš pie paša Rubeņa teksta gan īsti neprata piesieties, bet prasmīgi izlīdzējās ar citātiem no citiem autoriem(!), kurus Rubenis savā grāmatās atļāvies iekļaut. Sekojot savai fantāziju teoloģijai un ieņēmis sev tik raksturīgo šķeltnieka (svešvārdā: diabolos – velns, izkaisītājs) un apsūdzētāja (svešvārdā: satan – sātans, apsūdzētājs) lomu, šis ākstu augstais priesteris dramatiski “izstiepa pirkstu” nokaujamā grēkāža virzienā: mācītājs Juris Rubenis nodara “tik milzīgu postu latviešu tautai”, tik daudzus ved maldos, prom no ticības un Kristus, ka tas nav vairs tālāk ciešams. Tika piesaukti seni un moderni lāsti. Esot nepieciešams rīkoties “izlēmīgi”. Ir jānodod viņš pilātiem (lasi: bīskapiem), lai tie viņu nodod nāvei. Un lai šie pamēģina neklausīt – dabūs dumpi!
Baisi. Dramatiski. Lieliska izrāde! Nekompetences kalngals, bet skatuvē jau galvenais ir emocijas nevis, piemēram, elementāras zināšanas par starpību starp katafātisko un apofātisko teoloģiju. Khm. Atkal akadēmiski termini galīgi nevietā…
Kāds no jaunajiem ākstu sinedrijā klusi ieminējās, ka tas nebūs viegli – “šo pravieti gūstīt”, jo “tauta viņam seko”. Pats bija sajutis uz savas ādas publisku skandālu nepatīkamo sajūtu. Bet ākstu augstais priesteris palika nelokāms – ākstu sinedrija un “tautas vārdā” bija gatavs uzņemties risku. “Lai viņa asinis nāk pār mums”, kā evaņģēlijos sacīts.
Kāds nikodēms bilda, ka “mūsu likumi nosaka veidu, kā cilvēks jātiesā” (lasi: evaņģēlijos rakstīts, kā jārīkojas domstarpību gadījumos) – tāpēc Rubeni vajadzētu piesist krustā “pēc iespējas kristīgi”, un “tā lai nevar piesieties”. Uz to tika norādīts, ka lieta nav atliekama – viss taču jau sen ir skaidrs.
Cits – tāds kā “Jēzus māceklis, tikai slepenībā” – visu saasināja, sakot, ka “varbūt tad vajag beigt ākstīties un to lietu nodarīt ātri, līdz piektdienai, tā ap sesto stundu”, kas radīja lielu kliegšanu un šķelšanos sapulcē. Ākstu vidū nedrīkst runāt ākstu runas.
Nācās pieaicināt “lieciniekus”.
Steigā sapulcinātie tiesneši pārkārtojās jaunajās lomās. Gan mazliet pinās savās liecībās, bet darīja, ko spēja. Pirms brīža ākstu augstais priesteris šausminoties bija norādījis, ka Romas katoļu baznīca Tridentas koncilā esot apkrāvusi visus luterāņus un protestantus ar bezgalīgiem lāstiem. Kāds cits zināja teikt, ka Romas katoļu baznīca esot atkāpusies no evaņģēlija jau sen un – patiesībā – nekad nav to īsti satvērusi un sludinājusi. Šīs liecības bija iecerētas kā apsūdzība pret Rubeni – kurš “pārāk atsaucas visādiem to katoļu teologiem”. Bet tagad, steigā meklējot argumentus, kāds cits – nule krustu kaklā uzkāris “brālis ekumēniskā dialoga teologs” – metās atsaukties uz kādu “katoļu baznīcas ekspertu”, kas esot “lieliski norādījis” uz Rubeņa kļūdām. Khm. Sanāca mazliet pretrunīgi, bet nu, tā jau evaņģēlijos ir sacīts.
Vārdu sakot, izrādi neizdevās pabeigt gluži tā, kā iecerēts. Amatierisms. Nav vēl piešauta roka galvu ciršanā. Vēl jādod Rubenim “pēdējā iespēja”. Bet tad gan… Uzskatīsim šo par ģenerālmēģinājumu.
Tas viss būtu smieklīgi, ja vien nenotiktu tepat, Rīgas baznīcu pagrabos.
Un tas pierāda, ka Kristus krusta nāve vēl arvien tiek pārprasta un, jā, zaimota.
Viņš mira mūsu naida, agresijas, ļaunuma, vienaldzības un skaudības (lasi: grēku) dēļ.
Un Viņa nāve ir mūžīga apsūdzība tiem, kas apsūdz un vēlas sist krustā.
Viens gan mani iepriecina. Par spīti visam prāvesta Kalniņa sarīkotā izrāde galveno lomu – Jēzus(!) lomu – ierādīja pašam Rubenim. Un tā patiešām ir taisnība – visbiežāk mēs dedzīgi atstumjam no savas dzīves tieši to, kas mums visvairāk ir vajadzīgs!
Lai Lieldienas dziedina mūs, kā Jēzus sacīja: “Tēvs, piedod tiem, jo tie nezina, ko tie dara!” – tā raksta mācītājs Indulis Paičs.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Starp garīgas druvas kopējiem ir cilvēki , kuri arī vēlas, uzmanību apbrīnu un varu. Nekas cilvēcīgais nav svešs. Ak jā! Askētisms un pieticība,krājot mantu debesu valstībai.-Tas gan ir svešs.
Baznīcēni cīnās par varu. Es cīnos citādi! Esmu egoists. Cilvēki ir un paliek cilvēki.
Baznīcas kungi ir pārņemti ar laicīgās mantas krāšanu -arī Rubeņa kungs un viņa ģimene ir apaugusi ar pamatīgiem īpašumiem, bet viņa meditācijas ir domātas tikai turīgiem ļaudīm, pie tam bez atkarībām. Tad kā lai seko viņu sludinātajam – nekrājiet sev mantu virs zemes…, bet krājiet sev mantu debesīs…, jo kur ir tava manta, tur būs arī sirds.
Juris Rubenis un viņa bijušās Torņakalna draudzes šībrīža mācītāji ir okulti cilvēki, tādiem nav vietas Dieva vārda sludināšanā no altāra. Bībelē ir teikts, lai mēs nesēžam pie viena galda ar grēciniekiem, kuri pat nedomā par atgriešanos no grēkiem. Indulis Paičs, aizstāvot Juri Rubeni, aicina neievērot Bībeles mācību par atteikšanos no grēka un okultisma. J.Rubenis, studējot un citējot okultus autorus, pats iesaistās šajā okultismā. Tāpēc viņam nepieciešama atsacišanās, grēknožēla un atgriešanās. Ja šie cilvēki būtu vienkārši ierindas pilsoņi, tad LELB par viņiem neko neteiktu, bet viņi skaitās Dieva vārda sludinātāji, taču paši ir tālu no Dieva, un ar savu darbību savas… lasīt vēl »
Kāpēc daži kristieši nīst citādos un itīpaši nekristiešus? No kurienes fanātisms? Jums par to boss cepumus dod? No kurienes Jums ir tāda nepatika pret citiem? Un vel sevi par pareizajiem un taisnīgajiem tie daži uzskata. Es nodarbojos ar melno maģiju. Bet to es daru slepeni un nereklamēju to ar skaļām frāzēm. Man ir cita domāšana. Esmu līdzīgs komunistam, bet ar dažām lielām atšķirībām.
Kristieši neienīst citādos un kur nu vēl nekristiešus! Katra kristieša uzdevums ir tiekties pie nekristiešiem, tāpat kā to darīja Jēzus. Bet kristieši ienīst grēku, sātanu un tā darbus. Kristieši ir uzmanīgi pret to, no kā Jēzus brīdināja – nāks citi un sludinās Manā vārdā…
Cilvēkiem, kas no tā daudz nesaprot, salīdzinājums ar krējumu un krējuma izstradājumu. Veikalos nedrīkst tirgot augu taukus ar nosaukumu krējums. Par to vienojās paši ražotāji, lai lietotāji neteiktu, ka šitais krējums nav nekāds krējums. Kas ir kas, saprātīgs cilvēks pats sapratīs.
Tā vietā,lai vienotu Laviešus-luterāņus,pati baznīcas kalpu daļa ir iestigusi mantas piesavināšanā un pārdalīšanā.Kur Jūs,baznīcas kalpi bijāt tā sacamās””trešās atmodas laikā””?Rubenis tad bija savu uzdevumu augstumos,bet pārējie baznīckungi tad atradās pagultē-tā drošāk! Nu ir visi drosmīgi,jo tālāk par Zilupi nesūta,bet dažus vāvuļotājus derētu gan izņemt no sludinātāju bara.Aplami rīkojieties,tāpēc jau neeju svētdienās uz baznīcu. Mācītāju Rubeni atstājiet Dieva mierā un paši pārdomājiet savu darbību-varbūt tauta atkal pulcēsies pie baznīcas durvīm….
Jāni: nevar J.Rubeni atstāt Dieva mierā, kamēr viņš skaitās LELB mācītājs, jo viņš un viņa sekotāji nesludina un neievēro Bībeles mācību, bet iet maldu ceļos.
Jānis
Ak svētā niecība, Tu neredzi nākamību
Šis ir labs izvērtējums:
Rubenis tiešām vairs pats nesaprot, ko dara. Viņš ir tik tālu atrāvies no realitātes, ka pat neapjēdz, kādu postu nes un uz kurām dzirnavām lej ūdeni. Viņš pats neapjauzdams atbalsta marksisma feminismu un geju glorifikāciju, kamēr normālām ģimenēm jācieš klusu un toleranti jānoskatās, kā tiek kropļoti viņu bērni un izņirgātas vērtības.
ko Tu Anna muldi. Piemērus studijā kārtīgus, nevis kaut kādu domu savirknējumu bez pierādījumiem. Kādā tieši tiek kropļoti normālu ģimeņu bērni? Kādā veidā tiek izņirgātas vērtības?
slima sieviete
Autors varētu sekot savai mācībai un piedot Kristam Kalniņam, nevis sekojot viņa sliktajam piemēram, uzmesties par nākamo apsūdzētāju apsūdzēto ķēdē. Juri Rubeni var izslēgt no baznīcas, bet ja viņš vēl aizvien tic un dara labu, rūpējoties par bāreņiem un atraitnēm, un citiem ‘vismazākajiem’, un mazinot netaisnību, tad viņam būs sava alga debesīs, un neviens to nespēs atņemt. Jāpiekrīt, ka viņa grāmata kristīgajā kontekstā vietām tiešām bija diezgan savāda. Tomēr varbūt būs ģimenes, kurās tā ienesīs vairāk saskanības un miera. Lai vai kā, katram ir tiesības gan paust savu esošo pārliecību, gan to pa laikam mainīt :)
Lai gaiši svētki!
Jādomā ka A.Bite bija sagatavojis sakarīgu, saprātīgu un visnotaļ pamatotu J.Rubeņa maldu atspēkošanas runu.
Taču vai, ak Vai…!
Interesanti VAI (un nez kā gan) tas varētu izdoties… heterodoksā vidē …kādu atstādināt… jo tas atzīts par heterodoksu ??
Gadus atpakaļ Krists Kalniņš kalpoja Čikāgā un mēģināja iemācīt kā “pareizi” jātic. Draudzei bija godbijīgi jāceļas kājās kad viņs ienāca dievnamā. Toreiz gan viņš vēl nebija regresējis Viduslaiku tumsībā. Pat SADARBOJĀS ar mācītājām – sievietēm! Bet, nu laikam cenšas šo “grēku” izpirkt ķengājot māc. Juri Rubeni.
tavuprāt draudzei jāpaliek sēžam,kad draudzes gans ienāk pa baznīcas durvīm?Kur tu tādus brīnumus esi redzējis?Aizej kādreiz uz baznīcu,lai nebūtu dumjības jāraksta.
Sinedriju veido nekompetenti āksti….. utt. Tas atgādina skolas puika sūdzību par divnieku – tā briļainā, nervozā čūska… tā arī nesapratu šos dīvainos argumentus. Varbūt uzticēt rakstīt personām ar normālu psihi.
Aleksandrs Bite sāka kā nabadzīgs džeks, tagad staigā super duper tērpos, iepērkas katru dienu SKY, sieva iedomīga bez gala un tam ir pamats. Biķeru baznīcai mēneša ieņēmumi no īres pie 25 tūstoši mēnesī un kam tad vēl to naudu tērēsi.
Ja jau esi zinātājs, tad uzraksti arī ko valkā, kur iepērkas, ar ko brauc Torņaklalna spīdekļi un viņu guru. cik ienāk mēnesī Torņaklalnā un Elijas namā
Jurka, pats arī atbildēji, proti, TIEM TUR ir tikai viens mērķis – iespējami ilgi turēt vientiešus pie baznīcas un mīta par lielo mistiķi Kristu, jo aitas ir slaucamas.
Praktiski aitas ir slaucamas, bet sakāmvārdā – cērpamas! Tas tā, ieskatam, kā faktus sagrozām un tiražējam..
vaimanuvai
praktiski gan aitas cērp,bet govis slauc.Aitas slauc tikai Zane un Jānis.
Ja tā arī būtu ,tas viss ir nopelnīts.Nevienu ar varu uz baznīcu un Eliju neved ,bet ar darbu un prātu.