Kurš melo – ģenerālprokurors vai Jurašs?

Tieši ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers bija tas, kurš liedza turpināt tā dēvēto oligarhu sarunu noklausīšanos. Tā intervijā žurnālam “Ir” apgalvo bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs, pašreizējais Rīgas domes deputāts Juris Jurašs (JKP).

Turpretim Kalnmeiers intervijā šim pašam izdevumam norāda, ka Jurašs melo, jo prokuratūra KNAB darbiniekiem esot bijusi pretimnākoša, bet lēmumu atteikt pagarināt noklausīšanās termiņu pieņēmusi tiesa.

Jurašs intervijā žurnālam norāda, ka ģenerālprokurors Kalnmeiers “bija tas, kurš liedza iespēju turpināt operatīvās darbības pasākumus situācijā, kad katru dienu vai nedēļu mums nāca klāt jauni pierādījumi”.

Pēc Juraša teiktā, Kalnmeiers personīgi sāka ierobežot noklausīšanās termiņu. “Pēc likuma operatīvai lietai pirmais termiņš ir seši mēneši, ko var noteikt pats iestādes vadītājs. Pēc tam vēlreiz var pagarināt uz sešiem mēnešiem, un pēc gada noteikti jāiet uz prokuratūru,” procesu skaidro bijušais KNAB darbinieks.

“Mēs gājām vairākas reizes ik pēc īsiem termiņiem uz prokuratūru – es kā nodaļas vadītājs, man pakļauti darbinieki, kas tieši strādāja, gāja izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore, izmeklētājs, plus vēl Juta Strīķe kā apkarošanas bloka vadītāja. Mēs gājām cīnīties uz prokuratūru – pārliecināt, ka vajag turpināt. (..) Pie Kalnmeiera kabinetā mēs gājām,” žurnālam stāsta Jurašs.

Bijušais KNAB darbinieks, tagadējais politiķis “Ir” skaidro, ka konkrētajā gadījumā Kalnmeiers, vērtējot operatīvās izstrādes lietas termiņa pagarināšanu, pieaicinājis īpaši pilnvaroto prokuroru nodaļas virsprokuroru Ingemāru Masaļski, kurš parasti ir tas, kas pagarina lietvedības termiņu lietai, proti, dod iespēju turpināt vērsties tiesā, lūdzot sankciju. Tā dēvēto oligarhu sarunu noklausīšanās gadījumā Kalnmeiers esot iebildis pret to, ka šie pasākumu īstenoti pārāk ilgi.

“Ja nemaldos, pat izskanēja frāze, ka nedrīkst ierobežot šo cienījamo cilvēku cilvēktiesības, ka mēs ļoti riskējam, ka šī lieta var nonākt Eiropas Cilvēktiesību tiesā. No mūsu puses bija argumenti… Pagaidiet – vai sabiedrībai nav nekādu interešu, nekādu tiesību? Galu galā, ir jāsamēro – ir šo atsevišķo indivīdu cilvēktiesības, un te ir visa valsts pretī! Mēs tādās kategorijās runājām,” atceras Jurašs.

“Tad bija tā, ka pusgada vietā, ja es precīzi atceros, bija kādi trīs mēneši, pēc tam bija divi vai viens mēnesis, pēdējā posmā nedēļa vai divas, un beidzās ar to, ka pagarināja uz mēnesi, bet bez tiesībām veikt sevišķā veidā veicamos pasākumus. Proti, bez tiesībām turpināt noklausīties,” skaidroja bijušais KNAB izmeklētājs.

Jautāts, vai tas bija tieši Kalnmeiera lēmums, Jurašs atbildēja apstiprinoši.

Turpretim Kalnmeiers žurnālam “Ir” stāsta ko citu.

Viņš skaidro, ka lēmumu atteikt pagarināt “oligarhu sarunu” noklausīšanās termiņu pieņēmusi tiesa, taču nenoliedz, ka KNAB darbinieki ar viņu par to runājuši.

“Viņiem atteica pagarināt tiesa. Pie tam atteikums tika pamatots ar to, ka operatīvās izstrādes laikā ir iegūts pietiekami daudz iemeslu un pamats kriminālprocesa sākšanai. Divas reizes tiesneši pateica, ka ir jāuzsāk kriminālprocess un mēs nepagarināsim jums noklausīšanos. Pirmais tiesnesis nepagarināja, otrais pateica – nu, labi, ejiet pie ģenerālprokurora, ja ģenerālprokurors piekritīs, tad pagarināšu. Es uzrakstīju, ka piekrītu. Tāpēc jau tikai es uzzināju, ka šāda lieta eksistē – kad viņiem atteica pagarināt, un vajadzēja manu piekrišanu, lai gan likums tādu neprasa,” skaidro ģenerālprokurors, piebilstot, ka tas noticis 2011.gada sākumā.

Uz citiem jautājumiem par “oligarhu lietas” izmeklēšanas un sarunu noklausīšanās niansēm Kalnmeiers žurnālam atbild izvairīgi, norādot, ka pārējo ir gatavs teikt parlamentam.

Tomēr jautāts, vai patiess ir Juraša apgalvojums, ka beigu posmā no prokuratūras puses vairs netika atļauta noklausīšanās, Kalnmeiers atbild ar vārdiem “meli, meli”, piebilstot, ka var to pierādīt ar dokumentiem, tomēr atsakās konkrētos dokumentus rādīt, aizbildinoties ar to slepenību.

Ģenerālprokurors uzskata, ka no bijušo KNAB darbinieku puses tiek vainots “oligarhu lietas” izgāšanā tāpēc, ka savulaik, vēloties palikt objektīvs, atteicies nostāties bijušās KNAB darbinieces Jutas Strīķes pusē, viņai cīnoties pret biroja toreizējo vadītāju Jaroslavu Streļčenoku.

“Visi tiesiskās palīdzības lūgumi ir nosūtīti, visa saņemtā informācija KNAB nodota, viss, ko viņi ir lūguši, ir darīts. Laikam jau no šiem cilvēkiem nav ko cerēt uz kādu godaprātu. Viss tiek pagriezts tā, ka esam speciāli gremdējuši lietu. Sākotnējā periodā visu laiku tika sniegts atbalsts, arī publiski. Viss notika, lieta smuki virzījās, nekādu konfliktu nebija. Es par slikto kļuvu apmēram 2013.gadā, kad Strīķe sāka karot ar Streļčenoku. Viņa te nāca un mēģināja panākt, lai es nostājos pret Streļčenoku. Mana pozīcija bija, ka es nepievienošos nevienam, bet skatīšos objektīvi. Tad es kļuvu par ienaidnieku,” uzskata Kalnmeiers.

Vienlaikus ģenerālprokurors atzīst, ka “oligarhu lietas” norise liecina, ka valstī kopumā ir problēmas ar izmeklēšanas kvalitāti visās izmeklēšanas iestādēs. “Arī prokuratūrā, tajā skaitā, darba kvalitāte varētu būt augstāka. Tas ir ļoti garš temats,” norāda Kalnmeiers.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: lsm.lv