Šogad ziemas sesijā vienoto juristu kvalifikācijas eksāmenu nokārtojis vien aptuveni katrs ceturtais no maģistratūras studentiem, kas eksāmenam pieteicās. Eksāmens valsts līmenī ieviests pirms dažiem gadiem, un tas ir obligāts, lai varētu iegūt jurista kvalifikāciju un strādāt kādā no piecām ar tieslietām saistītām profesijām. Samērā vāji eksāmena rezultāti gan nav pārsteigums, ņemot vērā to, kā studentiem ar šo pārbaudes darbu veicies iepriekš, vēsta LTV Ziņas.
Jurista kvalifikācijas eksāmenu daudzi nespēj nokārtot
Kopš valstī ieviesa vienotu juristu kvalifikācijas eksāmenu, lai to spētu nokārtot sekmīgi, zināšanu pieticis vien samērā nelielai daļai. Pirmās divas reizes eksāmenu sekmīgi nolika virs 30 % studentu, tad sekoja kritums līdz 21% un visbeidzot – šī gada sākumā pārbaudījums bijis pa spēkam 26 %. Kā zināms, vēl līdz 20. martam šos rezultātus drīkst apstrīdēt.
Ko īsti nozīmē valsts līmeņa eksāmens? Pieņemot, ka students A un students B nāk no vienas universitātes, abi pabeidz vienu un to pašu mācību programmu, bet students A eksāmenu nokārto, savukārt B – nenokārto. Tas nozīmē, ka vienīgi students A ir saņēmis kvalifikāciju un var veidot karjeru attiecīgi kādā no šīm nozarēm kā advokāts, tiesnesis, prokurors, notārs vai tiesu izpildītājs. Students B eksāmenu var mēģināt kārtot atkārtoti, bet strādāt iepriekš minētajās piecās profesijās viņš nedrīkst.
Tikmēr viņš drīkst gan ieņemt tādus amatus, kā, piemēram, jurista palīgs, var strādāt valsts pārvaldē, privātos uzņēmumos, kā arī tiesās, advokatūrā, prokuratūrā, notariātā, bet ne par tiesnesi, advokātu, prokuroru vai notāru.
Juristu kvalifikācijas eksāmens ir tas, kas ļaus nodrošināt to, ka advokātu, prokuroru, tiesnešu, zvērinātu tiesu izpildītāju un notāru amatus ieņems profesionāli juristi ar atbilstīgām zināšanām, skaidroja Tieslietu ministrijā.
“Viņu teorētisko zināšanu līmenis un spēja tās pielietot arī praktiski savos lēmumos atbilst noteiktam standartam,” skaidroja Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.
“Students, kurš nav nokārtojis šo jurista kvalifikācijas eksāmenu, nav ieguvis kvalifikāciju, – kaut ko viņš zina. Bet viņa zināšanu līmenis nav tāds, lai spētu risināt sarežģītus jautājumus,” pauda Papsujevičs.
Un tieši tāpēc eksāmens savulaik ieviests, lai novērstu to, ka ik gadu augstskolas pabeidz liels skaits absolventu ar juridisko izglītību, bet ne visu zināšanas atbilst tam, lai veiktu attiecīgo darbu.
Augstskolas: darbu var atrast arī bez eksāmena, un par tā saturu būtu jādiskutē
Paraugoties, piemēram, uz šī gada rezultātiem, secināms, ka sekmīgi eksāmenu spēja nolikt studenti vien no Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes. Tikmēr no biznesa augstskolas “Turība”, Baltijas starptautiskās akadēmijas un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas, kuru studenti arī mēģināja eksāmenu kārtot, to nenolika neviens. Profesijas standarts visiem viens, bet sagatavotība – acīmredzot dažāda.
“Turībā” attiecīgā programma akreditēta līdz 2027. gadam. “Turības” Juridiskās fakultātes dekāns Ivo Krievs skaidroja, ka vienmēr var arī vairāk darīt augstskola un paši studenti, lai labāk sagatavotos eksāmenam,
“tomēr, manuprāt, būtu nepieciešams diskutēt par eksāmena saturu un tā izmaiņām”.
“Respektīvi, cik augstu latiņa noliekama, vai valstij būtu “jāatsijā” visi, kas nezina katru teorētisko aspektu, vai tomēr pārbaudīt kādu saprātīgu minimālo zināšanu līmeni un ļaut juristiem konkurēt brīvajā tirgū. Tāpat šobrīd ir redzams, ka tuvākajā nākotnē veidosies būtisks juristu deficīts, kas, iespējams, esošajiem juristiem atvieglos konkurenci,” pauda Ivo Krievs.
“Juristi saka, ka viņi to eksāmenu nenokārtotu,” savukārt sacīja Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Ekonomikas un pārvaldības fakultātes dekāne Iluta Arbidāne.
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā šoziem eksāmenu mēģināja likt četri studenti. Divi pirmo reizi, divi – atkārtoti, bet kvalifikāciju neieguva neviens.
Rēzeknes augstskolā to skaidro ar mazās augstskolas faktoru. Esot grūti piesaistīt tik profesionālus mācībspēkus kā Rīgā.
Programmu tādā kvalitātē, kā patlaban, plāno saglabāt, jo arī reģioniem vajag speciālistus, un arī bez eksāmena studenti darbu atrast varot.
“Nevienam nav noslēpums, ka jaunieši, kuri aiziet uz Rīgu, viņi pagaršo Rīgas saldo augli, viņi tur iekārtojas darba vietās un visbiežāk arī apmetas uz dzīvi tur. Noteikti privātais sektors paņemtu ar bakalaura grādu sev juristu uzņēmuma, piemēram, kaut kādu lietu kārtošanā.
Un daudzi no mūsu absolventiem arī iekārtojas darbā un strādā. Un ir ļoti veiksmīgi juristi. Kaut viņiem nav jurista kvalifikācijas, viņi pilda šos uzdevumus,” norādīja Arbidāne.
Tas nozīmē, ka kopumā gan paralēli studijām, gan pēc absolvēšanas, neiegūstot kvalifikāciju, tieslietu nozarē un valsts pārvaldē, arī privātos uzņēmumos nonāk daudz speciālistu, kuriem ir pieticis zināšanu, lai augstskolu pabeigtu, bet pietrūcis prasmju eksāmenā. Tātad nav kvalifikācijas.
Vai nav slikti tas, ka tie, kuriem zināšanas nav pietiekamas, lai dabūtu sekmīgu vērtējumu, paliek tieslietu sistēmā, un viņi sniedz padomus, gatavo juridiskus dokumentus, būtībā dara sarežģītu darbu ar nepietiekamām zināšanām?
Tieslietu ministrijas pārstāvis Papsujevičs uz to atbild: “Katram darba devējam, kurš šādus speciālistus pieņem, ir jāapzinās tie riski, kādi pastāv.”
Tiesnešu biedrība: pēc pieciem gadiem mēs varam būt lielā bedrē
Striktāka attieksme ir Tiesnešu biedrībā, kur saka – tik nopietnā nozarē kā jurisprudence, kur no juridisko pakalpojumu kvalitātes atkarīgi cilvēku likteņi, mantiskais stāvoklis –, nedrīkstētu strādāt neviens, kuram nav attiecīgās izglītības.
“Būtībā tie rezultāti apstiprina to, ko mēs esam novērojuši. Jo mums ir ļoti grūti atrast gan kvalitatīvus tiesnešus, gan tiesu darbiniekus. Mēs nevaram aizpildīt vakances,” uzsvēra Tiesnešu biedrības valdes loceklis, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs.
Ir arī tiesu darbinieki, kuri atnāk strādāt, bet nav spējīgi, kaut vai augstskolu ir pabeiguši. “Pat tie, kuri ir pabeiguši, ne visiem viņiem ir tāds līmenis, lai varētu nākt strādāt tiesā. Neiztur konkursus,” atzina Strupišs.
Viņš aicina pēc būtības iedziļināties rezultātos, kas nepriecē.
“Ja mēs šodien to neatrisināsim, pēc pieciem gadiem mēs varam būt lielā bedrē, un mums var būt arī valsts drošības problēmas, ja tiesas nespēs efektīvi darboties,
ja mums pietrūks darbinieku un tiesnešu,” brīdināja Strupišs.
Patlaban Tieslietu ministrijā teic, ka studenti, kas eksāmenu nenoliek, var to mēģināt kārtot atkārtoti neierobežotu reižu skaitu, uzlabojot savas zināšanas.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: lsm.lv
Biedrība reģistrēta Tieslietu mnistrijā un tur iegrāmatota reģistrā– nevajag te par daudz izcelties– ministres partijas biedrene čakše taču ne mirkli netērēs savu laiku domāšanai. Tā vēl kādu krunciņu dav būs kaut kur. Valsts pasūtījums (budžeta vietas) taču vispār jāsamazina un juristiem visiem ir tiesības dzīvot, arī lauku augstskolās, arī trijniekkaraļiem un karalienēm, ka tik tas cilvēks būtu labs… un tad jau pantu piemeklēsim
Līdzīgu konursu vajadzētu visiem jaunajiem ierēdņu kandidātiem, kas vēlas iet strādāt valsts sektorā. Tāds vismaz Briselē ir un labi sijā graudus no negraudiem. Tad arī ierēdņu pieņemtie lēmumi ar laiku būtu loģiskāki.
Sorosītiem konkursi notiek. Tiek atlasīti kretīni un degenerāti uz vietas un tad sūtīti uz ASV paaugstināt kvalifikāciju.
Likumsakarīgs un mērķtiesīgas rezultāts- tikai secinājumi ir juristiem, bet ne jau bezjēdzīgai IZM izlasei ar atbilstošasIQ ministri.
Cik reies jāsper zibenim par to pašu vietu, lai īpašā politierēdņu izlasei kaut pas pielektu un polulāri pastāstītu čkšei? Tā ļoooti populāri. Kurās augstskolas ir neatlekmi jašlēdz ar jurispudenci saistītās studiju programmas unn kās stiudiju pārbaudes jāveic RSU, kur juuristi kaut ko spej nokārtot ar trešo mēģinājumu. Lotereja ne jau zināšanas. Jurispudences ginekologi labu labie, lai arī vismaz daļa tiek cauriar trešo mēģinājumu
RSU juristi un sociologi ir vienīgie, kas veic zinātnisku pētniecību un zinātnisko jaunrad (nu, it kā). Bet ja tos noņems, tad RSU vairs nebūs augstskola, bet koledža.
Vispār jau ar jebkuru specialitāti tā būtu, ja ieviestu tādu eksāmenu. Par ko tad juristiem uzklupuši. Tur jau nav bāzes jautājumi, bet visādi specifiskie. Pat par tiesas spriedumiem reizēm ir jābrīnās, ko tad grib no svaigi izceptiem studentiem. Domāju, ka arī pašas augstākās nozares amatpersonas varētu arī nenolikt to eksāmenu, ja būtu tāda prasība.
Ja jau mēs tā rūpējamies par kvalitāti, tad visiem , arī šeit pieminētajam Papsujevičam, prokuroram Stukānam, Strupišam utt. ik pēc 5 gadiem būtu jāliek šāds eksāmens, lai apliecinātu savu kvalifikāciju. Uz priekšu ik pēc 5 gadiem eksāmens. Tas tikai būtu cirks, ja pats Pasujevičs, Stukāns un Stupišs to nenoliktu, tad amats zaudēts un čau! Savādāk paši šo kvalifikāciju ieguvuši sen un bez eksāmena, bet jaunos čakarē, lai nebūtu konkurences.
Problēma tajā, ka pasujevich, stukačs un strupišs ir apguvuši no marksisma – ļeņinisma skolotājiem. Tur galvenais ir šķiru cīņa un nacionālais jajtājums, tapēc neviens no viņiem nav latvietis. Jaunie šos padomju fermas părvaldes principus neizorot.
Priekš kam vispār vajadzīgi kaut kādi papildus eksāmeni? Ja izglītība iegūta augstskolā, ne mājas apstākļos individuāli, tad zināšanām jābūt, jeb skola jātaisa ciet! Un kur tie pārbaudītāji mācījušies, kas viņu kvalifikāciju pārbaudījis? Un vēl, ja šie var kādu pārbaudīt, kas tiko mācījies augstskolā, bet paši sen, kā pabeiguši augstskolu un daudz kas ar gadiem piemirsies?
Vai tad nesanāk tā, ka augstskolā māca vienu, bet praktiskā darbā ir pavisam kas cits?
Visas ķibeles sākas ar skolu izglītības kvalitāti, kur galvenais nav tikai skolotāja talants, bet izglītības saturs un mērķi ko grib sasniegt. Birokrātiskiem mērķiem ar izglītības kvalitāti ir diametrāli pretējas nostājas un birokrātija kopā ar alkatību ir novedusi pie šodinas kraha. Alkatība, piemēram, grāmatu mafija, kas ļauj pārrakstīt macību grāmatas gandrīz katru gadu priekšmetiem kuru saturs nav mainījies vismaz 400 gadus, kā arī rūpējas par nebeidzami uzlabotu vecum vecu metožu un metodiku lietošanu, kur nav redzams jūtams izglītības kvalitātes pieaugums par spīti milzu ieguldītiem resursiem.
Kāda nozīme kvalifikācijai, ja visi zin, ka tiesneses lēmumu pieņem vadoties no iekšējās pārliecības nevis likuma. Atvainojos, ja izpaudu valsts noslēpumu.
ACĪMREDZAMA TIESNEŠU BIEDRĪBAS VILTUS AKTIVITĀTE.
VIŅIEM INTERESĒ VIENĪGI, LAI JAUNAIS GURĶIS TIESNESIS MĀCĒTU ŠMAUGI SAŅEMT KUKULI UN DALĪTOS AR TO. TO JAU IEMĀCĪS DZĪVE UN PATI TIESNEŠU BIEDRĪBA. KAM TAD TĀ PASTĀV ?
BET LIKUMI, TO ZINĀŠANA PIE D.
Skaidroju , kas ir iekšēja pārliecība :
Tā ir – iepakojumu skaits xxxx , ar 500 € nomināla banknotēm. Skaits atkarīgs no lietas vai sprieduma svarīguma .
Viss tik vienkārši .
Demokrātiskajá latkrievijā par notāri drīkt būt tikai sieviete. Vai vīriete, t.i. tāds, kurš mainījis dzimumu. Students navar būt notāre.
Kā tas jāsaprot normālā valodā. “Students, kurš nav nokārtojis šo jurista kvalifikācijas eksāmenu, nav ieguvis kvalifikāciju, – kaut ko viņš zina. Bet viņa zināšanu līmenis nav tāds, lai spētu risināt sarežģītas iepirkuma shēmas un mazgāt naudu,” pauda Tarass Buļba.
Viņu zināšanas līmenis ir līdzvērtīgs, ja ne augstāks kā patlaban strādājošajiem tiesniešiem u.c. savulaik, tos taču neviens neiedomājas pārbaudīt un – ne ka: strādā.. arī pa to pašu laiku drusku ko iemācās , kamēr strādā..
Patlaban strādājošo tiesnešu galvenais cilvēciskais trumpis bija dibena bučošana priekśniecībai un personiskā divdabība (Imanta Lešinska vārdiem). Kā jebkuriem karjeristiem. Bet galvenās zināšanas bija – cilvēku sadalīšana šķirâs. Palaistuvju acīs tiesnešos vīriešos tās ir augsti vērtējamas īpašības. Tiesnešos sievietēs – personiska nelaime