Saeima trešdien, 1. aprīlī, nolēma par tiesnesi iecelt bijušo partijas “Konservatīvie” politiķi un par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu tiesājamā Jura Juraša uzticamības personu Juri Rancānu. Šis parlamenta lēmums izraisīja diskusijas sabiedrībā par politiskās karjeras un tiesu varas robežām, kā arī par tiesu varas neatkarību.
Latvijas politiskajā vidē šis duets raisījis daudz diskusiju. Gan Juris Jurašs, gan Juris Rancāns nākuši no tiesībsargājošām iestādēm, abi bija Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputāti 13. Saeimā, un abu karjeras attīstība bieži tikusi skatīta kā savstarpēji saistīta. Lai gan viņus nevieno kopīgas krimināllietas, viņu politiskā un profesionālā trajektorija ir cieši savijusies – gan faktos, gan sabiedrības uztverē.
Politiskā sadarbība un komisijas stafete
Kad JKP 2018. gadā ar skaļu tiesiskuma retoriku ienāca Saeimā, gan Rancāns, gan Jurašs kļuva par partijas “drošības spārna” balstiem. Jurašs – bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs, Rancāns – bijušais VID izmeklētājs.
2019. gada februārī, kad Saeima atļāva kriminālvajāšanu pret Juri Jurašu un viņš zaudēja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītāja amatu, tās vadību pārņēma Juris Rancāns. Šī stafetes nodošana tika uztverta kā JKP mēģinājums saglabāt ietekmi vienā no svarīgākajām Saeimas komisijām.
Juraša krimināllieta
Juraša apsūdzība un notiesāšana par valsts noslēpuma izpaušanu raisīja spraigas diskusijas. Jurašam tika uzrādīta apsūdzība par informācijas nodošanu medijiem. JKP šo lietu dēvēja par politisku vajāšanu, un partijas iekšienē Jurašs saglabāja līdera statusu.
Jāpiebilst gan, ka Rancāns šajā lietā nav figurējis ne kā aizdomās turamais, ne kā liecinieks.
Šobrīd Jurim Jurašam spēkā ir apsūdzība par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, un lieta atrodas kasācijas instancē, kur vēl nav pieņemts galīgais spriedums. (Augstākā tiesa ierosina kasācijas tiesvedību Juraša krimināllietā – Puaro.lv)
Skandāli, kas netieši sasaista abus politiķus
Vairākkārt Rancāns raksturots kā daļa no tā dēvētās “Juraša brigādes” – cilvēkiem, kas turpina Juraša ietekmi drošības un tiesībsargājošajās struktūrās. Tas veido priekšstatu, kas Rancāna karjeru pavada jau samērā ilgu laiku.
Pēc politiskās karjeras beigām Rancāns tika saistīts ar strīdīgu iecelšanu VID Finanšu noziegumu izmeklēšanas struktūrā. To interpretēja kā “iekšējās ietekmes turpinājumu” (VID ģenerāldirektorei Šmitei-Roķei aiz muguras „narkotiku Prusakam” augstā amatā prettiesiski izdevies iebīdīt vēl vienu „Juraša brigādes” pārstāvi – Puaro.lv).
Rancāna paša “zāģis” savā reputācijā
Rancāna publisko tēlu ne tajā labākajā veidā ietekmējuši arī vairāki viņa paša lēmumi, kas pastiprināja priekšstatu par viņu kā autoritāru politiķi.
Priekšlikumi par kriminālatbildību Covid ierobežojumu pārkāpējiem – Rancāns rosināja noteikt kriminālatbildību par Covid noteikumu neievērošanu. “Iespējams, ielās būtu jāizvieto patruļas. Policijai tik daudz cilvēku patruļām pat lielākajās pilsētās nepietiks,” toreiz kādā intervijā secināja Rancāns. (JKP politiķis: Par Covid-19 ierobežojumu neievērošanu varētu paredzēt kriminālatbildību un piesaistīt armiju kontrolei – Puaro.lv)
Konflikti komisijā – tāpat vēstījām par opozīcijas sūdzībām par Rancāna vadības stilu. Deputāti sūdzējās par tiesību ierobežošanu un sēžu vadītāja nekompetenci. Sēžu laikā Rancāns izmantoja tehniskus līdzekļus (mikrofona izslēgšanu) un tiešus aizrādījumus, lai pārtrauktu diskusijas, kuras uzskatīja par nelietderīgām (Aprauj pusvārdā un “muļķību runātājiem” izslēdz mikrofonu – opozīcija neapmierināta ar Rancāna komisijas sēžu vadības stilu – Puaro.lv). Kopumā Rancāna stils tika raksturots kā nepiekāpīgs un vērsts uz ātru lēmumu pieņemšanu, kas izraisīja pretestību no pārējiem komisijas deputātiem.
Partija “Konservatīvie” 2022. gada Saeimas vēlēšanās ieguva 3,09 % balsu, kas nebija pietiekami, lai iekļūtu parlamentā. Pēc vēlēšanām Rancāns paziņoja par izstāšanos, norādot, ka partija zaudējusi vēlētāju uzticību un kļuvusi neskaidra ideoloģiski. Rancāns kritizēja partijas vadību par nespēju pārstāvēt konservatīvo vēlētāju intereses un “viltus konservatīvisma” interpretāciju.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!