Ilmāram Rimšēvičam noteikts aizdomās turamā statuss vēl vienā kriminālprocesā

Pēc Puaro.lv rīcībā esošās informācijas, Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam KNAB uzrādījis lēmumu par aizdomās turamās personas statusa noteikšanu vēl vienā kriminālprocesā.

Noziegumu, par kuru tiek turēts aizdomās Ilmārs Rimšēvičs, KNAB aprakstījis šādi: “Ilmārs Rimšēvičs, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, tīši sniedza Amerikas Savienoto Valstu tiesībsargājošām iestādēm maldīgas un nepatiesas ziņas par A/S “ABLV Bank”, kura ir viena no trim Latvijas bankām tiešā Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā, kas izraisīja smagas sekas, tas ir, radīts smags kaitējums ar likumu aizsargātām interesēm.”

Kriminālsods Rimšēvičam tātad draud par darbībām, kuras viņš kā Latvijas amatpersona savas profesionālās darbības ietvaros, sadarbojoties ar Latvijas galveno stratēģisko partneri ASV, ir sniedzis ASV amatpersonām vai institūcijām.

Šāds bezprecedenta kriminālprocess par sadarbību ar ASV valdību nešaubīgi prasa plašākus komentārus no KNAB puses, jo to ir viegli tulkot kā iebaidīšanu un signālu citām Latvijas amatpersonām par to, kas tās sagaida par sadarbību ar ASV, īpaši noziedzīgi iegūtas naudas legalizācijas novēršanas un finanšu jomā.

Puaro.lv jau rakstīja, ka viena no galvenajām versijām saistībā ar Mārtiņa Bunkus slepkavību arī ir saistīta tieši ar nogalinātā maksātnespējas administratora aktīvo sadarbību ar ASV diplomātiem un lobistiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un nepatiesas informācijas sniegšanu ASV tiesībsargājošajām iestādēm saistībā ar “ABLV Bank” darbībām, vēsta Latvijas plašsaziņas līdzekļi, atsaucoties uz aģentūras LETA informāciju.

KNAB ieskatā, Rimšēvičs pirms pāris gadiem ticies ar bankas līdzīpašnieku Ernestu Berni un ierosinājis viņam izmantot konkrētus lobistus savu interešu pārstāvniecībai ārzemēs. Tomēr Bernis no šī piedāvājuma atteicies un izmantojis savus lobistus. Viņš Rimšēviča piedāvājumu uztvēris kā kukuļa pieprasīšanu.

KNAB uzskata, ka Rimšēvičs, atriebības vadīts, izmeklēšanā nenoskaidrotā vietā ļaunprātīgi sniedzis izmeklēšanā nenoskaidrotām ASV tiesībsargājošajām iestādēm nepatiesu informāciju par “ABLV Bank”.

Vadoties pēc šīs informācijas, ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) sniedza ziņojumu par “ABLV Bank”, kurā bija iekļauti vairāki pārmetumi bankai, tostarp par naudas atmazgāšanu un kukuļošanu. Ņemot vērā, ka ziņojuma rezultātā banka bija spiesta pieņemt lēmumu par pašlikvidāciju, KNAB uzskata, ka iestājās smagas sekas.

KNAB ziņojumā par aizdomās turamā statusa piemērošanu Rimšēvičam norādīts, ka “FinCEN” ziņojums balstīts uz Rimšēviča sniegto nepatieso informāciju.

Publiski netiek atklāts, kādi Krimināllikuma panti Rimšēvičam tiek inkriminēti. Taču zināms, ka lieta ir saistīta ar “ABLV Bank” un “FinCEN” ziņojumu.

Latvijas Televīzija savukārt vēstīja, ka Rimšēvičs šai procesā tiekot turēts aizdomās pēc diviem Krimināllikuma pantiem – par kukuļa pieprasīšanu un par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Savukārt Rimšēviča advokāts Juris Grīnvalds no komentāriem par šo lietu atturējies. Arī otrs advokāts, bijušais Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Aldis Pundurs komentārus nesniedza. Advokāts neatbildēja uz jautājumu, vai Rimšēvičam, piemēram, tiek pārmesta ļaunprātīga nepatiesu ziņu sniegšana ASV iestādēm saistībā ar “ABLV Bank”.

Tāpat komentārus nesniedz arī likvidējamās “ABLV Bank” līdzīpašnieks Bernis.