Helmanis: TM atvainošanās ir vienīgi par sagādātajām neērtībām, nevis par pašu nepamatoto un prettiesisko kriminālprocesu, tāpēc koriģējama

Helmanis

Tieslietu ministrija ir atvainojusies Ogres novada domes priekšsēdētājam Egilam Helmanim (NA), kā viņš to pieprasīja oficiālā iesniegumā pēc tam, kad pēc 11 gadu tiesāšanās uz nepatiesu apsūdzību pamata, 2020.gada nogalē tika pilnībā attaisnots. Tomēr “Latvijas Vēstnesī” publicētais teksts pēc būtības atkārto Tieslietu ministrijas jau 2021.gada 14.septembra starpatbildē ietverto sākotnējo pozīciju, mainot nedaudz vienīgi formālo izteiksmes formu.

“Tas attiecīgi nozīmē to, ka neviens no maniem 2021.gada 8.oktobra atbildes argumentiem un lūgumiem nav guvis Tieslietu ministrijas ievērību,” jaunā iesniegumā Tieslietu ministrijai raksta Ogres mērs.

“Taču rūpēs par savu veselību un manas ģimenes mieru, es būtu gatavs samierināties (..), ja atvainošanās teksts tiek papildināts, aptverot visas prettiesiskās un nepamatotās rīcības kriminālprocesā.

Lēmumā ietvertais atvainošanās teksts ir nepilnīgs, jo

atvainošanās ir vienīgi par sagādātajām neērtībām, ciešanām un pārdzīvojumiem, nevis par pašu nepamatoto un prettiesisko kriminālprocesu un tā ietvaros veiktajām darbībām un pieņemtajiem nolēmumiem.

Tāpat arī atvainošanās, ņemot vērā tajā lietoto vārdu nozīmi kriminālprocesuālajā izpratnē, aptver vienīgi kriminālprocesa pirmstiesas stadiju – turēšanu aizdomās un saukšanu pie kriminālatbildības, kas atbilst apsūdzības uzrādīšanai kriminālprocesa pirmstiesas stadijā,” norāda Helmanis

“Taču lietā nav strīda, ka prettiesiskais kriminālprocess aptvēra ne tikai pirmstiesas stadiju, bet arī tiesvedību, kur turklāt lietas izskatīšana tiesā veidoja ievērojamāko daļu no kopējā kriminālprocesa.

Kā jau to norādīju (..), kopējais kriminālprocesa ilgums bija 11 gadi un 9 mēneši, no kura kriminālprocess tiesā bija 9 gadi un 9 mēneši.

Notiesājoši spriedumi tika pieņemti veselās divās tiesu instancēs, un vienīgi pēc lietas nonākšanas kasācijas instances tiesā un apelācijas instances tiesas sprieduma atcelšanas, konstatējot vairākus būtiskus pārkāpumus zemāko instanču tiesu nolēmumos, tika pieņemts attaisnojošs spriedums.

Saukšana pie kriminālatbildības kā kriminālprocesa pirmstiesas stadija izriet ne tikai no Kriminālprocesa likuma struktūras un šajā likumā lietoto terminu un vārdu nozīmes. Arī Tieslietu ministrija Lēmuma tekstuālajā daļā nošķir “saukšanu pie kriminālatbildības” no “lietas izskatīšanas tiesā” (..). Tādējādi šādam nošķīrumam būtu jāsaglabājas arī atvainošanās tekstā,” iesniegumā Tieslietu ministrijai raksta E.Helmanis.

“Pat, ja Latvijas Republikas atvainošanās daba un forma var būt vienīgi formāla, tā nedrīkst būt daļēja vai pārprotama, jo konkrētajā gadījumā tiek noklusēta tiesu  instanču vaina manu ciešanu un pārdzīvojumu radīšanā,”

uzsver E.Helmanis.

Tāpat Helmanis lūdz no atvainošanās teksta svītrot atsauci uz Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma 14.panta trešo daļu, jo konkrētajā gadījumā atvainošanās kā atlīdzinājums tiek piemērota nevis tāpēc, ka viņa tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags, bet gan tāpēc, ka Egils Helmanis ir izteicis šādu lūgumu.

Ņemot vērā iepriekšminēto, Ogres novada pašvaldības vadītājs Egils Helmanis lūdz koriģēt Tieslietu ministrijas atvainošanās tekstu, izsakot to šādā redakcijā:

“Pamatojoties uz Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumu, Tieslietu ministrija Latvijas Republikas vārdā atvainojas Egilam Helmanim par nepamatotu turēšanu aizdomās, saukšanu pie kriminālatbildības un nepamatotu notiesāšanu divās instancēs kriminālprocesā Nr.11810015009, un tā rezultātā sagādātajām neērtībām, ciešanām un pārdzīvojumiem.”

Helmanis lūdz nevilcināties ar koriģēta atvainošanās teksta publicēšanu: “Gadījumā, ja līdz Lēmuma pārsūdzēšanas termiņa pēdējai dienai nebūšu saņēmis apliecinājumu, ka atvainošanās teksts ir koriģēts, būšu spiests pārsūdzēt Lēmumu, iesniedzot pieteikumu Administratīvās rajona tiesā.”

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

3 Comments
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments
Šahs un mats
Šahs un mats
2 gadus atpakaļ

Latvijā nav ne Iekšlietu ministrijas, ne Tieslietu ministrijas, ne Prokuratūras. Ir liela organizētās noziedzības banda. Tajā ietilpst arī eksperti, advokāti, tiesībsargs, utt. Un protams pārējās represīvās iestādes (tipa VID, KNAB, utt.)

Stienis
Stienis
2 gadus atpakaļ

Malacis! Mūsu ierēdniecība, šī sērga, kas parazitē uz iedzīvotāju rēķina, ir jāslāna visur un cik vien iespējams!

Olss
Olss
2 gadus atpakaļ
Reply to  Stienis

TM šoreiz kā pārmijnieks.
Atvainoties vajag uzdot tiem, kas neērtības radīja un prātu čakarēja. Citādi izspruks sveikā un darīs atkal. Arī citu redzēs ka par to nekas nav un arī darīs