Drošības policijas priekšnieka Normunda Mežvieta 9. maija „Uzvaras dienas” pasākumu priekšvakarā publiski stāstītais par Krievijas finansējumu, kas esot novirzīts šiem pasākumiem un to organizatoriem, ir izrādījies blefs.
Drošības policija ne tikai nespēj nosaukt nevienu konkrētu pasākumu un organizatoru, – par tās rīcībā it kā esošo informāciju tā pat nav informējusi iekšlietu ministru, raksta portāls Pietiek.
9. maija rītā Mežviets LNT raidījumā 900 sekundes uzstājās ar apgalvojumu, ka „arī šogad esam ieguvuši informāciju, ka atsevišķiem tā dēvētās Uzvaras dienas pasākumiem un to organizatoriem ir novirzīts Krievijas finansējums, kas norāda, ka tā mērķtiecīgi mēģina uzturēt šo svētku vērienīgumu un radīt iespaidu par to popularitāti Latvijā”.
Lai noskaidrotu, kādus tieši pasākumus Drošības policija – kuras budžets pēdējos gados ir vairākkārt palielināts – ir veikusi, lai nepieļautu šādas naudas plūsmas un pretvalstisku provokāciju finansēšanu, Pietiek pārstāvis vērsās Drošības policijā ar oficiālu informācijas pieprasījumu, aicinot sniegt šādas ziņas:
1) par kuriem tieši Uzvaras dienas pasākumiem ir saņemta šāda informācija? Nosauciet katru no tiem.
2) par kuriem tieši Uzvaras dienas pasākumu organizatoriem ir saņemta šāda informācija? Nosauciet katru no tiem.
3) kad tieši un kādus tieši pasākumus Drošības policija ir veikusi, lai nepieļautu šāda Krievijas finansējuma novirzīšanu? Kādi ir bijuši katra no šiem pasākumiem rezultāti?
4) kad tieši un kādus tieši pasākumus Drošības policija ir veikusi, lai nepieļautu šāda Krievijas finansējuma saņemšanu? Kādi ir bijuši katra no šiem pasākumiem rezultāti?
5) kā tieši ir izmantota saņemtā informācija par katru no šiem gadījumiem? Kāda ir bijusi saņemtās informācijas izmantošanas efektivitāte? Kas par to liecina?
6) vai par saņemto informāciju, ka atsevišķiem tā dēvētās Uzvaras dienas pasākumiem un to organizatoriem ir novirzīts Krievijas finansējums, Drošības policija pirms 9. maija bija informējusi iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski?
Taču, kā izrādījās, Drošības policija nespēja atbildēt ne uz vienu no šiem jautājumiem, izvairoties pat no atbildes – vai ziņas par „finansējuma novirzīšanu” ir sniegtas šo struktūru pārraugošajam iekšlietu ministram.
Saskaņā ar Drošības policijas vadības skaidrojumu pieprasot šādas ziņas, „tiek pieprasīta klasificēta informācija par Drošības policijas kā valsts drošības iestādes veiktajām darbībām, procedūrām, kā arī Drošības policijas Valsts drošības iestāžu likumā noteikto uzdevumu izpildes gaitā iegūtu informāciju”.
Drošības policijas oficiālais skaidrojums – Mežvieta paziņojums par „novirzīto finansējumu” esot vienīgā „informācijas daļa, kāda tā var tikt darīta zināma plašākam personu lokam, neradot kaitējumu valsts drošības iestādei”. Turklāt „apstākļi, kas bijuši publiskojamās informācijas apjoma noteikšanai, nav mainījušies, tādējādi nekādu papildus informāciju jau sniegtajai Drošības policija sniegt nevar”.
Pēdējā laikā aizvien biežāk kļūst gadījumi, kad Drošības policija nāk klajā ar dažādiem paziņojumiem, kuri pēcāk izrādās nepamatoti, vai kad publiski skaļi izskanējušus faktus Drošības policija paklusām „norok”.
Pietiek jau ir aprakstījis, kā Drošības policijas priekšnieks Mežviets mēģina izlocīties saistībā ar šīs struktūras it kā veikto pārbaudi saistītā ar „deputātu šaušanas” aicinājumu pagājušā gada rudenī.
Pirms dažiem mēnešiem ievērību interneta vidē izpelnījās kāds Jānis Cīrulis ar „segvārdu” “Kangarooo”, kurš pagājušā gada 28.novembrī sociālajā tīklā Twitter bija ievietojis šādu ierakstu:
„Mož man par šo draud būris, bet es atbalstu šādu ideju īstenot Latvijas Republikas Saeimā. Ja jau viņiem ir vienalga par mūsu ģimenēm, vecvecākiem, vecākiem, bērniem, tad jau mums nebūs žēl arī viņu! Nekas paraudās mēnesi, bet jaunas asinis Saeimā būs simtpunkti!”
Tā kā ierakstam bija pievienots kadrs no filmas, kurā bija redzams vīrietis ar pret cilvēkiem pavērstiem ieročiem, daudzi vērotāji to izprata kā publiski izteiktu aicinājumu apšaut Saeimas deputātus.
Mežvieta vadītā Drošības policija, redzot sabiedrisko rezonansi, publiski paziņoja, ka šo gadījumu „vērtējot”, taču pēc tam nekādus plašākus skaidrojumus nesniedza, un pēc laika izrādījās, ka šī „vērtēšana” ir beigusies ar tradicionālu čiku.
Pēc tam Pietiek pārstāvis vērsās Drošības policijā ar informācijas pieprasījumu, norādot, ka vēlas saņemt no šīs iestādes informāciju saistībā ar mediju sniegto informāciju, ka „Drošības policija nav saskatījusi nozieguma pazīmes kādas personas ierakstā sociālajos tīklos, kurā tika rosināts “apšaut Saeimas deputātus”. Izmeklēšanas gaitā noskaidrots, ka šādu komentāru ievietošanas faktā nav saskatāmas noziedzīgu nodarījumu pazīmes”.
Norādot, ka pieprasītā informācija man nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus, Pietiek pārstāvis Drošības policijai norādīja, ka vēlas saņemt tās it kā veiktās pārbaudes saistībā ar šiem publiskajiem izteikumiem pilnu atzinumu šajā lietā.
Taču Drošības policijas priekšnieks ne tikai šo atzinumu nav publiskojis, bet arī sniedzis izvairīgu atbildi, no kuras var secināt, ka nekāda atzinuma lietā vispār nav bijis.
„Informējam Jūs, ka Drošības policija 2016. gada decembrī – 2017. gada janvārī veica pārbaudi par vairāku personu aktivitātēm sociālajos tīklos, kas saturēja norādes uz iespējamo valsts drošības apdraudējumu.
Pārbaudes laikā netika konstatēts Kriminālprocesa likuma 370. pantā paredzētais pamatojums, kas būtu par pamatu kriminālprocesuālās pārbaudes uzsākšanai, proti, iegūtā informācija nesaturēja ziņas par iespējamu gatavotu noziedzīgu nodarījumu, un netika iegūtas citas norādes uz pazīmēm, kas liecinātu, ka pastāv reāla iespēja, ka tiek gatavots kāds noziedzīgs nodarījums.
Ņemot vērā iepriekš minēto, pārbaudot šo informāciju, netika pieņemts kāds kriminālprocesuāls lēmums,” – tas ir viss, ko savā atbildē norāda Mežviets.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Avots: Pietiek