Bunkus slepkavības krimināllieta nodota tiesai

Prokuratūra trešdien, 26. aprīlī, Rīgas pilsētas tiesai nodevusi maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības krimināllietu. Par slepkavības izdarīšanu sevišķi pastiprinošos apstākļos ir apsūdzētas trīs personas, informē prokuratūrā.

Policija lietu prokuratūrai nodeva pērn novembra beigās pret četrām personām – trīs Latvijas pilsoņiem un vienu Krievijas pilsoni. Lietā apsūdzēti uzņēmēji Aleksandrs Babenko un Mihails Uļmans. Viens no viņiem apsūdzēts par uzkūdīšanu jeb slepkavības pasūtīšanu, otrs – par uzkūdīšanu un atbalstīšanu.

Apsūdzība celta arī pret personu, kura izdarīja šāvienus, kuru rezultātā Bunkus mira – šī persona ir 1974. gadā dzimis Krievijas pilsonis Viktors Krivošejs.

Vīrieti policija aizturējusi Latvijā. Viņš apsūdzēts arī par šaujamieroča un šaujamieroču munīcijas nēsāšanu un pārvadāšanu bez attiecīgas atļaujas, un pirmstiesas kriminālprocesā iegūto ziņu izpaušanu bez izmeklētāja vai prokurora atļaujas.

Savukārt apsūdzība pret slepkavības organizētāju nav celta, jo viņš ir miris vardarbīgā nāvē. TV3 raidījums “Nekā personīga” vēstīja, ka šis cilvēks bija kādreiz ietekmīgā Ivana Haritonova grupējuma lietā notiesātais Genādijs Vaļagins. Vaļaginu 2022. gada martā nošāva Rīgā, Pļavniekos.

Savukārt pret vienu personu kriminālprocess izbeigts, jo tās darbībās netika konstatēta šī nozieguma atbalstīšana. Šī persona ir 1970. gadā dzimušais Arkādijs Judins.

Pirmstiesas kriminālprocesā tika noskaidroti noziedzīgo nodarījum izdarīšanas apstākļi un iesaistītās personas, tostarp viņu savstarpējā lomu sadale nozieguma īstenošanai. Noskaidrots, ka apsūdzēto izdarītā noziedzīgā nodarījuma motīvs bija nepatika pret administratoru, viņam pildot savus profesionālos pienākumus.

Kā uzskata Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors Aldis Lasmanis, pirmstiesas kriminālprocess veikts efektīvi un bez vilcināšanās, lieta iespējami ātri nodota tiesai, lai panāktu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu.

Visiem apsūdzētajiem piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.

Prokurors nav komentējis, vai motīvs bija saistīts ar uzņēmuma SIA “Rego Trade” maksātnespējas lietu, kurā Bunkus bija maksātnespējas administrators.

Atlīdzības apmērs par Bunkus slepkavību bijuši 300 000 eiro.

Bunkus tika nošauts 2018. gada 30. maija rītā, kad viņš ar automašīnu brauca garām Rīgas Meža kapiem. Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika atrasta sadedzināta ar viltotiem valsts numuriem aprīkota automašīna.

Bunkus tuvinieki, lietai nokļūstot tiesā, paziņojumā presei pauž bažas, ka noziegumā apsūdzētās personas izmantos visus tām pieejamos līdzekļus, lai ietekmētu tiesas procesu un izvairītos no atbildības par izdarīto.

“Katra tiesas sēde, kurā tika lemts par Uļmanam un Babenko piemērotā drošības līdzekļa – apcietinājuma – saglabāšanu, apliecināja, ka slepkavības pasūtītāji un atbalstītāji ir gatavi izmantot visus pieejamos līdzekļus, lai izvairītos no atbildības par šo noziegumu,” norādījis nelaiķa brālis Kristaps Bunkus, paužot pārliecību, ka lietai nonākot tiesā, šie centieni kļūs vēl vērienīgāki.

Nodibinājums “Martins Bunkus Justice Foundation” jau iepriekš paziņoja, ka Bunkus slepkavības pasūtītāji un organizatori izmanto tādas metodes kā norādīšana uz viltus “alternatīvajiem” aizdomās turamajiem, šaubu sēšana sabiedrībā par tiesībaizsardzības iestāžu veikto darbu un manipulēšana ar lietas patiesajiem apstākļiem ar viltus ziņu palīdzību.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!