Lai gan masu vakcinācijas centri līdz šim ir strādājuši vien dažas dienas un daļa vispār vēl nav atvērusies, Veselības ministrija prasa valdībai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt 5,5 miljonus eiro šo centru izveides un uzturēšanas izmaksām.
Ar šo summu plānots iztikt līdz 30. augustam. Ik mēnesi centru uzturēšana prasa no valsts 1,1 miljonu eiro.
Visdārgākā īre par nesen kā izveidoto masu vakcinācijas centru ir “ATTA centrā” Krasta ielā (59 tūkstoši eiro mēnesī). Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā īres maksa mēnesī ir paredzēta aptuveni 40 tūkstošu eiro apmērā. Katram no šiem centriem ir plānots arī ik mēnesi segt komunālos maksājumus 8740 eiro apmērā, apsardzes izdevumus teju 14 tūkstošu eiro apmērā, iekārtu nomu (no 12 līdz 22 tūkstošiem eiro), izdevumus dezinfekcijas līdzekļiem no 11 līdz 17 tūkstošiem eiro. Līdz ar to “ATTA centra” iekārtošanai vakcinācijai un tā uzturēšanas izdevumu segšanai no valsts tiek prasīti 105 058 eiro. Savukārt telpu noma un citi uzturēšanas izdevumi Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā tiek lēsti aptuveni 102 325 eiro mēnesī.
Rīgā ir paredzēts izveidot arī 7 vakcinācijas teltis. Vienas šādas telts iekārtošana un uzturēšana (īre, komunālie maksājumi, apsardze, uzkopšana) izmaksās vairāk nekā 41 tūkstoti mēnesī. Vakcinācijas centru izveides un uzturēšanas izmaksas Rīgas centrāltirgū un Kongresu namā ir teju uz pusi zemākas – aptuveni 22 tūkstoši eiro.
Viszemākie izdevumi – aptuveni 15 tūkstoši eiro mēnesī – plānoti centros, kas iekārtoti vai vēl tikai tiks iekārtoti Madonas pilsētas sporta centrā, sporta centrā “Mēmele” Bauskā, Alūksnes kultūras centrā, Salaspils sporta hallē, Kuldīgas vieglatlētikas manēžā, Tukuma 3. pamatskolas sporta zālē, Talsu sporta centrā, Olaines sporta namā, Jaunolaines sporta namā, Saldus sporta namā.
Tiesa, ņemot vērā katra centra vakcinācijas jaudas, vislētāk valstij viens vakcinējamais izmaksās Rīgas 19. vidusskolā, Rīgas Hanzas vidusskolā un Rīgas 15. vidusskolā iekārtotajos vakcinācijas centros. Ja katrā no šiem centriem nedēļā tiks vakcinēti vismaz 5000, tad centra vakcinācijas izmaksas būs 0,78 eiro (protams, nerēķinot vakcīnas cenas un vakcinācijas izmaksas).
Savukārt visaugstākās izmaksas, rēķinot uz vienu vakcinējamo, būs reģiona pilsētās izvietotajos centros, kuros plānots vakcinēt 1000 cilvēkus nedēļā .
Veselības ministrija uzsver, ka izvēlētie risinājumi ir ekonomiski pamatoti un atbilstoši masveida vakcinācijas centru plānošanas vadlīniju prasībām.
Līdz ar to, kopējais indikatīvais finansējums veido 5 587 529 eiro. Vienlaikus VM atzīmē, ka aprēķins ir indikatīvs, jo notiek intensīvs darbs ar pašvaldībām par vakcinācijas centra izveidošanu un uzturēšanu. Daļa no izmaksām ir mainīgas (piemēram, komunālie maksājumi, uzkopšana, dezinfekcija), un to apmērs būs atkarīgs no Latvijā pieejamo vakcīnu daudzuma un attiecīgi vakcinācijas centru darba intensitātes.
VM rosina Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Veselības ministrijai (Nacionālajam veselības dienestam) finansējumu, kas nepārsniedz 1 036 913 eiro, lai nodrošinātu nacionāla mēroga vakcinācijas kompleksu darbību, un finansējumu, kas nepārsniedz 4 550 616 eiro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, lai segtu izdevumus, kas pašvaldībām radušies 2021. gadā, nodrošinot nacionāla mēroga vakcinācijas kompleksu darbību.
Šis jautājums ir iekļauts otrdienas valdības sēdē. Iepriekš, kad vakcinācijas centru izveide un uzturēšana tika apspriesta valdībā, premjers Krišjānis Kariņš bija nesaprašanā, kāpēc ir jāpiešķir tik liela summa, ja jau daļa Covid-19 naudas ir novirzīta pašvaldībām.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: nra.lv
2021. gads ir iesācies smagnēji. Daudziem šis gads ir smagu izvēļu laiks. Lai arī kovid-19 (covid-19) krīze iet uz beigām, tomēr koronavīruss nekur nav zudis. SARS-CoV-2 vīruss joprojām apdraud mūsu sabiedrības drošību. Tikai no mums pašiem ir atkarīgs kā mūsu valsts un tauta pārvarēs kovid-19 (covid-19) krīzi. Tikai no mūsu pašu rīcības šajā krīzes situācijā ir atkarīga mūsu tautas un valsts labklājība. Tagad uz mūsu pleciem gulstas smaga atbildības nasta par mūsu tautas un valsts nākotni. Pašlaik katra apzinīga pilsoņa pienākums ir vakcinēties pret kovid-19 (covid-19) vīrusu, lai mūsu sabiedrība varētu sasniegt pūļa imunitāti. Laicīga vakcinācija pret SARS-CoV-2 vīrusu glābs… lasīt vēl »
Šī nauda jāskatās kopsakarā ar vīrusa statistiku. Katrs sapotētais ir izdzīvojis un smagi nesaslimis sapotētais! indikatīvi gadu. Smagi skartajās pasaules valstīs, salīdzinot pret iepriekšējo gadu, ir paaugstinājies nomirušo skaits, līdz pat 20 un vairāk %, piemēram, Krievija, Spānija, Itālija. Krievijā 400 000! To, kas notiek. kad veselības aprūpes sistēma netiek galā redzam Brazīlijā un Indijā. Smagi. Bet mums glupi politiķi runā par epidemioloģisko pasākumu atvieglošanu, kamēr Vācijā ar divreiz labākiem rezultātiem un daudz labāku veselības aprūpes infrastruktūru, par stingru karantīnas pasākumu atkārtotu ieviešanu. Šie pāris miljoni eiro potēšanas centriem ir tiešām salīdzinoši labi iztērēti, imho. Kaut nu tiksi potes būtu… lasīt vēl »
Latvijas simtgades svinības Kultūras ministrijas stilā turpinās. Domāju, to Pavļutu ar visu savu vakcinācijas biroju vajadzētu patriekt ratā. Ģimenes ārsti piesaistot vienu papildus māsu ir gatavi veikt to Latvijiņas masssssu vakcināciju, tie būtu kādi 200 000- 300 000 vakcinēties gribētāju. Kariņ, apturi vienreiz to murgu. Lai tie naudas tērētāji, iet strādāt Tautsaimniecībā un mēģina nopelnīt kādu miljonu Latvijas budžetam.
Kādi pārsteigumi? Kam? Palūdziet tāmi- tur redzamas posīcijas- cik kam nonāk, tā teikt saīsinātā sarunu procedūrā. Kurš apšauba atbalsta nepieciešamību? Pieetiek arī pašreklāmas atbalstam un citām saimnieciskajām lietām.