Valsts pārvaldei līdz gada beigām būs jādzīvo taupības režīmā

Valsts kancelejai, ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm līdz 2026. gada beigām būs jāierobežo jaunu līgumu slēgšana un jāizvērtē iespējas atlikt tēriņus, bez kuriem iespējams nodrošināt iestāžu pamatfunkcijas. Ministru kabinets šādu lēmumu pieņēmis 13. oktobrī, atbalstot Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumus. Taupības pasākumi skars preču un pakalpojumu iegādi, konsultācijas, pētījumus un citus ārpakalpojumus, taču algas un pārējos atlīdzības izdevumus tie neietekmēs.

FM skaidro, ka ierobežojumu mērķis ir mazināt jaunas finanšu saistības un izdevumu pieaugumu gada nogalē, vienlaikus palielinot ministriju vadības atbildību par budžeta izpildi.

Jāpārskata semināri, konsultācijas un aprīkojuma iegāde

Iestādēm būs jāizvērtē, kurus izdevumus var atlikt, neapdraudot to pamatfunkciju izpildi. Starp šādiem tēriņiem minēta semināru un konferenču rīkošana, reprezentācijas pasākumi, profesionālie ārpakalpojumi, konsultāciju un pētījumu pasūtījumi, kā arī biroju tehnikas un aprīkojuma atjaunošana. Protokollēmuma tekstā reprezentācijas izdevumu ierobežojumiem paredzēts izņēmums valsts svētku pasākumiem.

Jaunus līgumus paredzēts pieļaut gadījumos, kad tie vajadzīgi valsts funkciju nepārtrauktībai, normatīvo aktu prasību izpildei vai līdz 2026. gada 1. oktobrim izsludināto iepirkumu pabeigšanai.

Līgumiem no 50 000 eiro vajadzēs saskaņojumu

Līdz 31. decembrim jaunus līgumus, kuru paredzamā cena sasniedz vai pārsniedz 50 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, drīkstēs slēgt tikai ar Ministru prezidenta, nozares ministra vai viņu pilnvarotas amatpersonas saskaņojumu.

Pirms saistību uzņemšanās būs jāizvērtē to lietderība un ietekme uz budžetu gan šajā, gan turpmākajos gados. Par izvērtējuma nodrošināšanu atbildība paredzēta nozares ministram, Valsts kancelejas direktoram un valsts pārvaldes iestādes vadītājam.

Algas un kritiskos pakalpojumus ierobežojumi neskars

Kā vēsta LSM, valdības atbalstītie ierobežojumi neattieksies uz obligātajiem maksājumiem un izdevumiem, kas nepieciešami sociālo pakalpojumu, valsts drošības, veselības aprūpes un citu kritisko funkciju nepārtrauktai nodrošināšanai. Tie neskars arī algas un atlīdzības izdevumus.

Tādējādi taupības pasākumu īstenošanā iestādēm būs jāvērtē konkrēto tēriņu nepieciešamība, saglabājot pakalpojumus, kuru pārtraukšana apdraudētu būtisku valsts uzdevumu izpildi.

Decembrī prognozē par 38% lielākus izdevumus nekā vidēji mēnesī

Lēmuma pamatā ir arī ierastais budžeta izdevumu kāpums gada nogalē. Atbilstoši Valsts kases prognozēm šā gada decembrī izdevumi varētu sasniegt aptuveni 1,6 miljardus eiro – par aptuveni 438 miljoniem eiro jeb 38% pārsniedzot viena mēneša vidējo apjomu.

FM vienlaikus uzsver, ka lielāki maksājumi gada beigās paši par sevi nepierāda nesaimniecisku naudas izlietošanu. Iepirkumus nereti iespējams sākt tikai pēc finansējuma apstiprināšanas, bet procedūru ilguma dēļ piegādes un norēķini notiek vēlāk. Arī par visa gada laikā izpildītiem līgumiem dažkārt samaksā gada nogalē. lsm.lv

Taupīt aicina arī pašvaldības un kapitālsabiedrības

Līdzīgus principus valdība aicina piemērot arī neatkarīgajām institūcijām, kapitālsabiedrībām, augstskolām, pašvaldībām un citām atvasinātām publiskām personām. Šīm institūcijām tas formulēts kā aicinājums.

Savukārt Valsts kontroli paredzēts aicināt 2026. gada pārskata revīzijā izvērtēt noteikto izdevumu ierobežojumu ievērošanu.

Konkrēts ietaupījums vēl nav nosaukts

FM paziņojumā par valdības lēmumu konkrēts sagaidāmā ietaupījuma apmērs nav norādīts. LTV raidījuma “Kas notiek Latvijā?” 14. oktobrī atainotajā izvērtējumā arī norādīts, ka līdzšinējās iniciatīvas par ceturtā ceturkšņa izdevumu ierobežošanu vēl nedod pamatu paredzēt būtiskus, lielās summās izmērāmus rezultātus.

Vienlaikus FM līdz 10. novembrim plāno aktualizēt fiskālās prognozes. Kopā ar nozaru ministrijām iecerēts pārskatīt lēmumus, kuriem nav finansējuma avota, meklējot naudu esošajā budžetā vai paredzot pakāpeniskāku ieviešanu. Ministrija atgādina: jauniem pastāvīgiem izdevumiem jābūt nodrošinātam arī pastāvīgam finansējumam.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!