Pāriet uz saturu

Interneta žurnāls

Politika

Šuplinska: Latvijā augstskolu ir par daudz

Augstskolu skaits Latvijā nav optimāls, ko apliecina, piemēram, fakts, ka to infrastruktūra ļauj uzņemt ap 160 000 studentu, bet reāli mācās tikai 80 000, Latvijas Radio sacīja izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Ministre varot piekrist vērtējumam, ka augstskolu Latvijā ir par daudz, tāpēc tiek vērtētā situācija nozarē, apsvērtas izmaiņas darbības regulējumā, augstskolu tipoloģijā u.tml.

Politiķe pastāstīja, ka augstskolām iecerēts piemērot zinātnisko sasniegumu vērtēšanas kritērijus, kas nozīmētu – ja augstskolai nebūs zinātnisku sasniegumu, tam varēs sekot valsts apmaksāto budžeta vietu samazināšana. Šādi augstskolām tikšot ļauts parādīt spēju iet uz izaugsmi un starptautisku izcilību.

Šuplinska vērtēja, ka izmaiņas nepieciešamas arī tādēļ, ka Latvijā ir ļoti zems zinātnieku skaits, kas liecinot, ka valsts nav ieguldījusi pietiekamus līdzekļus pētniecības attīstībā.

Šādu augstskolu vērtēšanas procesu ministre vēlētos pabeigt aptuveni divu gadu laikā.

Tēmas

Dalies ar rakstu

Vēl par tēmu

Skatīt vairāk

Lasītākie raksti

Skatīt vairāk

Komentāri (16)

16 komentāri
Kārtot
Jaunākie
Vecākie Visvairāk balsu
Beidzot
6 g. atpakaļ

Visa kā ir par daudz, bagāti taču dzīvojam. Proletariatāta pusvadone te vienmer gatava darboties un likvidācijas komisijas top. Kam vajag kaut kādas tur augstskolas ,kas spīdzina jauniešus un liek tir kaut ko studēt, pētīt, ja tauta un vēlētāji prasa tikai diplomus? Kad tad beidzot būs kārtība? Ir taču gaišie lauku augstskolu piemēri un tur viss notiek. Kas to nav sapratuši- iecels likvidatorus un atrisinās v beidzot to jautājumu.

ruksis
6 g. atpakaļ

Tieši tā, Šuplinskas kundze. Bet vai topošām augstskolām nav jāpieprasa un jāsaņem akreditācija no Izglītības ministrijas? Un vai netiek uzstādīti zināmi kritēriji? Jdeb vai ir bandaks?

Kate
6 g. atpakaļ

Augtskolās par valsts naudu būtu jāizglīto tos speciālistus kuri ir vajadzīgi valstij ,nav nepieciešami neskaitāmie vides pētnieki,vadību speciālisti,kultūras zinātnieki u.t.t Kas grib lai mācās,bet tad par savu naudu . Un tie kas knapi tiek no skolas arā uz 4,5,6 strādāt iet negrib un iet bikses deldēt augstskolās.

Rika
6 g. atpakaļ
Atbilde uz  Kate

Varbūt kate ir kaut kur dzirdējusi, ka valstī ir bezdarbs? Un tas normāli ir 6-8% robežās. Varbūt niojauš, ka valstij kā tāfdai jau vajag tikai armiju, muitu, nodokļu ieksāetājus, policistus un tiesnešus un vēl kādas 3-4 jomas. Pārējais jau cilvēkiem bvajadzīgs un te tās valjadzības mainās parasti. Valsts jau nepiedāvā budžeta studentiem darba vietas (un uz cik gadiem? ) te tā padomljaku recidīuvs iemaldījies lapā Pavisam cita lieta ir simtiem bezjēdzīgu p[olitologu, komunikatoru, filologu, ekonomistu un dabas mīļotāju… Gandrīz puse budzēta vietu ik gadus ir bezcerībā izmedsta nauda brīvā laika pavadīšanas nodarbībās… Bettad ministre var izvēsties tiesikumā un šantaz”et augstkolas… Lasīt vairāk

Dm2
6 g. atpakaļ
Atbilde uz  Rika

Normāls bezdarbs ES ir zem 5 %. Pilsētās 3-4 %. Tas tā – lai saprastu kāpēc ar Eiropas naudiņu īpaši jāatbalsta pilsētas, kas ir tālāk par 100 no Rīgas, un ilgtspējīgu darba vietu veidošanās tajās, lai vismaz bezdarba cipari būtu ar vienu ciparu rakstāmi.

Baidos ka
6 g. atpakaļ

mūsdienīgas zinātniskas laboratorijas izveidošanai normāli OECD valstī vajag vismaz pāris miljonus un trīs pētniekus ar doktora grādu. Jautājums, cik laboratorijas var pastāvēt mūsu augstskolās, kas formāli veic pētniecību, proti tajos ir zinātniskie institūti. Augstskolu apgrozījums ir publiski pieejama infa. No tās mazākā daļa aiziet pētniecības aktivitātēm. Dibinātāji augstskolas pietiekami nefinansē. Es domāju, ka rezultāti – zinātnisko publikāciju skaits gadā uz vēlētu pētnieku un augstskolas ienākumi no komercializētā intelektuālā īpašuma arī sniedz atbildi. Mums ir vieta labi ja trim valsts augstskolām, kurās finansē pētniecību, pie tam visas augstskolu pētniecības grupas Rīgā un 100 km attālumā no Rīgas ir jākonsolidē pēc to… Lasīt vairāk

Eva
6 g. atpakaļ
Atbilde uz  Baidos ka

Viena tāda ēka ir Liepājas universitāte , kur studentiem notiek 1- 2 lekcijas nedēļā !

Baidos ka
6 g. atpakaļ
Atbilde uz  Eva

ģeogrāfiski Kurzemē vajag vienu augstskolu.

Eva
6 g. atpakaļ
Atbilde uz  Baidos ka

Un tā ir Ventspils augstskola !

Evai
6 g. atpakaļ
Atbilde uz  Eva

Venstpilī ir divreiz mazāk iedzīvotāju kā Liepājā. Starp citu – jautājums. VeA dibinātājs ir kas, pašvaldība vai valsts? Vai Jūsuprāt, Eva, dibinātāja finansiālais atbalsts ir pietiekams normāla pētniecības procesa nodrošināšanā VeA?

Apriķi
6 g. atpakaļ
Atbilde uz  Baidos ka

Drīkst zināt- kādām vajadzībām? Lai būtu? Un ko tad tik īpašu varēs tur iemācīties, kas nav pieejams 1,5 stundas attālumā? Pašvaldību darboņu atvasēm ērtās diplomu saņemšanas vietas? Pašiedvesmas skootāju viengadīgām neklātienes mocībām diplomu un grādu saņēmšanai?

dr.
6 g. atpakaļ
Atbilde uz  Apriķi

Augstskolu institūtu un institūtu pētniecības prioritātes ir jānosaka dibinātājam. Ja viņi nezin, nespēj to noformulēt, kur nu vēl nofinansēt, manuprāt šādus institūtus un augstskolas ir labāk slēgt pēc iespējas drīz. Zinātniskā darba rezultāti uz vēlētu pētnieku un ienākumi no intelektuālā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas ir zem jebkuras kritikas lielākajā daļā pētniecības struktūrvienību. Sorry.

Dr.
6 g. atpakaļ
Atbilde uz  Baidos ka

Zinātnes finansējums šobrīs ir 0,51 % no IKP. Zinātniskās darbības likumā noteikto – paaugstināt vismaz par 0,15 procentpunktiem, līdz sasniedz 1 nepilda jau vairāk par desmit gadiem. Līdz ar to būtu tikai loģiski slēgt vai apvienot vismaz pusi pētniecības iestāžu un augstskolu. Esošais finansējums ir nepietiekams, un būtu tikai loģiski jaunus studentus neuzņemt līdz pētniecības iestāžu dibinātāji neatrisina finansējuma jautājumu.

Lieki teikt, ka mazfinansētās pētniecības iestādes nedrīkstētu piešķirt doktora un maģistra grādus.

Ome
6 g. atpakaļ

Bet ja nu augstskolām ar vienu šuplinsku ir par daudz? Te visiem ir lietderīgi padomāt

Meta
6 g. atpakaļ

Nu ko padarīsi ar tādu ministri- pēkšņas atklāsmes, bērnišķīgas aizraušanās un nedalīts entuziasms. Īstā vieta būtu kādā lauku klubā pulciņu darba organizēšanai Par pārējo gan nav ne nazākās saprašanas un tikaimētājas ar apgalvojumiem

Kristaps Ziemelis
6 g. atpakaļ

Samazināt augstskolu skaitu ir saprātīga lieta, tomēr augstskolas, pašsaglabāšanās instinta dzītas, varētu iepludibāt ārvalstu studentus, tādejādi graujot bikulturālo sabiedrību… Multikulturālisms nedarbosies, bet gan paatrinās sabrukumu.

Dalīties ar rakstu