Tas, ka Šlesers atgriezīsies politikā, ir pilnīgi skaidrs. Domāju, viņš atgriezīsies vēl daudzas reizes. 43 gadi politiķim vispār nav vēl nekāds vecums un uz Latvijas pelēcīgās ainavas fona tādam alfa tēviņam kā Šlesers vienmēr būs iespēja.
Un tomēr tieši šobrīd es neredzu nevienu elegantu variantu.
Līdz vēlēšanām ir mazliet vairāk nekā gads. Nevienā no esošajām uz Saeimu pretendējošajām partijām Šleseram vietas nebūs. Tur savu alfa tēviņu un mātīšu pietiek. Arī Repšes komandā Šleseram vieta nez vai atradīsies, tas nozīmē, ka jātaisa kaut kas savs.
Kaut ko, kas pretendē uz vietu Saeimā, Šlesers var izveidot tikai vienā gadījumā. Patiesībā tas nekā nav atkarīgs no viņa. Tas atkarīgs tikai un vienīgi no viena cilvēka. Šo cilvēku sauc Ingūna Sudraba. Ja Šleseram patiešām ir vienošanās ar Ingūnu Sudrabu, kā viņš pats to ir licis pilsētā noprast nevienam vien, tad jā, projekts ir iespējams. Sudrabas potenciāls ir milzīgs. Tik liels, ka to novērtēt par zemu ir grūti. Ja viņai blakus būtu tāds politiķis un menedžeris kā Šlesers, kas paņemtu savā pārziņā visas organizatoriskās un saimnieciskās lietas, tad tiešām mēs varam iegūt jaunu, skaistu buldozeru ar raķetēm.
Diemžēl dažādu iemeslu dēļ es neticu, ka tas tā būs. Savā ziņā pat žēl. Lai nu kā, tas ir atkarīgs no Sudrabas. Cilvēka, kuram bez šī ir vēl vismaz divi ļoti reāli un nopietni piedāvājumi. Sudraba būs tā, kura izlems – atgriezties Šleseram politikā vai nē. Vismaz šoreiz.
Protams, teorētiski kāds var iedomāties, ka ir iespējams kaut ko veidot uz Andra Šķēles pēdējās politiskās iniciatīvas „Populares Latvija” bāzes, kopā ar Edgaru Zalānu un pārīti Šķēles bijušo padomnieku, taču šāds scenārijs šo atgriešanos ar garantiju padarīs par lielu izgāšanos.
Autors: Jurģis Liepnieks
Lasītāju viedokļi