Veselības ministres amata kandidāte Ilze Viņķele (AP) ir pārliecināta, ka apdrošināšanas iemaksas nebūs tās, kas veidos veselības budžeta “lauvas tiesu”, tomēr viņai pašlaik nav arī ļoti skaidra redzējuma, kādu modeli likt veselības apdrošināšanas vietā.
Viņķele telekanālā LNT sacīja, ka par veselības aprūpes finansēšanu valdībai būs jāpieņem politiskas izšķiršanās, un izvēles varianti esot vairāki, piemēram, veselības aprūpes finansējumu vairot caur darbaspēka nodokļa palielināšanu, ko viņa pati neuzskatot par īsto ceļu. Viņķele pati vairāk atbalstītu variantu, ka visi jebkādus nodokļus maksājošie saņem veselības aprūpes pakalpojumus un papildus nauda tiek gūta caur vispārējiem nodokļu ieņēmumiem, ēnu ekonomikas apkarošanu u.tml.
No šī gada Latvijā bija jāsāk darboties veselības aprūpes finansēšanas modelim, kas balstās uz valsts veselības apdrošināšanu un paredz divus atšķirīgu līmeņu pakalpojumu grozus pacientiem, kas veic šos apdrošināšanas maksājumus, un tiem, kas tos neveic.
Tomēr sistēma IT problēmu dēļ darbu nav sākusi un visi iedzīvotāji joprojām saņem vienādus pakalpojumus. Līdz tam visi līdzekļi veselības aprūpei tika gūti no vispārējiem nodokļu maksājumiem, un aizejošā valdība izlēma šo sistēmu reformēt, jo tieši caur apdrošināšanas sistēmu saskatīja iespējas palielināt nozarei trūkstošo finansējumu.
Viņķele izmaiņu veikšanu veselības aprūpes finansēšanas sistēmā minēja kā pirmo darbu, ja viņa kļūs par veselības ministri. Viņasprāt, valdībai būtu nekavējoties jāvienojas par veselības finansēšanas sistēmas pilnveidošanu, “nediskriminējot cilvēkus pēc nodokļu maksāšanas statusa”.
Politiķe pieļāva, ka Saeimas atbildīgā komisija jau šodien varētu atbalstīt likuma izmaiņas, lai veselības apdrošināšanas sistēmas spēkā stāšanās laiku atliktu uz 1.jūniju vai 1.jūliju, un šajā laikā vienotos par sistēmas pārskatīšanu, atbildot uz jautājumu, ko mēs ar šo apdrošināšanu gribam panākt – sodīt cilvēkus, kas nemaksā konkrēto nodokli, vai uzlabot sistēmu. Viņasprāt, veselības apdrošināšanas sniegtie ieguvumi pret kopējo budžetu esot niecīgi, attiecīgi sistēma būtu maināma.
Potenciālā ministre uzsvēra, ka arī apdrošinātie Latvijā realitātē nesaņemot visus pakalpojumus, tāpēc godīgāk būtu noteikt kritiski svarīgos pakalpojumus, kas varētu būt nedaudz šaurāki, bet kurus visi tiešām saņemtu pilnīgi noteikti trīs mēnešu laikā.
Tāpat Viņķele sola, ka viņas vadībā notikšot akcentu maiņa, lai Veselības ministrija (VM) kļūtu par “pacientu ministriju”, nevis medicīnas nozares lobiju. Viņas darbs būšot vērsts uz to, lai veselie paliek veseli, bet slimie pēc iespējas ātrāk top veseli, kas, protams, neesot paveicams bez kvalitatīva medicīniskā personāla palīdzības. Viņa par savu priekšrocību uzskata to, ka neesot saistīta ar nevienu lielu veselības nozares lobiju grupu un noteikti būšot “pacientu lobijs”.
Runājot par mediķu algām, Viņķele teica paldies aizejošajai valdībai, kas ir nostiprinājusi algu pieaugumu budžetā un neesot gaidāms, ka jaunā valdība varētu no tā atteikties. Viņa ir pārliecināta, ka esot jāuzlabo slimnīcu pārvaldība, to vadību nododot profesionāliem biznesa menedžeriem. Taujāta, vai viņas teiktais nozīmē, ka slimnīcu vadītāji var gatavoties nomaiņai, Viņķele uzsvēra, ka sākumā tikšot izvērtēts esošo slimnīcu valžu darbs, vienojoties par izmērāmiem kvalitātes kritērijiem.
Savukārt vērtējot potenciālo Krišjāņa Kariņa (JV) valdības sastāvu kopumā, Viņķele atzina, ka atsevišķiem ministru kandidātiem trūkst pieredzes ne vien valsts pārvaldē, bet arī vadības amatos, tāpēc viņa apbrīnojot šo kolēģu drosmi, vien cerot, ka drosme nebūs viņu vienīgā kvalitāte.