Saeima Krieviju atzīst par terorismu atbalstošu valsti; balsojumā nepiedalās Gobzems, Stepaņenko, Švecova un “Saskaņa”

Saeima šodien oficiālā paziņojumā atzina Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu, bet pašu Krieviju – par terorismu atbalstošu valsti.

Partijas “Saskaņa” deputāti balsojumā nepiedalījās, tāpat arī nesen par partijas “Suverēnā vara” biedrenēm kļuvušās parlamentārietes Jūlija Stepaņenko un Ļubova Švecova.

Savukārt par “Katram un Katrai” priekšsēža Alda Gobzema nepiedalīšanos balsošanā pagaidām ziņu nav – Saeimas sēžu zālē viņa nebija. Iespējams, ka deputāts tajā brīdī bija stipri aizņemts, filmējot kādu netīru galvaspilsētas kaktu vai sniedzot palīdzīgu roku kādam sagurušam, zaļā pūķa nogurdinātam potenciālajam par “Katram un Katrai” balsotājam, kā pēdējā laikā varam vērot partijas līdera sociālajos tīklos.

Paziņojumu “Par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai” iepriekš pieņēma arī parlamenta Ārlietu komisija.

Dokumentā aicināts arī citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu, ka Krievija ir terorismu atbalstoša valsts.

Saeima paziņojumā norāda, ka Krievija mērķtiecīgi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantojot ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. Politiķi atzīmē, ka Krievija šo vardarbību īsteno politisku mērķu sasniegšanai.

Deputāti kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, kā arī aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju, lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt tās militāro agresiju Ukrainā.

Politiķi mudina palielināt militāro, finansiālo, humāno un diplomātisko atbalstu Ukrainai un atbalstīt iniciatīvas, kas nosoda Krievijas militārās darbības Ukrainā un aicina saukt vainīgos pie atbildības, izolē Krieviju no starptautiskajām un reģionālajām organizācijām, kā arī pieņemt līdzvērtīgus lēmumus un noteikt līdzvērtīgas sankcijas pret Baltkrieviju kā Krievijas militārās agresijas atbalstītāju.

Saeima pieņemtajā paziņojumā aicina Eiropas Savienības dalībvalstis nekavējoties apturēt tūrisma un ierobežot ieceļošanas vīzu izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.

Deputāti piemin visus Krievijas agresijas upurus Ukrainā – tūkstošiem civiliedzīvotāju un Ukrainas aizstāvju -, kā arī pauž solidaritāti ar Ukrainu un ukraiņu tautu.

Parlamentārieši atzīmē, ka kopš Krievijas neprovocētā militārā uzbrukuma Ukrainai 24.februārī, 12 miljoni ukraiņu ir bijuši spiesti pamest savas mājas un vairāk nekā pieciem miljoniem nācies pamest savu valsti.

Paziņojumā norādīts, ka Krievija kopš 2014.gada ir militāri, finansiāli un politiski atbalstījusi vardarbīgu separātismu un vardarbību pret civiliedzīvotājiem Doņeckas un Luhanskas reģionos Ukrainā, kā arī okupētajā Krimas pussalā.

Parlaments Krieviju atzinis par terorismu atbalstošu valsti arī Krievijas ilggadējā atbalsta un finansējuma nodrošināšanas teroristiskiem režīmiem un organizācijām dēļ – Krievija ir lielākais ieroču piegādātājs Asada režīmam Sīrijā, ir īstenojusi teroraktus suverēnās valstīs, tostarp Skripaļu ģimenes indēšanu Apvienotās Karalistes teritorijā un Malaizijas lidsabiedrības “Malaysia Airlines” reisa MH-17 lidmašīnas notriekšanu, kurā dzīvību zaudēja 298 cilvēki.

Deputāti atgādina par Krievijas spēku konsekvento vēršanos pret civiliedzīvotājiem Ukrainā, tostarp ar apzinātu uzbrukumu Mariupoles teātrim, kurā gāja bojā aptuveni 600 cilvēku, raķešu triecienus dzīvojamajam rajonam netālu no Odesas, kurā gāja bojā vismaz 21 cilvēks, un uzbrukumu tirdzniecības centram Kremenčukā, nogalinot 19 civiliedzīvotājus.

Parlamentārieši atsaucas uz virkni cilvēktiesību aizsardzības grupu un starptautisko novērošanas misiju ziņojumos atklāto par Krievijas bruņoto spēku pastrādātajām zvērībām pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, tostarp spīdzināšanu, izvarošanu, slepkavībām un civiliedzīvotāju masveida aizturēšanām tā dēvētajos filtrācijas centros, kā arī masveida deportācijām.

Paziņojums pieņemts, arī reaģējot uz Krievijas spēku īstenoto uzbrukumu Oleņivkas cietumam, kurā bojā gājuši vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņi.

Deputāti reaģējuši arī uz Krievijas veikto raķešu uzbrukumu Odesas ostai 23.jūlijā, kas noticis mazāk nekā 24 stundas pēc Ukrainas un Krievijas ar Turcijas un ANO starpniecību parakstītās vienošanās par Ukrainā bloķētās labības eksporta atsākšanu pāri Melnajai jūrai.

“Ar šo uzbrukumu Krievija demonstrē savu nicinājumu pret savām saistībām, starptautisko kārtību un tās institūcijām, kā arī apzināti padziļina globālo pārtikas krīzi, kas izraisīs badu un ciešanas visā pasaulē,” teikts Saeimas pieņemtajā dokumentā.

Deputāti uzsver Krievijas izvēlētās taktikas amorālo un prettiesisko dabu, pielietojot plaši izmantot īpaši nežēlīgus, neprecīzus ieročus, kas sakropļo un nodara īpašas ciešanas.

“Krievija, izmantojot šāda veida munīciju, pārkāpj starptautiskās normas. Krievijas spēki Ukrainā izmanto starptautiski aizliegto kasešu munīciju, lai sētu bailes un bez izšķirības nogalinātu civiliedzīvotājus,” akcentē Saeimas politiķi, kuri atgādina, ka Latvija Krievijas rīcību Ukrainā atzīst par mērķtiecīgu genocīdu pret ukraiņu tautu.

Pirms lemšanas par paziņojuma atbalstīšanu vairāki deputāti nosodīja partijas “Saskaņa” iepriekš pausto apņemšanos šajā jautājumā nebalsot. Krista Baumane (AP) sacīja: “”Saskaņas” politiķi pirms un pēc katrām vēlēšanām žēlojas par sarkanajām līnijām, kuras liedz viņiem pretendēt uz vietu valdībā. Bet šeit beidzot jūs paši skaidri parādāt, ka tielējaties un baidāties nosaukt lietas īstajos vārdos. Varbūt, lai nesadusmotu bijušo sadarbības partneri – [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina partiju “Vienotā Krievija”.”

Igors Pimenovs (S) skaidroja, ka “Saskaņas” ieskatā nav racionāli atzīt Krieviju par terorismu atbalstošu valsti, kā arī aicināt Eiropas Savienības dalībvalstis nekavējoties apturēt vīzu izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. “Noteikt Krievijai terorismu atbalstošās valsts apzīmējumu tagad nozīmētu paplašināt konflikta zonu, tādā veidā kāpinot spriedzi, kas būtībā ir iebrucēju interesēs,” pauda politiķis.

Kādreizējais “Saskaņas” deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, kurš šobrīd darbojas partijā “Attīstībai/Par!”, nolasīja vārda “terorisms” definīciju un vaicāja “Saskaņas” deputātiem, kura daļa no tās attiecībā uz Krieviju viņiem nešķiet racionāla. Runas nobeigumā politiķis pauda: “Es domāju, ka, kolēģi, jums vajag kaut kā tomēr izšķirties – vai jūs esat par Latviju, vai jūs esat par Krieviju.”

Tāpat Dombrovskis norādīja, ka nepiedalīties balsojumā – tā nav pozīcija. “Ja jūs sakāt frakcijas vārdā, ka šis paziņojums, šī rezolūcija nav racionāla, nu tad arī balsojiet attiecīgi! Ja jūs sakāt, tas nav racionāli, jums jābalso “pret”.”

Turklāt viņš aicināja Pimenovu pateikt Ukrainas iedzīvotājiem, kā arī tiem, kas ir zaudējuši tuviniekus Ukrainā, ka Krievija nenodarbojas ar terorismu. “Tā kā šeit, zālē, sēž Ukrainas vēstnieks, man ir lūgums vēstnieka kungam. Vēstnieka kungs, vai jūs varētu, lūdzu, Pimenova kungam un, ja vajag, arī viņa kolēģiem organizēt tādu iespēju, nodrošināt, lai viņš varētu, skatoties acīs šiem cilvēkiem, to arī pateikt, ko jūs pateicāt no tribīnes? Pasakiet to acīs, Pimenova kungs!” aicināja Dombrovskis.

Kā ziņots, ASV Senāts vienbalsīgi pieņēmis rezolūciju, aicinot Valsts departamentu atzīt Krieviju par valsti terorisma sponsoru saistībā ar tās darbībām Čečenijā, Gruzijā, Sīrijā un Ukrainā, kas novedušas pie “neskaitāmu vīriešu, sieviešu un bērnu nāves”.

Līdzīgs priekšlikums iesniegts Pārstāvju palātā, kur, kā sagaidāms, spīkere Nensija Pelosi paudīs stingru atbalstu tā pieņemšanai.

Līdz ar rezolūcijas pieņemšanu Senātā tiek pastiprināts spiediens uz prezidenta Džo Baidena administrāciju atzīt Krieviju par terorisma sponsoru līdzās tādām valstīm kā Kuba, Ziemeļkoreja, Irāna un Sīrija.

“Krievijas bruņotie spēki pastrādājuši daudzus patvarīgus nevainīgu iedzīvotāju nāvessodus un centušies daudzviet Ukrainā slēpt savas zvērības masu kapos,” teikts Senāta rezolūcijā.