Saeima atbalsta deputāta Ādamsona izdošanu kriminālvajāšanai

Saeima atbalstījusi lēmumprojektu par deputāta Jāņa Ādamsona izdošanu kriminālvajāšanai.

Ādamsonu jūnijā Valsts drošības dienests (VDD) aizturēja aizdomās par spiegošanu Krievijas labā.

Par deputāta izdošanu kriminālvajāšanai balsoja 60 parlamentārieši, bet pret bija 18 deputāti.

Ģenerālprokuratūra 1. decembrī vērsās pie Saeimas, lūdzot piekrišanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Ādamsonu.

Deputāts izdots kriminālvajāšanai pēc apsūdzībām par Krimināllikuma 85. panta 1. daļā, 180. panta 1. daļā un 233. panta 2. daļā minētājiem nodarījumiem.

85. panta 1. daļā paredzēts sods par spiegošanu – par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot vai to nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību.

Par šo nodarījumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

Savukārt krimināllikuma 180. panta 1. daļa paredz sodu par zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos nelielā apmērā un par to paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs vai naudas sods.

Krimināllikuma 233. panta 2. daļa paredz sodu par šaujamieroča, šaujamieroča būtisko sastāvdaļu, šaujamieroča munīcijas, lielas enerģijas pneimatiskā ieroča, sprāgstvielas vai spridzināšanas ietaises izgatavošanu, remontēšanu, iegādāšanos, glabāšanu, nēsāšanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu vai realizēšanu bez attiecīgas atļaujas.

Par šādu nodarījumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, noteikts Krimināllikumā.

Prokurors Juris Ločmelis aģentūrai LETA apstiprināja, ka viņa lietvedībā atrodas kriminālprocess, kuru viņš saņēmis no VDD ar ierosinājumu sākt kriminālvajāšanu pret Ādamsonu un vēl vienu personu.

Saeimas Kārtības rullī noteikts, ka par piekrišanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanai, kratīšanas izdarīšanai pie viņa vai citādai personas brīvības ierobežošanai Saeima lemj pēc Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ziņojuma. Līdz šim vairumā gadījumu Saeima ir piekritusi aizdomās turētu deputātu kriminālvajāšanas sākšanai, taču ir bijuši arī pretēji balsojumi.

Kā zināms, Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu nolēma apcietināt jūnija sākumā, un kopš tā laika drošības līdzekļa maiņa Ādamsonam bijusi nesekmīga.

Saeimas vairākums 10. jūnijā nolēma piekrist kratīšanas veikšanai deputāta Ādamsona dzīvesvietā un darba vietā, viņa aizturēšanai, apcietināšanai un citu drošības līdzekļu piemērošanai, kā arī aizturēšanas un kratīšanas rezultātā izņemto priekšmetu apskatei.

Kriminālprocess sākts saskaņā ar Krimināllikuma 85. panta pirmo daļu. Valsts drošības dienestam (VDD) attiecībā uz Ādamsonu bija aizdomas par vairāk nekā 40 epizodēm. VDD minētā Krimināllikuma norma ir par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot vai to nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību. Par šādu noziegumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem.

Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija liecināja, ka uz Ādamsonu krīt aizdomas par informācijas nodošanu Krievijai pēdējo četru gadu laikā. Neoficiāli zināms, ka Ādamsons nodevis gan publiski pieejamus dokumentus – dažādus likumu grozījumus, informāciju par armijas iepirkumiem un budžetu, gan sniedzis ziņas pēc valsts austrumu robežas apmeklēšanas, informējis par Baltijas asamblejas nostāju pret “Nord Stream 2”. Tāpat saskaņā ar neoficiālu informāciju, ziņu nodošanai viņš izmantojis savu parlamenta datoru.

Ādamsons parlamentā darbojās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Pieprasījumu komisijā un Baltijas lietu apakškomisijā. Lai gan Ādamsonam nav pielaides valsts noslēpumam, viņam bija tiesības piedalīties Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs, kurās amatpersonas prezentē ierobežotas pieejamības informāciju.

Tāpat viņš darbojas vairākās deputātu grupās. Viņš kā parlamentārietis darbojas deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar Izraēlas parlamentu, Ķīnas parlamentu un Baltkrievijas parlamentu. No 2019. gada janvāra Ādamsons ir deputātu grupas vadītājs sadarbības veicināšanai ar Krievijas parlamentu.

Padomju laikā Ādamsons ieņēma dažādus posteņus PSRS Jūras kara flotē. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Ādamsons bija gan Latvijas Jūras spēku komandiera vietnieks, gan arī Robežsargu brigādes komandieris, bet vēlāk pievērsās politikai. Ādamsons aizvien saņem Krievijas maksāto militāro pensiju.

Ādamsons pēc apcietināšanas nolēmis izstāties no partijas “Saskaņa” un šī politiskā spēka Saeimas frakcijas, taču nav nolicis Saeimas deputāta mandātu.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: lsm.lv