Republikāņi zaudē vairākumu ASV Kongresā. Kā tas ietekmēs Baltijas drošību?

ASV 3. novembra vidustermiņa vēlēšanās demokrāti atguvuši vairākumu gan Pārstāvju palātā, gan Senātā, ziņo “Associated Press” un “Reuters”.

Donalds Tramps paliek prezidenta amatā, bet viņa likumdošanas plāniem turpmāk būs vajadzīgs demokrātu atbalsts. Latvijai vairākuma maiņa būs svarīga sarunās par Baltijas aizsardzības finansējumu, ASV karavīru klātbūtni Eiropā un palīdzību Ukrainai.

Par ko amerikāņi vēlēja?

Vidustermiņa vēlēšanas notiek prezidenta četru gadu pilnvaru termiņa vidū. Šoreiz vēlētāji izraudzījās visus 435 Pārstāvju palātas locekļus un 35 no 100 senatoriem. Abas palātas kopā veido ASV Kongresu, kas pieņem likumus un lemj par valsts budžetu.

Demokrāti ieguva Senāta vietas arī republikāņu tradicionāli spēcīgajos štatos, tostarp Teksasā, Kanzasā un Dienvidkarolīnā. Vēlētāju aptaujās starp nozīmīgākajiem jautājumiem izcēlās dzīves dārdzība, bažas par korupciju valdībā un karš ar Irānu. Balsu skaitīšana atsevišķos apgabalos vēl turpinās, taču jau zināmie rezultāti ir pietiekami, lai noteiktu, kurai partijai būs vairākums abās palātās.

Trampa “gribēšanas” varēs bremzēt

Jaunais Kongress darbu sāks 2027. gada janvārī. Demokrāti varēs apturēt Trampa atbalstītus likumprojektus, noteikt savas prioritātes budžeta sarunās un sākt izmeklēšanu par prezidenta administrācijas darbu. Senāta vairākums varēs arī noraidīt Trampa izraudzītos ministru, vēstnieku un federālo tiesnešu kandidātus, kuru iecelšanai vajadzīga Senāta piekrišana.

Tomēr Trampam joprojām būs veto tiesības. Ja abas palātas pieņems likumprojektu, kam prezidents nepiekrīt, viņš to varēs bloķēt. Veto pārvarēšanai vajag divu trešdaļu balsu vairākumu katrā palātā. Tāpēc jautājumos, kuros abām pusēm vajadzīgs jauns likums, piemēram, par valsts budžetu, tām būs jāmeklē kompromiss.

Ko tas nozīmē Latvijas drošībai?

Nauda Baltijas aizsardzībai. Februārī ASV Kongress ar abu partiju atbalstu apstiprināja 200 miljonus dolāru Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības stiprināšanai. Šī programma palīdz iegādāties ASV militāro aprīkojumu, tostarp pretgaisa aizsardzībai. Tomēr starp naudas apstiprināšanu un palīdzības saņemšanu var paiet mēneši. Vēl 22. oktobrī desmit abu partiju senatori aicināja Trampa administrāciju paātrināt palīdzības sniegšanu un līdz 19. novembrim informēt Kongresu par plāniem.

ASV karavīri Eiropā. Latvija vēlas lielāku ASV militāro klātbūtni. Pentagons jau pirms vēlēšanām sāka pārskatīt, cik daudz karavīru un kur Eiropā izvietot. Kongress var prasīt skaidrojumus un ar budžeta noteikumiem ierobežot spēku samazināšanu. Par konkrētu vienību izvietošanu lemj ASV administrācija. Savukārt NATO līguma 5. pants paredz, ka bruņota uzbrukuma gadījumā sabiedrotajiem jāsniedz palīdzība uzbrukumā cietušajai dalībvalstij.

Palīdzība Ukrainai. Demokrātu vairākums var aktīvāk virzīt jaunu militāro palīdzību Ukrainai. Latvijai tas ir svarīgi, jo Ukrainas spēja pretoties Krievijas agresijai ietekmē visa reģiona drošību. Oktobrī abu ASV partiju likumdevēji sarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski apliecināja atbalstu Ukrainai. Par jauna finansējuma apjomu vēl būs jāvienojas Vašingtonā, un ieroču piegādes organizē ASV administrācija.