Ināra Egle
Einara Repšes dibinātā partija Latvijas attīstībai (LA) atšķirībā no citiem jaunajiem politiskajiem spēkiem nav pēdējā brīdī uzstutēts vēlēšanu projekts, jo 12. Saeimas vēlēšanām sāka gatavoties jau pirms teju trim gadiem. Tas notika līdz ar Einara Repšes, Edgara Jaunupa un Baibas Fromanes aiziešanu no Vienotības drīz pēc 11. Saeimas vēlēšanām. Kopā ar viņiem toreiz bija arī viens no E. Repšes tuviem līdzgaitniekiem Dans Titavs, kurš joprojām ir LA valdē, bet vairs nav aktīvo cilvēku lokā un nestartē arī Saeimas vēlēšanās.
Pirms vairākiem gadiem Latvijas attīstībai sevi pieteica ar vērienīgām reklāmas kampaņām, kuru mērķis, visticamāk, bija pieradināt sabiedrību pie šī politiskā spēka, bet tām vairs nevarētu būt lielas ietekmes uz šo vēlēšanu rezultātu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tajās vēlētājus uzrunāja arī Mārtiņš Bondars, kurš tagad ir Latvijas Reģionu apvienības līderis. LA ģenerālsekretārs Juris Pūce atgādina, ka partija dibināta tikai pērnā gada nogalē un nebūtu saistāma ar reklāmas kampaņu, kuru īstenoja tāda paša nosaukuma biedrība, kas pārdēvējās par Latvijas Nākotnes forumu.
Par viņiem nevarēs balsot
To, ka atbalsta gūšanai ar reklāmas pasākumiem vien nebūs gana, pierādīja Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Tajās LA, par spīti lielajiem finanšu un citu resursu ieguldījumiem, reklamējot saraksta līderi Andreju Žagaru, neguva ne tuvu nepieciešamo atbalstu, lai iekļūtu EP. Arī A. Žagars Saeimas vēlēšanās nekandidē un jau šajās dienās atstāj Latviju, lai vairākus mēnešus strādātu ārpus valsts, tāpēc kampaņā nevarētu piedalīties. Sarakstā nav arī Ulda Oša, kurš piedalās kāda Eiropas projekta īstenošanā un tāpat daudz laika pavada ārzemēs, bet ekonomists Ojārs Kehris kā bija, tā paliks tikai partijas atbalstītājs.
«Man privātajā biznesā ir jauni izaicinājumi. Vairāk varu dot, analizējot politiku, nekā tajā iesaistoties,» sacīja D. Titavs, kura jaunais biznesa projekts ir SIA Titava laboratorija. Neko vairāk analītiķis nevēlējās atklāt. No neoficiāliem avotiem zināms, ka viņam kā sabiedrisko attiecību pārzinātājam bija atšķirīgs viedoklis par partijas izvēlēto taktiku. Pēdējā laikā samazinājies arī finansiālais atbalsts, lai gan vēl jūnijā iespaidīgas summas partijai bija ziedojuši uzņēmēji Olafs Berķis un Uldis Mierkalns. Vasaras sākumā par izstāšanos no biedrības paziņoja arī uzņēmējs Valērijs Belokoņs, kurš gan par šādiem plāniem LA veidotājus esot informējis jau pērnā gada nogalē.
Vasaras sākumā uz brīdi Latvijas attīstībai pievērsa sev uzmanību ar pazīstamā hokejista Sanda Ozoliņa paziņojumu par aiziešanu no sporta un iesaistīšanos politikā, izvēloties tieši E. Repšes vadīto partiju. Iespējams, daudziem šis paziņojums varēja arī piemirsties līdz nākamajam S. Ozoliņa vēstījumam, ka viņš tomēr vēl kādu laiku iepazīsies ar šo jomu un tikai tad uzsāks aktīvu darbību tajā. Tas, ka Latvijas attīstībai vēlēšanu lokomotīve un premjera kandidāts būs nevis populārs hokejists, bet bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce, šīs labējās liberālās partijas vēlētājam, iespējams, varētu šķist pat saprotamāka izvēle.
Arī no vienas ģimenes
Viens no partijas dibinātājiem atzina, ka tagad notiek zināma taustīšanās. Tas tā varēja nebūt, ja partijas līderis E. Repše, kura ambīcijas ir pieticīgas un aprobežojas ar vēlmi kļūt par veselības ministru, būtu startējis uz EP. Tad jau jūnija sākumā kļūtu skaidrs, kāds ir patiesais vēlētāju atbalsts. Šī ir E. Repšes otrā partija, jo 2002. gadā viņš pieteica Jauno laiku un ieveda politikā cilvēkus, kas tagad vada ietekmīgāko varas partiju. Viņam pašam šķita, ka tai nerūp uzņēmēju intereses, tāpēc ir jādibina jauns spēks, kas uzsvaru liek uz ekonomikas attīstību. Kā apliecinājums tam ir vairāki desmiti gados jaunu cilvēku, kuri pārstāv mazāk zināmus uzņēmumus. Tā ir apzināta politika iekļaut sarakstā mazā un vidējā biznesa pārstāvjus, skaidroja J. Pūce. Vēl nesen partijas atbalstītāji nāca no miljonāru aprindām.
Liela daļa kandidātu iepriekš nav startējusi vēlēšanās, bet ir politiķi arī ar citos spēkos gūtu pieredzi – Vidzemes saraksta trešais numurs Emīls Jakrins tāpat kā Artūrs Bergholcs, Ralfs Birķis un Ģirts Auškāps nāk no Tēvzemei un brīvībai/LNNK. Bijušais EP deputāts Rihards Pīks un Iveta Ciganova, kas strādā Valsts reģionālās attīstības aģentūrā, kādreiz bija Tautas partijā. Zemgales apgabalā ar otro numuru pieteiktais Mārtiņš Vadzis ir vadījis Reformu partijas Jelgavas nodaļu. Šā apgabala saraksta līderis ir Saeimas deputāts Vladimirs Reskājs, kurš parlamentā ievēlēts no Saskaņas centra.
Latgales saraksta līderis ir Edgars Jaunups, kurš kā pavisam jauns politiķis 2002. gadā piedalījās arī Jaunā laika dibināšanā. Savulaik viņam bija liela ietekme šajā partijā, kura uzticēja politiķim arī ziedojumu piesaistīšanu. Tas, ka šis process nebija pietiekami caurspīdīgs, daļā partijas biedru izraisīja nemieru, kas varētu būt viens no viņa aiziešanas iemesliem. To daļēji var skaidrot arī ar viedokļu atšķirību par sadarbību ar Saskaņas centru, ko E. Jaunups tolaik pieļāva. E. Repše tagad neredz nekādas iespējas sadarboties ar partiju, kurai ir līgums ar Krievijā valdošo politisko spēku.
Pārlūkojot sarakstu, redzams, ka tajā ir arī vairāki vienas ģimenes locekļi. Kandidē ne tikai B. Fromane, bet arī politiķes brālis Uldis Pirktiņš un viņa sieva Arta Pirktiņa. Dzīvesbiedri ir arī Aija Rozena, kura strādā Valsts probācijas dienestā, un Valsts meža dienesta inženieris Dzintars Rozens. Kā ikvienā vēlēšanu pieteikumā, arī šajā ir dažādu jomu pārstāvji – gan dziedātāja Jana Hermane, gan meiteņu hokeja trenere Ineta Jansone, kura strādā SIA LDZ Ritošā sastāva serviss. Pirmajā desmitniekā Rīgā ir Zane Baltgaile, kura nodibinājusi privāto bērnudārzu.
Vēlēšanām pieteikti arī vairāki cilvēki, kurī šobrīd nestrādā. Starp viņiem arī Olga Geitus-Eitvina, kura bijusi valsts a/s Valsts nekustamie īpašumi valdē, bet 2013. gada novembrī no amata atcelta. Rīgā ar trešo numuru startē Iveta Zalpētere, kura bijusi Bērnu un ģimenes lietu ministrijas valsts sekretāre, kā arī Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētāja, bet 2012. gadā amatu atstājusi, liecina aģentūras LETA arhīvs.
LA saraksts ir viens no tiem, par kuru lietderīgi sniegt arī dažas statistikas ziņas, jo tā kandidātu vidējais vecums ir 35,6 gadi. Vecumā līdz 30 gadiem ir 41%, bet līdz 40 gadiem – 31% kandidātu. Sarakstā no 100 kandidātiem 39 ir sievietes.
Avots: Diena