Pieci ministri vēl nav saņēmuši pielaidi valsts noslēpumam

Ministru kabinets

Divus mēnešus pēc valdības apstiprināšanas pieci ministri vēl gaida pielaidi valsts noslēpumam, vēsta LTV Panorāma. 

Tas nozīmē, ka ministri šobrīd nevar piedalīties tādu lēmumu pieņemšanā, kas ir saistīti ar slepenu informāciju. Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ministru pārbaudes nekomentēs, līdz tās nebūs noslēgušās.

Pagājušajā nedēļā premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) sevi iecēla par iekšlietu ministra pienākumu izpildītāju jautājumos, kas saistīti ar slepenu informāciju. Pēc Latvijas Televīzijas (LTV) rīcībā esošas neoficiālas informācijas,

Kariņam iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (“KPV LV”) vietā bija jāpieņem atsevišķi lēmumi saistībā ar drošību 16. marta pasākumos, ko Ģirģens pats izdarīt nevarēja tāpēc, ka viņam nav pielaides valsts noslēpumam.

Pats Kariņš to nekomentē.

“Atstāsim tā, ka vairākiem ministriem nav šobrīd [pielaides valsts noslēpumam], konkrēti viena ministra pienākumus es pildu, kas saistās tieši ar valsts noslēpuma jautājumiem,” teica premjers. Iekšlietu ministrs Ģirģens piebilda: “Manu darbu tas noteikti neietekmē. Daru tās lietas, kas jādara.”

Bez Ģirģena atļauju darbam ar valsts noslēpumu gaida vēl četri ministri – ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (“KPV LV”), labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) un izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (“Jaunā konservatīvā partija). Visi ir pārliecināti, ka šķēršļu pielaides saņemšanai nebūs.

“Nē, man šādu bažu nav. (..) Es neko neesmu darījusi prettiesisku vai pret savas valsts interesēm,” teica labklājības ministre Petraviča. Iekšlietu ministrs Ģirģens norādīja: “Manā rīcībā šādas informācijas nav, un attiecībā par sevi es varu pateikt, ka viennozīmīgi nekādi riski nepastāv.” 

Savukārt ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (“KPV LV”) sprieda: “Daudziem ministriem vienkārši nav tās pielaides. Es pieļauju domu, ka tas ir saistīts ar lielo skaitu ministru un deputātu, kas ir jauni, un ir samērā liels darba apjoms drošības iestādēm.”

SAB ministru pārbaudes nekomentē. Likums noteic, ka lēmums par atļaujas piešķiršanu vai atteikšanu jāpieņem trīs mēnešu laikā, taču, ja vajadzīgs, termiņu var pagarināt līdz pusgadam.

Ministri stāsta, ka pielaides neesamība darbu praktiski neietekmējot. Vien vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs  atzīst, ka atsevišķos jautājumos pilnībā jāpaļaujas uz ierēdņiem.

“Protams, ministrijā ir arī klasificētas informācijas aprite, un es ar šiem dokumentiem strādāt nevaru. Es paļaujos uz ministrijas civildienesta darba kvalitāti un spēju šādā situācijā gan lēmumus sagatavot, gan virzīt,” atzina Pūce.

Arī Kariņš stāstīja – fakts, ka vairākiem valdības locekļiem nav pielaides valsts noslēpumam, pagaidām darbam nav traucējis. Tomēr gadījumā, ja SAB kādam ministram atteiks pielaidi, viņam, visdrīzāk, Ministru kabinets būs jāatstāj. 

“Man liekas, ir jāskatās pēc nepieciešamības, bet, es domāju, ka tādā gadījumā, ja ministrs nevar saņemt nepieciešamo pielaidi savam darbam, tad diemžēl viņš šādu darbu nevarētu pilnvērtīgi veikt,” norādīja premjers.

Iepriekšējā Ministru kabinetā pielaides valsts noslēpumam saņēma visi ministri, taču 2014. gadā SAB atteikums maksāja amatus valdībā diviem Nacionālās apvienības pārstāvjiem – Baibai Brokai un Romānam Naudiņam.

Populārākie raksti

Jūs varētu interesēt

Lasītāju viedokļi

avatar