Saeimas opozīcijas deputāti nosūtījuši jautājumus veselības ministram Danielam Pavļutam (AP), lūdzot skaidrot finansējuma izlietojumu 120 intensīvās terapijas gultu izveidei Covid-19 pacientu vajadzībām.
Deputātu jautājumus sagatavoja partijas “Republika” politiķi Vjačeslavs Dombrovskis, Evija Papule, Kaspars Ģirģens un Ēriks Pucens, kā arī Saeimas frakcijas “Neatkarīgie” deputāts Ralfs Nemiro.
Viņi vēlas, lai Pavļuts komentē publiski izskanējušo informāciju par 80 miljonu eiro izlietojumu 120 intensīvās terapijas gultu izveidei Covid-19 pacientu vajadzībām.
Opozicionāri lūdz veselības ministru skaidrot, kādas ir vienas intensīvās terapijas gultas Covid-19 pacientu vajadzībām aprīkošanas izmaksas un kādas ir viena Covid-19 pacienta ārstēšanas izmaksas dienā.
Tāpat Pavļutu lūdz sniegt piešķirto 80 miljonu eiro izlietojuma detalizētu pārskatu, kā arī skaidrot, kādā procedūrā tika izvēlēts 120 intensīvās terapijas gultu un aparatūras piegādātājs.
Savukārt Veselības ministrijā (VM) norādīja, ka atbilstoši šā gada sākumā izstrādātajam slimnīcu kapacitātes stiprināšanas plānam un piešķirtajam finansējumam, Covid-19 pacientu ārstniecībai pārprofilētas, no jauna izveidotas un atbilstoši aprīkotas vairāk nekā 1000 gultas vietas, iegādātas 260 dažādās medicīnas un dezinfekcijas iekārtas, kā arī uzsākti būvniecības un remontdarbi vairākās slimnīcās.
Lai Covid-19 pacienti saņemtu atbilstošu veselības aprūpi, izveidotas un atbilstoši aprīkotas 120 intensīvās terapijas gultas, kur palīdzību saņems pacienti ar smagu slimības gaitu. Pārējiem Covid-19 pacietiem, kuriem būs nepieciešama ārstēšanās slimnīcā, pārprofilētas 710 gultas un papildu izveidotas 197.
Vienlaikus nodrošināta plašāka observācijas gultu pieejamība, kas paredzēta pacientu veselības stāvokļa novērošanai un palīdzības sniegšanai līdz Covid-19 testa rezultātu saņemšanai un tālākai pacienta virzīšanai stacionārā.
VM informēja, ka kopumā slimnīcās pieejami 8800 gultas vietu, tomēr jāņem vērā, ka palīdzību jāsniedz arī pacientiem citu akūtu slimību gadījumos.
Papildus slimnīcas stiprinātas ar medicīnas iekārtām – pieciem datortomogrāfiem, kas vēl ir iegādes procesā, 18 portatīvajām rentgena iekārtām, 140 mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtām un 97 dezinfekcijas iekārtām.
Nozares ministrijā arī atklāja, ka vairākās slimnīcās joprojām tiek turpināta telpu pārbūve un pielāgošana, piemēram, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīca (RAKUS) turpina Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas infekciju bloka izbūvei, aptiekas loģistikas ēkas un 10. korpusa atjaunošanu reanimācijas nodaļas izveidei, kā arī pacientu plūsmas nodalīšanas plāna īstenošanu.
Jēkabpils reģionālajā slimnīca nodrošina Intensīvās terapijas (reanimācijas) nodaļas paplašināšanu un aptiekas noliktavas paplašināšanu. Vidzemes slimnīca plāno centrālās skābekļa sistēmas cauruļvadu un komunikāciju pilnveidošanu, lai nodrošinātu lielāku skābekļa plūsmu pacientiem, kā arī citus telpu pielāgošanas un sakārtošanas darbus, savukārt Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca (PSKUS) īsteno pasākumus, lai nodrošinātu drošu un efektīvu pacientu nogādāšanu slimnīcā, pacientu plūsmas nodalīšanu, kā arī telpu paplašināšanu medikamentu krājumu nodrošināšanai.
Kopumā slimnīcu kapacitātes stiprināšanai atvēlēti vairāk nekā 86 miljoni eiro, no tiem 25,4 miljoni eiro – slimnīcu infrastruktūras uzlabošanai, 27,8 miljoni eiro – observācijas un intensīvās terapijas gultu uzturēšanai un 33,2 miljoni Covid-19 pacientiem paredzēto gultu aprīkošanai un izveidošanai.
VM akcentēja, ka šobrīd, arvien straujāk pieaugot saslimstībai ar Covid-19 un stacionēto pacientu skaitam, pakāpeniski tiek atjaunots plašāks slimnīcu tīkls, kas iesaistītas Covid-19 slimnieku ārstniecībā. Pašlaik nodaļas Covid-19 pacientu ārstēšanai atvērtas deviņās slimnīcās – RAKUS, PSKUS, Daugavpils reģionālajā slimnīcā, Liepājas reģionālajā slimnīcā, Vidzemes slimnīcā, Rēzeknes slimnīcā, Jelgavas, Jēkabpils slimnīcās un Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: jauns.lv