Politisko partiju “Progresīvie” turpmāk vadīs divi līdzpriekšsēdētāji – skolotāja un lektore Rīgas Stradiņa universitātē Antoņina Ņenaševa, kā arī vides aktīvists un nodibinājuma “Vides izglītības fonds” projektu vadītājs Edmunds Cepurītis.
Līdz šim partijas vadību bija uzņēmies Roberts Putnis, kurš izlēma šo amatu pamest, uzņemoties politisko atbildību par partijas “Progresīvie” rezultātiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kur tā saņēma 2,9% vēlētāju atbalstu.
Ārkārtas kongresā ievēlētā valde joprojām būs deviņu cilvēku sastāvā, tomēr turpmāk to vadīs divi līdzpriekšsēdētāji, nevis valdes priekšsēdētājs, kā tas bija līdz šim. Šāds lēmums saistīts ar vēlmi ievērot dzimumu paritāti priekšsēdētāju amatos.
Valdē ievēlēti pieci jauni locekļi, tostarp Cepurītis, uzņēmējdarbības speciālists Igors Kļaviņš, dienesta “Samariešu atbalsts mājās” vadītājs Viesturs Kleinbergs, uzņēmēja un dizainere Tereze Gruntmane, kā arī Rīgas Kino muzeja kuratore Agnese Logina.
Valdē līdzpriekšsēdētāja amatā turpina strādāt arī Ņenaševa, kā arī valdes locekļu amatos Latvijas Aviācijas arodbiedrības valdes priekšsēdētāja un juriste Dace Kavasa, Smiltenes novada uzņēmuma “Kainaiži” (zīmols “Birzī”) īpašnieks Ervins Labanovskis un uzņēmuma “Manaslecas.lv” līdzīpašnieks Mārtiņš Kossovičs.
Tikmēr valdes locekļu amatus atstājuši Putnis, Māris Indulis Graudiņš, Ieva Lazda, Ansis Dobelis un Edgars Labsvīrs.
Kā norāda partijas līdzpriekšsēdētāja Ņenaševa, partija turpmāk vēlas likt lielāku uzsvaru uz komandu, kā arī reģionālo paplašināšanos, lai “Progresīvie” kļūtu par masu partiju.
Ņenaševa skaidroja, ka turpmāk partijas darbības paplašināšanai, tostarp gatavojoties pašvaldību vēlēšanām 2021.gadā, plānots veidot arvien jaunas reģionālās struktūras. Pēc Ņenaševas paustā, partijas reģionāla attīstība ir jauna prioritāte, jo, nedomājot par partijas popularitāti reģionos, “Progresīvie” nevarēšot kļūt par masu partiju.
Runājot par pašvaldības vēlēšanām, Ņenaševa sacīja, ka “Progresīvie” šajās vēlēšanās startēs pašvaldībās, kurās partija un tās idejas ir pieprasītas. Jau tagad esot skaidrs, ka politiskais spēks kandidēs Rīgā un Jūrmalā, tomēr tiek apsvērtas arī tādas vietas kā Liepāja, Saldus, Smiltene, Valmiera, Rēzekne, kā arī, iespējams, Ventspils. Partijai esot grūtības ar vēlētājiem Latgalē, tāpēc plānots stiprināt pārstāvību arī šajā teritorijā, atzina Ņenaševa.
“Meklēsim cilvēkus, kuri ir progresīvi un drosmīgi. “Progresīvajiem” ir programma un piedāvājums, tomēr nepieciešami cilvēki, kuri šīs idejas varētu nest,” sacīja partijas līdzpriekšsēdētāja. Viņa piebilda, ka partija gatavojas ne tikai pašvaldību, bet arī 14.Saeimas vēlēšanām.
Ņenaševa skaidroja, ka nesen ir aizritējušas divas vēlēšanas un partijā tagad ir “nedaudz cits posms”, kura laikā nepieciešams pārveidot arī politiskā spēka struktūru, lai tas strādātu efektīvāk. Plāns ir “Progresīvo” rindas regulāri paplašināt, lai ik gadu biedru skaits dubultotos, skaidroja politiskā spēka līdzpriekšsēdētāja, kura piebilda, ka partijas programma un uzdevumi gan neesot mainījušies.
Tāpat partija strādās pie komunikācijas uzlabošanas, sekos līdzi budžeta sarunām un reģionālajai reformai, turpinot iestāties par sociālajiem un vides jautājumiem, pauda Ņenaševa.
Partija “Progresīvie” ir dibināta 2017.gada 25.februārī un iestājas par sociāldemokrātisku un zaļu politiku. Startējot 13.Saeimas vēlēšanās, partija ieguva 2,6% vēlētāju atbalstu, bet Eiropas Parlamenta – 2,9% atbalstu.
“Progresīvajiem” ir reģionālās nodaļas Rīgā, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Saldū, Smiltenē un Aizputē, kā arī ārpus Latvijas – Briselē, Londonā un Luksemburgā. Aizputē un Mārupē “Progresīvie” pārstāvēti arī pašvaldību domēs.
Partijā ir vairāk nekā 600 biedru.