Par pieciem miljoniem eiro no nodokļu maksātāju naudas pirks partiju godīgumu

partiju finansejums

Pēc divām nedēļām, 8. oktobrī, valdība plāno lemt par nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošajiem likumprojektiem, tostarp grozījumiem partiju finansēšanas likumā, kas paredz būtiski palielināt valsts finansējumu politiskajām organizācijām: šogad tām piešķir gandrīz 603 000 eiro, bet nākamgad partiju kasēs varētu ieripot pat pieci miljoni nodokļu maksātāju naudas. Kāpēc laikā, kad nepietiek naudas, lai celtu algas mediķiem, tik grūti īstenojas skolotāju algu celšanas grafiks un jāsamazina bezdarbnieku pabalstu izmaksa, no valsts budžeta dāsnāk jāatbalsta partijas?

Citviet finansējums lielāks

Kopš 2012. gada partijām, kas saņēmušas vismaz divus procentus balsu Saeimas vēlēšanās, valsts piešķir 71 centu gadā par katru sava vēlētāja balsi. Finansējumu partijas saņem, sākot no nākamā gada pēc vēlēšanām. Partijām ir arī citi ienākumu avoti: biedru un iestāšanās maksas, fizisko personu ziedojumi, saimnieciskā darbība un citi, ja vien tos neaizliedz likums.

Valsts finansējumu partijas drīkst izmantot tikai saistībā ar organizācijas darbību – biroja īri, darbinieku algām u. c., kā arī priekšvēlēšanu aģitācijai. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) var partijām prasīt finansējuma izlietošanas pamatojuma dokumentus, taču, cik bieži KNAB to dara, birojs divu dienu laikā tā arī nespēja atbildēt. Tieslietu ministrijā (TM) aprēķināts, ka, neskaitot priekšvēlēšanu izdevumus, partijām gadā būtu vajadzīgi aptuveni 190 000 eiro.

Iepriekšējā Saeimā pārstāvēto partiju ienākumi laikā no 2014. līdz 2017. gadam bija 9,4 miljoni eiro, un tikai piektā daļa no šīs summas bija valsts finansējums.

Dati liecina, ka lielāku īpatsvaru valsts finansējums partiju ienākumos veido gados, kad nav vēlēšanu, līdz ar to arī politiķiem ir mazāka vajadzība piesaistīt privātos ziedojumus. Citas Eiropas valstis ir daudz dāsnākas pret partijām, Itālijā tām atvēl pat 180 miljonus eiro, kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā attiecīgi 5,8 un 5,4 miljonus eiro gadā.

Jau 2014. gadā toreizējā Valsts prezidenta Andra Bērziņa izveidotā ekspertu grupa secināja, ka Latvijā nelielais valsts finansējums nenovērš partiju atkarību no privātiem sponsoriem un valsts sagrābšanas risku.

Kā 2 eiro pieauga līdz 5,58 eiro

2017. gada oktobrī Saeima uzdeva valdībai līdz 2018. gada oktobrim iesniegt atzinumu par iespējām palielināt valsts finansējumu partijām. Valdība ar uzdevuma izpildi kavējās un attiecīgo atzinumu, ko izstrādāja darba grupa, kurā bija TM, KNAB, “Providus” un Finanšu ministrijas pārstāvji, pieņēma tikai šā gada februārī. Dokumentus parakstīja iepriekšējās – Māra Kučinska – valdības tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, taču atzinumu atbalstīja un nosūtīja Saeimai Krišjāņa Kariņa valdība. Arī likumprojektu, kas paredz attiecīgas izmaiņas Partiju finansēšanas likumā, izstrādā Tieslietu ministrija, ko nu jau vada Jānis Bordāns.

Pa šo laiku būtiski mainījies finansējuma apjoms, ko plānots piešķirt partijām. Februārī atbalstītajā atzinumā bija iekļauts KNAB izstrādāts partiju finansēšanas modelis, kas paredz, ka partija par katru vēlētāja balsi gadā saņem no 95 centiem līdz 2,37 eiro – atkarībā no balsu skaita, kas nodotas par partiju.

Proti, jo vairāk balsu partija vēlēšanās saņēmusi, jo finansiālā ziņā katra balss būtu mazāk “vērta”.

Arī pie šī piedāvātā modeļa partiju ienākumi būtiski palielinātos. Piemēram, Nacionālā apvienība saņemtu gandrīz par 33 000 eiro vairāk nekā šobrīd, bet Zaļo un zemnieku savienība un “Jaunā Vienotība” – pat gandrīz par 42 000 eiro vairāk. Ja ieviestu šādu modeli, partiju finansēšanai ik gadu būtu vajadzīgi 1,4 līdz 2,4 miljoni eiro pašreizējo 603 000 eiro vietā. Kopējais finansējums partijām palielinātos vismaz trīs reizes. Savukārt darba grupa piedāvāja par katru balsi partijai maksāt divus eiro gadā, kas partiju finansējumu arī gandrīz trīskāršotu.

Kāpēc tad 2020. gada budžetā partiju finansēšanai tiek prasīti pieci miljoni eiro, astoņas reizes vairāk nekā pašreizējais finansējums? TM pārstāve Alise Dārzniece skaidro, ka to paredz ministrijas sagatavotās izmaiņas Partiju finansēšanas likumā. Iecerēts, ka arī turpmāk valsts budžeta finansējums tiks partijām, par kurām iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju. 13. Saeimas vēlēšanās šādu barjeru pārsniedza pat desmit partijas, kas ir vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās. Saskaņā ar ieceri katra vēlētāja balss būs pat 5,58 eiro vērta. Katrai no valsts finansētajām partijām jāsaņem vismaz 100 000 eiro gadā.

Vaicāta, vai, ņemot vērā saspringto situāciju valsts budžetā, Tieslietu ministrija tomēr varētu atteikties no ieceres tik dāsni finansēt partijas, A. Dārzniece atbild, ka palielināt partiju finansējumu līdz citu Baltijas valstu līmenim solīts arī valdības deklarācijā. Tātad tā ir visu valdību veidojošo partiju vienošanās. Jāsaka gan, ka deklarācijā nav teikts, ka tas jādara tieši 2020. gadā, un tajā ir arī citas apņemšanās un ne visas tiks izpildītas jau nākamgad.

Vai partijas tiešām kļūs uzticamākas?

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) jau rosinājusi saglabāt līdzšinējo partiju finansēšanas sistēmu, bet 4,5 miljonus no partijām rezervētā novirzīt skolotāju algām, lai no valsts budžeta algotu pirmsskolu iestāžu pedagogus. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga norāda: runa nav tikai par naudas trūkumu, bet arī par to, ka pārmaiņas partiju finansēšanā nevajadzētu ieviest tik strauji. “Jauno sistēmu vajadzētu izstrādāt palēnām, pārdomāti un ieviest pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām,” viņa uzskata. Ja grozījumi Partiju finansēšanas likumā tiks iekļauti tā sauktajā budžeta paketē, cauri Saeimai tie virzīsies paātrinātā tempā, tikai divos lasījumos, iespējams, bez nopietnas diskusijas.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) nav gatava atbalstīt LIZDA ierosinājumu: “Sākotnēji man tāpat likās: ja pietrūkst finansējums pamatvajadzībām ne tikai izglītībā, bet arī veselībā, šobrīd nav īstais laiks palielināt finansējumu partijām. Pēc tam sapratu, ka tas samazinās draudus, ka partijas ietekmē nezināmi daudzskaitlīgi ziedotāji. Ja, palielinot finansējumu, izdosies padarīt partiju darbību caurspīdīgāku, esmu par to, lai finansējums partijām tiktu palielināts. Tādējādi samazināsim iespēju, ka partijas ietekmē kāds lobists, kas cenšas piepildīt šauras interešu grupas vajadzības.”

Līdzīgi runā premjers K. Kariņš (“Jaunā Vienotība”): “Īstais laiks piešķirt partijām šādu finansējumu būtu bijis jau pirms 25 gadiem. Viena no mūsu valsts problēmām ilgstoši bijusi, ka politiķi un politiskās partijas nav bijušas pietiekami neatkarīgas dēļ tā, ka atkarīgas no privātiem ziedojumiem. Tiem cilvēkiem, kam ir nauda, ir bijusi neproporcionāli lielāka teikšana, salīdzinot ar cilvēkiem, kam ir maz naudas, kaut skaitliski naudīgo ir mazāk nekā pārējo.” Viņš uzskata, ka tādējādi tiks mazināts korupcijas risks, kas ļaus valstij ietaupīt vairāk naudas, nekā tā iztērēs, maksājot partijām. “Mēs mazāk pārmaksāsim par visādiem projektiem, sabiedrība iegūs,” apgalvo premjers.

Nav gan skaidrs, kāda ir garantija, ka dāsnāka valsts atbalsta dēļ partijas mazāk iespaidos ziedotāji.

Varbūt priekšvēlēšanu kampaņas kļūs tikai vēl dārgākas un nu par tām maksās arī nodokļu maksātāji?

Sagatavoto likumprojektu par izmaiņām partiju finansēšanā, kurā varētu būt vismaz daļējas atbildes uz šiem jautājumiem, TM vēl nav gatava publiskot.

Darba grupa, kas sprieda par iespējām palielināt partiju finansējumu, ieviešot jauno finansēšanas sistēmu, ieteikusi tikai samazināt privātpersonai atļauto ziedojumu limitu – patlaban tas nedrīkst pārsniegt 30 procentus no personas gada ienākumiem, kā arī stingrāk kontrolēt, kā partijas izmanto valsts finansējumu. KNAB papildus ierosina noteikt maksimālo ziedojumu apmēru, ko partija var saņemt.

Jāatgādina, ka tieši premjera pārstāvētā partija pēdējos gados iekūlās lielās parādsaistībās, jo pārkāpumu dēļ kopš 2016. gada nesaņēma valsts finansējumu.

No šā gada valsts finansējuma izmaksa partijai atjaunota un tās ģenerālsekretārs Artis Kampars “Latvijas Avīzei” teica, ka joprojām notiek tiesāšanās ar KNAB par nesaņemto finansējumu. “Arī parādsaistības, domāju, līdz gada beigām būsim nokārtojuši. Ja arī ne, tad palielināto partiju finansējumu nekādā ziņā nedrīkstēsim izmantot parādu dzēšanai. Tas noteikti būs noteikts likumā,” teica A. Kampars, kurš teicās “uz sitiena” nezinām precīzu partijas parādu summu.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook , Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: LA.lv

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


1
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
upuris traukā
upuris traukā

Grūti jau diskutēt,ka modelis paredzēts 2 partiju (JKP un KPV) garantētai uzturēšanai arī pēc tam, kad izmetīsn valdība sun marģināli turēsies Saeimā. Visma z drošs 4 gadu pensionēšanās fonds. Tālredzīgi bezkompromisa tiesiskumam, nepiemirstot arī par tautoskumu– vienīgais veids kā pie siles strēbt var piekļūt arī nacionāļi. Nu ne jau visiem premjers var piemeklēt siltākus beņķīšus kā parādniekam, tas jau īpaši trūkumcietēja alkatības gadījums. Naudas avots jau arī te būtu jāskata- kam tad noņem? Noņem bērniem skolās brivpusdienas, samazina aldas slodžupārdalīšanā bērnudārzos- nu vai tad kāds var nepamanīt šuplinskas valstisko pieeju un viedumu? Pāsuzupurēšanos politiskās nākotnes vārdā! Kas gan var bus… lasīt vēl »