(Turpinām racionāla cilvēka īso ceļvedi vēlēšanās.)
8. Nacionālā apvienība “”Visu Latvijai”/ “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK”
PAR: Lai ko arī neteiktu visādi jaunstrāvnieki, Latvija joprojām ir nacionāla valsts. Racionāli padomājot – grūti atrast šai valstij vēl kādu pastāvēšanas jēgu, kā vien uzturēt vietu zemes virsū latviešu valodai un kultūrai. Un ja tā, tad diezgan saprotami būtu vēlēt par nacionālistiem. Šie konkrētie nacionālisti – Visu Latvijai jaunieši – arī varētu piešķirt mūsu politikai estētisku dimensiju: kaili, muskuļoti torsi un lāpu uguņos apmirdzētas sejas… tā būtu patīkama pārmaiņa pēc vienmuļos uzvalkos iestūķētiem, līdz apnikumam atskatītiem rumpjiem.
PRET: Tā ir visai specifiska latvietība, kuru proponē mūsu nacionālisti. Viena problēma tāda, ka realitātē nekas tāds nav pastāvējis. Pat Ulmaņlaikos ne. Otra – diezgan liela daļa vietējo latviešu īsti neierakstītos šitik striktos identitātes rāmjos. Un lai cik estētiski būtu jauni, spēcīgi vīrieši prievītēs un brošās, vai uzlūkojot viņus vaigā, jūs tur redzat cilvēkus, kam uzticēt savas nodokļu naudas, valsts un vēl miesīgu bērnu nākotni? (Taisnības labad gan jābilst, ka tādus cilvēkus dzīvē vispār ir grūti ieraudzīt.)
Kas vēl nedaudz mulsina – cik ātri jaunie un aktīvie paspēja pielāgoties vecajiem un pasīvajiem. Tad cik ļoti salāgojušies viņi būs, atsēžot tur vienu pilnu termiņu? Tiem, kam orientācija tāda nacionālāka, tomēr gribas savus radikāļus nedaudz stingrākus. Bet pārējiem arī šādi miglaini mājieni radikālisma virzienā varētu šķist pārāk drosmīgs eksperiments.
7. “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”
PAR: Var smīkņāt cik grib, bet Jakovs Pliners nu reiz ir politiķis, kuru klausīties nekad nav garlaicīgi. Un arī skatīties vienmēr interesanti – pat viņa frizūra ir ievērības cienīgs objekts, nemaz nerunājot par dramatiskajiem žestiem un stilistiski aizraujošo izteiksmes veidu.
Jūs garlaiko vienmuļās un neizteiksmīgās deputātu runas? Šī ir jūsu iespēja padarīt Saeimas plenārsēdes par kapeiku mundrākas.
PRET: PCTVL ir tipisks nišas produkts – mērķēts uz nepilsoņiem, kuriem nav balstiesību, bet baigi gribētos tās iegūt. Tomēr precīzi uzrunāta auditorija vēl nenozīmē, ka prece tiks pārdota. Mani, piemēram, pilnībā uzrunā jaunākais BMW modelis – esmu par 100% pārliecināts, ka tā ir labākā mašīna pasaulē un tā padarītu laimīgu ne tikai manu personisko, bet arī seksuālo un visu pārējo dzīvi.Tomēr BMW korporācijai šis atbalsts būtu ko vērts tikai tad, ja mašīnu ne tikai mīlētu, bet spētu arī nopirkt.
Tāpat ar PCTVL: viņu elektorāts var mīlēt tos karsti un kvēli, bet partijai tas kā Brežņevam vimpeļi – bijuši nebijuši. Nav balstiesību, nav vēlētāju, nav vietu Saeimā.
6. “Saskaņas centrs”
PAR: Ikvienam latvietim ir tikai viens veids, kā runāt par Saskaņas centru – un tas ir nacionālais. Tomēr lai nevajadzētu atkārtoties, savu izvēli balstīšu tikai racionālos apsvērumos: ko šī partija man – personīgi un tieši man – apsola darīt.
Šajās vēlēšanās SC man sola daudz un pamatīgi – pat Latvijas Radio 1 skaidrā latviešu valodā nemitīgi aicina balsot par SC. Tātad – vispirms viņi sola noturēt pensijas. Tas ir labi, bet ne priekš manis – lai nu ko, bet ar pensijām viņi mani neiekārdinās. Tad vēl ir solījums beigt griezt budžetu – un arī tas ir labi, bet vienalga ne pārāk, teiksim tā – seksīgi. Un vēl ir apņemšanās izbeigt labējo politiku. Vienīgā man zināmā puslīdz labējā partija pēdējā Saeimā aizņēma trīs krēslus, un uz šīm vēlēšanām nemaz neatnāca – piekritīsiet, tas neizklausās pēc spraigas un asiņainas cīņas pieteikuma. Tādēļ, ja vaicāsiet personīgo viedokli – SC nav priekš manis. Tomēr, ja jūs iztiekat no pensijas un jums apnikusi labējās politikas patvaļa – vairs ne Saeimā, bet tīri hipotētiski -, tad šī varētu būt apsverama izvēle.
PRET: Tā kā mums Latvijā trūkst cilvēku vispār, bet jo īpaši – gudru un talantīgu cilvēku, tad izveidojies tāds jocīgs uzskats: ja cilvēks ir veiksmīgs vienā jomā, tad viņš būs izcils pilnīgi visās. Kāds ir labs dakteris – super! Liekam viņu par prezidentu! Kādam padodas klarnetes spēlēšana? Vēl labāk – gatavs kultūras ministrs! Nu, aptuveni tādā garā. Protams, kā zināms no personīgās pieredzes, dzīvē šī teorija nav pierādīta. Tas būtu līdzīgi, kā uzticēt savu bērnu skološanu kaimiņam Valērijam, jo viņam ir īstas zelta rokas, un viņš prot nomainīt mūsu mašīnai karburatoru. Drusku stulbi tomēr.
Saskaņas centrs dara līdzīgi – Nils Ušakovs ir labs Rīgas mērs, tādēļ viņš būs labs premjers. Nu, ziniet, ir drusku atšķirība starp būšanu Rīgas mēram un valsts vadītājam – viens nekādā gadījumā neapstiprina otru, tāpat, kā izcilas ķirurga prasmes nesignalizē par valstsvīra spējām.
Un ja sākām runāt par ķirurgiem, kas pievērsušies prezidenta karjerai – mēs smīkņājam par ZRP kandidātiem, kuri grib vadīt valsti, lai arī nav pabeiguši neko vairāk par vidusskolu. Bet ar SC ir visai līdzīgi. Kandidēt uz valsts pārvaldi, nemākot latviešu valodu – kā tas dažiem no viņiem gadās – ir tieši tas pats, kas izvirzīt premjeru bez augstākās izglītības. Bez jebkāda nacionālisma – tas vienkārši ir stulbi.
5. Šlesera Reformu partija LPP/LC
PAR: Partijas nosaukuma maiņa varbūt nebija ārkārtīgi racionāls lēmums, tomēr asprātīgs un smieklīgs gan. Un ikviena partija, kura mūsu apstākļos spēj paveikt ko asprātīgu, ar to vien ir pelnījusi balsi.
Tomēr ir šai partijai vēl viens pluss, un tas ir Jānis Jurkāns. Neko daudz nezinu par viņa pašreizējām politiskām nosliecēm, bet Jurkānu vismaz var cienīt – kā cilvēku un, ja vēlaties, kā vīrieti. Tie, kam gadījās skatīties LTV nu jau bēdīgi slavenās debates, noteikti piekritīs. Uz zemojošos, pieglaimīgo vai drusku trulo deputātu-gribulīšu fona, Jurkāns vienīgais saglabāja pašcieņu. Un vēl nebaidījās iedot iekšā abiem vadītājiem, kuri pavisam noteikti bija to pelnījuši. Kamēr pārējie politiķi skraida pa avīzēm un velk aplīšus pie atbildēm par Vinnija Pūka labāko draugu, Jurkāns starp viņiem izskatās kā priesteris starp altārzēniem. Nezinu, kā jūs, bet es savus politiķus gribu tieši tādus – briedušus, pieredzē slīpētus, pašcieņas un pašapziņas pilnus.
PRET: Tieši tāpat, kā citās partijās ar līdzīgu nosaukumu, arī šeit Šlesera vārda spēks īsti neceļ to smagumu, ko gribētos nest. Asais, izmanīgais un enerģiskais “raķetes” tips pa šo laiku ir ieguvis nedaudz omulīgas ģimenes cilvēka aprises. Tas nav nekas slikts, laiks nestāv uz vietas un tā zobs grauž visus bez izšķirības. Tomēr šobrīd Šlesers ar saviem iepriekšējo gadu saukļiem uz enerģisku rīcību liek domāt par četrdesmitgadīgu sievieti, kas iespīlējas spīdīgā topiņā un ierodas klubā Essential. Vaina jau nav ne sievietē, ne viņas vecumā – tas ir pat ļoti labs, vienkārši vajadzētu padomāt par citu kompāniju un stilu, kādā šo labumu izpaust.
Un ja Šlesers vairs nav cēlājs, tad paliek jautājums – ap ko īsti pulcēsies atlikušie kadri, lai cik pašapzinīgi un vīrišķīgi viņi arī nebūtu. Ne jau ap ideoloģiju, kas šai kompānijai tomēr diezgan miglaina. Un ap nosaukumu ne tik.
Autors: Nils Sakss