Nevis godīgi, drosmīgi, gudri, bet melīgi, gļēvi un muļķīgi

Lato Lapsa

“Godīgi, drosmīgi, gudri!” – ar šādu saukli tagad par  Konservatīvajiem  sauktās partijas pārstāvis Juris Jurašs pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām publiski pavēstīja, ka Nacionālās apvienības vadītāji no maksātnespējas administratoru mafijas personīgi saņemot milzīgas naudas summas, kas “izskatās pēc prasta kukuļa”.

Tagad izskatās, ka šie paziņojumi bijuši apzināti melīgi un pats J. Jurašs knapi izvairījies no vēl viena kriminālprocesa.

Juraša skaļais paziņojums

“Pēdējos gadus tieslietu nozari kontrolē Nacionālā apvienība. Nacionālās apvienības vadītāji Raivis Dzintars un Imants Parādnieks no maksātnespējas administratoru mafijas personīgi saņem milzīgas naudas summas, kas izskatās pēc prasta kukuļa. Manās rokās ir dokumenti, kas to apstiprina. Imants Parādnieks ir saņēmis vairāk nekā pusmiljonu eiro, Raivis Dzintars – vairāk nekā simts tūkstošu eiro.

Skatoties uz šiem dokumentiem, ir pilnīgi skaidrs, kuri ir Nacionālās apvienības saimnieki un īstie lēmumu pieņēmēji. Es, Juris Jurašs, turpināšu lietas saukt īstajos vārdos un pamatot tos ar faktiem. Godīgi, drosmīgi, gudri!” – ar šādu publisku paziņojumu 2018. gada jūnijā klajā nāca J. Jurašs.

Jaunais politiķis, kurš toreiz uz vietu 13. Saeimā kandidēja no Jāņa Bordāna vadītās Jaunās konservatīvās partijas, ne vien runāja par dokumentiem, bet sociālajā tīklā Twitter publicētajā videoierakstā arī vicināja, pēc izskata spriežot, bankas kontu izdrukas, no tā varēja secināt, ka tieši tās tad arī satur viņa pieminētās ziņas par milzīgajām “prastu kukuļu” summām.

Politiķa publiski sniegtās ziņas bija tik skandalozas, ka varēja domāt – nekavējoties sekos tiesībsargājošo iestāžu rīcība un J. Juraša izziņoto kukuļu ņēmēji un devēji tiks saukti pie kriminālatbildības. Taču tā nenotika, un tagad, četrus gadus vēlāk, Dienas iegūtie dokumenti rāda, kā “godīgi, drosmīgi, gudri” J. Juraša izpildījumā patiesībā ir izrādījies “melīgi, gļēvi un muļķīgi”.

Iesniegums – pabailīgs un bez faktiem

Kā rāda Dienas rīcībā esošais KNAB Izmeklēšanas nodaļas izmeklētājas Ivetas Čaunānes lēmums par atteikšanos sākt kriminālprocesu, nekavējoties pēc J. Juraša publiskā paziņojuma birojā ar lūgumu sākt kriminālprocesu saistībā ar apmelojumiem vērsušies R. Dzintars un I. Parādnieks.

Četras dienas vēlāk iesniegts arī J. Juraša iesniegums, kurā viņš informējis “par valsts amatpersonu – R. Dzintara un I. Parādnieka darbībām, kurās ir saskatāmas iespējamo noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēti Krimināllikuma 24. nodaļā, pazīmes saistībā ar bijušā maksātnespējas administratora Aigara Lūša pārskaitījumiem Nacionālās apvienības politiķiem”.

Taču J. Juraša iesniegumā minētais ir bijis nesalīdzināmi pieticīgāks nekā viņa publiskais paziņojums: “vairāk nekā pusmiljona eiro” un “simt tūkstošu eiro” vietā tajā minētas daudz niecīgākas summas. J. Jurašs informējis – “viņam uzrādītie dokumenti” liecinot, ka A. Lūsis pārskaitījis Dinai Parādniecei uz viņas kontu 7730,48 latus, bet 2011. gada janvārī veikti četri maksājumi, katrs pa 1000 LVL, uz R. Dzintara kontu.

Tās tad arī, kā izriet no KNAB dokumenta, ir bijušas vienīgās konkrētās summas, kas minētas J. Juraša iesniegumā. Papildus tam J. Jurašs pieminējis vispārzināmus publiskus faktus par I. Parādnieka amatpersonas deklarācijām, kā arī atstāstījis dažādas baumas, ko pats nodēvējis par “viņam sniegtu informāciju”.

Piemēram, “lielas naudas summas R. Dzintara rīcībā esot nonākušas, pastarpināti izmantojot viņa faktiskajā kontrolē esošo biedrību Sargi valodu un Latviju“, un tāpat “viņam sniegtā informācija norādot uz to, ka R. Dzintaram un I. Parādniekam ir veikta arī cita naudas līdzekļu nodošana gan no A. Lūša personīgi, gan no viņam pietuvinātajām personām, piemēram, maksātnespējas administratora Māra Sprūda, un šo personu kontrolētajiem uzņēmumiem”.

Zīmīgi, ka, lai arī publiskotajā videoierakstā J. Jurašs vicināja banku kontu izdrukas un pieminēja dažādus dokumentus, no KNAB lēmuma nesākt kriminālprocesu izriet – atkāpjoties no “godīgi, drosmīgi, gudri” saukļa, neko no tiem “trauksmes cēlājs” tiesībsargāšanas iestādei kopā ar savu iesniegumu nenodeva.

KNAB pārbaudītie fakti un baumas

Kā izriet no KNAB atteikuma sākt kriminālprocesu, birojs saistībā ar nedaudzajiem konkrētajiem J. Juraša paziņojumā minētajiem faktiem noskaidrojis, ka R. Dzintars patiešām no A. Lūša aizņēmies “iespaidīgu” summu – 4000 latu –, ko arī oficiāli deklarējis un jau tajā pašā 2011. gadā viņam atdevis.

Savukārt saistībā ar 7730 latu – un nevis pusmiljona eiro, kā publiskajā paziņojumā bija apgalvojis J. Jurašs, – maksājumu, ko no A. Lūša saņēmusi D. Parādniece, KNAB noskaidrojis: “Pārbaudes gaitā pieņemts paskaidrojums un saņemtas darījumus apstiprinošas dokumentu kopijas no I. Parādnieka sievas D. Parādnieces un bijušā maksātnespējas administratora A. Lūša, kuri paskaidroja – lai Parādnieku ģimene nezaudētu savu mājokli, kurā turklāt atradās privātais bērnudārzs, abi vienojušies par aizdevumu 11 000 EUR apmērā, ko D. Parādniece pa daļām atmaksājusi daļēji. Uz paskaidrojuma sniegšanas brīdi D. Parādniece skaidroja, ka nav atgriezusi 3100 EUR parādu A. Lūsim.”

Nekādi citi konkrēti fakti, kā izriet no KNAB dokumenta, J. Juraša iesniegumā nebija minēti, taču papildus tam birojs pārbaudījis arī politiķa uzskaitītās baumas. Piemēram, saistībā ar biedrību Sargi valodu un Latviju, no kuras R. Dzintars it kā – atbilstoši J. Juraša pieminētajām baumām – saņemot finanšu līdzekļus, KNAB noskaidrojis, ka īstenībā R. Dzintars kā biedrības priekšsēdētājs pats tai ziedojis naudu. Savukārt māju Dzintaru ģimene iegādājusies, ņemot hipotekāro kredītu un pirmo iemaksu iegūstot no R. Dzintara mātes pārdotā ģimenes īpašuma, par ko iesniegti visi nepieciešamie dokumenti.

Arī J. Juraša iesniegumā minētais par milzīgām naudas summām, ko Nacionālās apvienības politiķiem nodevuši maksātnespējas administratori A. Lūsis un Māris Sprūds, ir izrādījies tikai baumas – KNAB atzinumā konstatēts, ka arī par šiem apgalvojumiem J. Jurašs nav sniedzis nekādus pierādījumus.

Jurašs “pazaudējis” svarīgos dokumentus

Šādā situācijā KNAB pēc pārbaudes veikšanas nācies secināt, ka nekas no J. Juraša izplatītajiem pieņēmumiem, aizdomām un baumām nav apstiprinājies, turklāt pats politiķis nav spējis vai vēlējies sniegt jelkādus dokumentus vai darīt zināmus jebkādus faktus, kas šīs viņa izplatītās baumas apstiprinātu.

“J. Juraša izteikumi par iespējamo kukuļņemšanu kādai amatpersonai šajā gadījumā vērtējami kritiski, jo pārbaudes gaitā netika iegūti pierādījumi iespējamai kukuļošanai. (..) Secināms, ka J. Juraša iesniegumā minētie fakti par R. Dzintara un I. Parādnieka korumpētību balstīti uz pieņēmumu, kas izdarīts pēc sarunām ar cilvēkiem, kuri nav identificēti, šo sarunu saturs nav zināms, ne arī fiksēts, tomēr šim pieņēmumam nav iegūtas apstiprinošas ziņas,” teikts KNAB atzinumā.

Zīmīgi, ka J. Jurašs ne tikai nav veicinājis KNAB veikto pārbaudi, bet pat licis tai spieķus riteņos: viņš savam KNAB adresētajam iesniegumam nav pievienojis tās dokumentu kopijas, ko viņš vicināja sava publiskā paziņojuma videoierakstā, turklāt arī ir atteicies tās nodot KNAB, kad birojs viņam to lūdzis.

“Resoriskās pārbaudes ietvaros nosūtīts pieprasījums J. Jurašam ar lūgumu, ja viņa rīcībā ir dokumenti vai to kopijas par iespējamo R. Dzintara un I. Parādnieka noziedzīgo rīcību, nosūtīt tos KNAB pievienošanai resoriskās pārbaudes materiāliem. Šī gada 21. augustā saņemta J. Juraša vēstule, kurā viņš informē, ka viņa rīcībā bija dokumenti par pārskaitījumiem Nacionālās apvienības politiķiem, taču šobrīd dokumenti viņam vairs nav pieejami,” par šo politiķa rīcību minēts KNAB atzinumā.

Juraša “atpakaļgaitas” iemesls

Pats J. Jurašs neatbildēja uz Dienas jautājumiem, kur tad tik noslēpumaini palikuši viņa publiskā paziņojuma videoierakstā vicinātie dokumenti, kas liecinot par noziedzīgiem maksājumiem simtiem tūkstošu eiro apmērā.  Dienas rīcībā esošie fakti liek izdarīt secinājumu, ka J. Jurašs nebūt ne “godīgi, drosmīgi, gudri” ir “ieslēdzis atpakaļgaitu” pēc tam, kad viņam paskaidrots, ar kādām krimināltiesiska rakstura problēmām šo dokumentu nodošana KNAB var draudēt viņam pašam un viņa informācijas avotiem.

Dienai ir zināms, ka pagājušā gada jūnijā Valsts drošības dienestā (VDD) ir saņemts kādas privātpersonas iesniegums, kurā norādīts, ka faktiski nav nekādu šaubu – J. Jurašs nelikumīgā ceļā piekļuvis pie kāda kriminālprocesa materiāliem.

“Šāda “cīnītāja par taisnību” rīcība, neiesniedzot KNAB savā rīcībā it kā esošos pierādījumus par kukuļošanu, varētu likties ļoti neloģiska un pat pretēji Jura Juraša politiskajām un profesionālajām interesēm, ja vien tam nebūtu cits, racionāls izskaidrojums – šīs konta izdrukas atrodas un ir iegūtas krimināllietas Nr. XXX ietvaros un tādēļ ir izmeklēšanas noslēpums,” teikts iesniegumā. “Faktiski cita izskaidrojuma, kādēļ Juris Jurašs savu apsūdzošo apgalvojumu pierādīšanai šīs konta izdrukas neiesniedza KNAB, nemaz nevar būt, jo Juris Jurašs, visticamāk, apzinājās savu darbību iespējamās sekas pašam sev un personai, kura šos krimināllietas materiālus ir “nopludinājusi”.”

Šo loģisko secinājumu iesniedzējs papildinājis ar J. Juraša videoierakstā pa gaisu vicinātā dokumenta analīzi un noslēdzis ar šādu slēdzienu: “Minētie apstākļi kopsakarā ar krimināllietas ietvaros atrodamiem materiāliem un šo personu – [prokurora] Ulda Cinkmaņa, Jura Juraša un Aigara Sparāna – veiktajām darbībām, kā arī abu šo personu kontaktu loku rada pamatotas aizdomas, ka viņu starpā pa tiešo vai izmantojot kādus starpniekus, iespējams, ir notikusi neoficiāla “sadarbība” krimināllietas ietvaros abu interešu kriminālsodāmai realizācijai – Jurim Jurašam iegūstot izmeklēšanas noslēpumu saturošus krimināllietas materiālus, lai veidotu savu politisko karjeru, bet Uldim Cinkmanim – realizējot savas profesionālās ambīcijas, savlaicīgi veidojot negatīvu tēlu krimināllietā Nr. XXX iesaistītajiem.”

VDD – valsts drošības iestāde, kurā savulaik strādājis arī pats J. Jurašs, – neatbildēja uz Dienas jautājumiem šai sakarā, taču zīmīgs ir fakts, ka jau minētajā privātpersonas iesniegumā norādīts – sīkākas ziņas par J. Juraša videoieraksta veikšanas apstākļiem un pašu veicēju Mārci Krastiņu var iegūt no Jaunās konservatīvās partijas tā laika preses sekretāres Aigas Aizpurietes-Balodes. Viņa Dienai apliecināja, ka ne VDD, ne kāda cita tiesībsargājošā iestāde par šiem faktiem viņai neesot izrādījusi nekādu interesi.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: Diena