Nemiro paklupa, visticamāk, aiz Rebenoka

Ralfs Nemiro
13.Saeimas deputāts Ralfs Nemiro (Neatkarīgie)

Ivars Bušmanis, LA.LV

Piektdien publiski kļuva zināms, ka ekonomikas ministram Ralfam Nemiro (“KPV LV”) ir anulēta pielaide valsts noslēpumam. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“JV”) plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem paziņoja, ka viņš ir saņēmis Satversmes aizsardzības biroja informāciju, un aicināja partiju “KPV LV” izvirzīt jaunu ekonomikas ministra amata kandidātu.

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) kā vienmēr šādās situācijās publiski nekomentē iemeslus, kāpēc ministram anulēta speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu. Lēmums esot pieņemts ceturtdien.

Situācija ar atļauju atņemšanu vienmēr izraisījusi politiskus satricinājumus, tā arī šoreiz. Nemiro anulēto piekļuvi darbam ar valsts noslēpumu vērtē kā politisku izrēķināšanos, viņa pārstāvētais politiskais spēks “KPV LV” neizslēdz iespēju pamest valdību.

Taču partijas pašreizējais līderis Atis Zakatistovs piektdien norādīja, ka “esam gatavi aiziet no šīs valdības, bet, no otras puses, šis nav laiks spēlītēm”. Saistībā ar “Covid-19” izplatību izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ “KPV LV” ir “gatava atgriezties pie sarunu galda, jo Latvijai ir vajadzīga valdība”.

Tas mums atklāj to, ka SAB (ar vai bez premjera ziņas) izvēlējies labāko brīdi pielaides atņemšanai, lai nekristu valdība. Jo pirms ārkārtas stāvokļa pasludināšanas valdība noteikti kristu. Iemesli pielaides atņemšanai uzrādījās daudz agrāk, nekā nepieciešams SAB pārbaudēm, kuras parasti ilgst līdz pusgadam.

Lai gan neviens nav informēts par pielaides atņemšanas iemesliem, publiskajā telpā, sociālajos tīklos tiek minēti divi iemesli: viņa padomnieks Pāvels Rebenoks un OIK atcelšana. Ministra Nemiro politiskā vēsture ļauj “LA” apgalvot, ka visticamākā ir pirmā versija, bet otrais iemesls jau ir sekas pirmajam.

Nemiro neatlaidīgi pūlējās iedabūt Rebenoku dažādos amatos, kas prasīja piekļuvi noslēpumam. 6. februārī kļuva zināms, ka Nemiro padomniekam un vienam no AS “Latvenergo” padomes locekļu konkursa uzvarētājiem Rebenokam, visticamāk, netiks piešķirta pielaide valsts noslēpumam. Uz to vairakkārt norādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis, kuru tieši šī iemesla dēļ Nemiro atlaida no amata.

Publiski par pielaides anulēšanu Nemiro padomniekam tā arī netika paziņots, jo pēc premjera asas reakcijas 11. februārī Rebenoks pats atsauca savu kandidatūru darbam “Latv­energo” padomē. Pielaides valsts noslēpumam apšaubīšanu viņš uzskata par nomelnošanu.

“Nav neviena drošības iestāžu atzinuma. Kad biju pagaidu padomes priekšsēdētājs, es šo procedūru jau izgāju,” viņš tad argumentēja “LA”. Tomēr politiskajās aizkulisēs krietni agrāk mēļoja par drošības iestāžu sākotnējo negatīvo novērtējumu par Rebenoku, kas nozīmēja – viņam, visticamāk, netiks piešķirta pielaide valsts noslēpumam.

Nemiro saikne ar Rebenoku ir daudz ciešāka nekā tikai ar ārštata padomnieku. Rebenoks advokātu birojā “Rebenoks & Vilders” bija darba devējs Nemiro, kurš tagad cenšas atdarīt ar to pašu – ministrs savu padomnieku iecēla par Rīgas brīvostas valdes locekli, taču iekļūt “Latvenergo” padomē izdevās tikai īslaicīgi. Viņi kopā dodas izbraucienos, atpūšas. Acīmredzot kādi valsts noslēpumi, kas bija zināmi ministram Nemiro, nonākuši arī pie viņa padomnieka.

Tagad, kad pielaide valsts noslēpumam anulēta, Nemiro paziņoja: “Tam ir trīs iemesli. Pirmkārt, vēlējos atcelt obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Otrkārt, sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecība Skultes ostā, kam vēlas piešķirt nacionālu interešu projekta statusu. Treškārt, vēlme atslepenot “Parex bankas” darījumu.”

Tas, ka Nemiro secina – nu, neatcēla OIK, atcēla mani –, rāda, cik ļoti viņš gribētu ieiet vēsturē kā politiskās izrēķināšanās upuris. OIK atcelšanas veids, nerēķinoties ar koalīcijas līgumu, liek domāt, ka viņš jau tad nojauta vai zināja, kas viņam draud, jo, kā tagad atklāj SAB, pirms lēmuma pieņemšanas esot uzklausījis Nemiro un informējis viņu par “iemesliem, kuru dēļ atļauja var tikt anulēta”. Tāpēc “LA” versijā Nemiro paklupa pār savu padomnieku Rebenoku, bet izmantoja OIK, lai varētu to uzdot par politisko izrēķināšanos.

“KPV LV” lems, vai palikt valdošajā koalīcijā un, ja jā, par nākamo ekonomikas ministru. Viens no potenciālajiem kandidātiem uz šo posteni varētu būt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs. Uzrunātais aģentūrai LETA norādīja: ja viņam tikšot piedāvāts ieņemt ekonomikas ministra amatu, viņš šādu iespēju apsvēršot.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: LA.LV

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Lasītāju viedokļi

avatar