Krīzes vadības centra darbība gadu pēc izveides joprojām tikai “uz papīra”

Krīzes vadības centrs, kas izveidots, lai koordinētu valsts rīcību ārkārtas situācijās, gadu pēc izveides joprojām nav nodrošināts ar nepieciešamajiem resursiem, drošām telpām un sakariem ar bruņotajiem spēkiem, svētdien vēsta TV raidījums “Nekā personīga”.

Augusta nogalē piedzīvotā spēcīgā vētra izgaismoja trūkumus krīžu pārvaldībā, un pašvaldību vadītāji pārmet centram neefektīvu darbu.

Vētras laikā bez elektrības palika gandrīz 277 000 mājsaimniecību, daudzviet bija traucēti mobilie sakari, bet daļā Latgales elektrības nebija gandrīz nedēļu. Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš uzskata, ka Krīzes vadības centrs būtu jālikvidē, jo tā darbu pašvaldības nav izjutušas.

Arī Ogres mērs Andris Krauja uzsver, ka pašvaldībām nācies problēmas risināt pašām: “Mēs no Krīzes vadības centra puses jutāmies tādi atstāti savā vaļā. Tiekat galā paši.”

Savukārt premjers Andris Kulbergs atzīst, ka centra darbība ir jāmaina, lai gan tas atrodas viņa pakļautībā. “Tas nestrādā, tam nav iekšā iedoti rīki, un tas ir vienkārši radīts uz papīra. It kā koordinē, bet beigās nekoordinē,” viņš sacīja raidījumam.

Finanšu ministrs Māris Kučinskis, kurš vētras laikā pildīja premjera pienākumus, norāda, ka no centra saņēmis regulārus ziņojumus. Tomēr informācija līdz pašvaldībām pārsvarā nonākusi ar Klimata un enerģētikas ministrijas starpniecību. Kučinskis uzskata, ka centram vēl jāatrod sava vieta valsts krīžu pārvaldības sistēmā un tā darbība jāpilnveido mācībās, nevis nākamajā reālajā krīzē.

Krīzes vadības centra vadītājs Arvis Zīle (attēlā) skaidro, ka centram nav drošu sakaru tīklu, lai apmainītos ar klasificētu informāciju un saņemtu operatīvus datus no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un citiem dienestiem. Šādu sistēmu izveidei nepieciešamas piemērotas telpas, dienestu atzinumi un finansējums.

Zīle arī uzskata, ka centra atrašanās Valsts kancelejas sastāvā apgrūtina ātru lēmumu pieņemšanu, jo dokumentiem jāiziet cauri vairākām saskaņošanas pakāpēm. “Mēs sastapsimies tur, ka viss jau būs nokavēts. Jau krīze būs beigusies,” viņš brīdina, uzsverot nepieciešamību centram darboties kā neatkarīgai ekspertu institūcijai.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Airis Rikveilis norāda arī uz nepietiekamām valsts materiālajām rezervēm. To veidošanai pašlaik atvēlēti deviņi miljoni eiro, taču ar šo finansējumu ilgtermiņā nepietiek. “Tas ir jādara sistēmiski. Tas ir daudzu gadu garumā jādara,” uzsver Rikveilis.

Savukārt NBS Gaisa spēku komandieris pulkvedis Edmunds Svenčs aicina nesteigties ar kritiku, bet pilnveidot sadarbību un krīžu pārvaldības spējas. Raidījums secina, ka centra problēmas saistītas ne tikai ar tā darba organizāciju, bet arī ar nepietiekamu finansējumu, tehnisko nodrošinājumu un skaidri noteiktām pilnvarām.