Kas ar ko plāno apvienoties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Atbildīgās iestādes sākušas gatavoties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu sagatavošanai 29. februārī. Vēlēšanām gatavojas arī partijas, kuras plāno veidot vairākas apvienības. 

Partijām deputātu kandidātu saraksti būs jāiesniedz jau no 24. līdz 30. janvārim.

Partija “KPV LV” pirms divarpus gadiem nesekmīgi startēja Rīgas domes vēlēšanās. Tagad tā nolēmusi pievienoties tā dēvēto konservatīvo partiju blokam – “Jaunajai Vienotībai”,  konservatīvajiem un Nacionālajai apvienībai.

“Mēs kā partija noteikti piedalīsimies un ceram, ka vienosimies par kopēju sarakstu,” teica “KPV LV” Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Ēriks Pucens.

Atsevišķi no pārējām apvienībām iecerējusi startēt “Attīstībai/Par!” Saeimas deputāta Mārtiņa Staķa vadībā. “Lai es būtu līderis, man ir svarīgi to izrunāt ar visām partijām mūsu apvienībā,” teica Staķis.

Tikmēr “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts norādīja:  “Rīdzinieki ir dažādi, un labākais veids, kā izveidot koalīciju pēcvēlēšanu periodā, ir veidot plašu piedāvājumu.”

Tāpat atsevišķi, visticamāk, startēs arī “Saskaņa” un “Gods kalpot Rīgai”. “Saskaņas” lokomotīve varētu būt deputāte Regīna Ločmele-Luņova, kura pati gan pirms oficiālas nominēšanas nesniedz skaidru atbildi.

“Paturēsim intrigu. Tas būs partijas lēmums; es esmu universālais karavīrs un esmu morāli gatava tam,” sacīja Ločmele-Luņova.

Rīgas domē līdz šim ne reizi nav izdevies iekļūt “zaļzemniekiem”, kuri tagad nolēmuši startēt kopā ar Latvijas Reģionu apvienību un tās līderi Eduardu Smiltēnu priekšgalā. Apvienotajam sarakstam varētu pievienoties arī vēl kāda partija vai biedrība.

“Ir jāveido lielākas spēka apvienības, lai varētu cienījami nostartēt un Rīgas atslēgas iegūt,” sacīja Smiltēns.

Vairāki nevalstisko organizāciju pārstāvji, kuri apvienojušies jaunā, partijām nepiederošā iniciatīvā “Rīgas līga”, aicina līdzšinējās opozīcijas partijas Rīgas domē vienoties par kopīgu vēlēšanu programmu un sarakstu, kā arī aicina iekļaut to izveidē partijām nepiederošus pilsoniskos aktīvistus. 

Plānots, ka partijas kandidātu sarakstus varēs iesniegt no 24. līdz 30. janvārim. Bet likums par Rīgas domes atlaišanu varētu stāties spēkā 20. decembrī.

Kā zināms, pašvaldību lietu ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!) rosina atlaist Rīgas domi.  Pūces vadītā ministrija secinājusi, ka, organizējot atkritumu apsaimniekošanu pašvaldībā, vairākkārtēji un sistemātiski izdarīti pārkāpumi. Rīgas mērs Oļegs Burovs (“Gods kalpot Rīgai” ) pārkāpumus noliedz un uzskata, ka ministrs ar priekšlikumu atlaist Rīgas domi cenšas novērst uzmanību no novadu reformas.

Sarežģījumi Rīgas domes vadībā sākās pēc tam, kad maijā mēra amatu atstāja Nils Ušakovs. Augustā “Gods kalpot Rīgai” pārstāvim Oļegam Burovam izdevās kļūt par Rīgas mēru un novembrī pārveidot koalīcijas aprises un tādējādi saglabāt savu amatu.

Tikmēr ministrs Pūce paziņoja, ka apsvērs Rīgas domes atlaišanu, ja tā nesakārtos atkritumu savākšanu. Burovs solīja situāciju atrisināt, tomēr decembra sākumā ar valdības un Saeimas lēmumiem pagarināta ārkārtējā situācija atkritumu apsaimniekošanā Rīgā. Laikā, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) vērtēta iespēja rosināt Rīgas domes atlaišanu, izskanēja iecere Rīgā ārkārtas vēlēšanu gadījumā domei ļaut strādāt līdz 2025. gadam. Attiecīgos grozījumus decembra sākumā vienojās skatīt Saeimā. 

Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir jauna sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt arī šajā publikācijā minēto tautas kalpu izglītību, parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, “partiju tūrismu” un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook ,Twitter,  Youtube un Instagram!